Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Simptomi, ka jāatsāk diskusija par valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanu, ir parādījušies.
FOTO: A.F.I
Sabiedrībai protestējot, pašvaldībām argumentējot un Saeimai ieklausoties, šāgada 1. jūlijā spēkā stājās Meliorācijas likuma grozījumi, kas noņēma polderu sūkņu un infrastruktūras uzturēšanas atbildību no zemes īpašnieku un tiesisko valdītāju pleciem, valsts infrastruktūras finansēšanu atliekot atpakaļ valsts pienākumos. Tajā skaitā polderu platību infrastruktūras finansēšanu arī 2011. gadā. Valsts Zemkopības ministrijas (ZM) personā šīs tiesības un pienākumus pieņēma. Ministru kabinets lēma trūkstošo finansējumu 2010. gada otrajai pusei piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Meliorācijas likuma grozījumos ierakstīts: „27. pants. Valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas būvniecību, rekonstrukciju un renovāciju, ekspluatāciju un uzturēšanu finansē no šim nolūkam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.” Sabiedrība (visvairāk – polderu apdzīvotāji) un pašvaldības uzelpoja, jautājums uz laiku atrisināts. Vismaz uz pusotru gadu.
Tomēr atelpa, šķiet, bijusi krietni īsāka. Tiesa, vēl nekāds galavārds Saeimā nav teikts, bet simptomi, ka jāatsāk diskusija par valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanu, ir parādījušies.
Protokollēmums ar atsauci uz protokollēmumu
ZM jau septembrī gatavoja ziņojumu valdībai „Informatīvais ziņojums par bāzes izdevumu palielināšanu valsts pamatbudžeta programmai 26.00.00 „Zemes resursu ilgtspējības saglabāšana”. Pamatojoties uz iepriekšējo informāciju, tika sagatavots arī protokola lēmuma projekts, kas paredzēja: „Finanšu ministrijai, sagatavojot likumprojektu „Par valsts budžetu 2011. gadam”, palielināt bāzes izdevumus par 513 536 latiem Zemkopības ministrijas valsts pamatbudžeta programmas 26.00.00 „Zemes resursu ilgtspējīgas saglabāšana” nodrošināšanai 2011. gadā un turpmākajos gados.”
Tieši šāda naudas summa (Ls 513 536) bija papildus nepieciešama, lai 2011. gadā nodrošinātu valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu, vienkāršāk sakot – polderu sūkņu darbināšanu un sistēmas uzturēšanu. Dokumenti tika izskatīti 7. oktobra Valsts sekretāru sanāksmē un turpināja ceļu tiem paredzētajā kārtībā.
Ministru kabinets (MK) 2010. gada 10. novembra ārkārtas sēdē, izskatot jautājumu „Informatīvais ziņojums „Informācija par valsts budžeta bāzes izdevumiem 2011. – 2012. gadam””, tomēr pieņēma nedaudz atšķirīgu lēmumu. MK 2010. gada 10. novembra protokola Nr. 60 1. paragrāfa 14. punkts noteic: „Daļēji atbalstīt Zemkopības ministrijas priekšlikumu un Finanšu ministrijai palielināt Zemkopības ministrijas valsts budžeta bāzes izdevumus 2011. gadam par 256 768 latiem meliorācijas pasākumu nodrošināšanai. Zemkopības ministrijai sagatavot grozījumus Meliorācijas likumā, nosakot, ka valsts polderu ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas daļēji sedz polderu platībās esošās zemes īpašnieki, un iesniegt likumprojektu izskatīšanai valsts 2011. gada budžeta likumprojektu paketē.”
"Tas ir mēģinājums polderu sūkņus finansēt no zemes īpašnieku maciņiem. "
Šajā protokollēmumā minētais skaitlis ir precīzi puse no tās naudas summas, ko ZM bija prasījusi un kas arī iepriekš bija minēta sagatavotajā, bet apstiprinājumu nesagaidījušajā protokollēmuma projektā. Tik ir nepieciešams, lai uzturētu polderu platības normālā mitruma režīmā.
Nākamais pieturas punkts – valdības šāgada 12. novembra sēde, kurā tika skatīts un zināšanai pieņemts ZM ziņojums „Informatīvais ziņojums par bāzes izdevumu palielināšanu valsts pamatbudžeta programmai 26.00.00 „Zemes resursu ilgtspējības saglabāšana” nodrošināšanai 2011. gadā un turpmākajos gados”. Šīs sēdes protokols Nr. 61 noteic: „Ņemot vērā Ministru kabineta 2010. gada 10. novembra sēdē doto uzdevumu (prot. Nr. 60 1. § 14. punkts), Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot priekšlikumus kārtībai, kādā valsts polderu ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas daļēji segs polderu platībās esošās zemes īpašnieki.” Precizitātes labad jāteic, kaut šeit nav minēts: protokolā Nr. 60 minētā naudas summa Ls 256 768 valsts finansējuma valsts polderu uzturēšanai tiek uzturēta spēkā.
Uz Saeimu – ar skatu uz īpašnieku maciņiem
Budžeta projektu finanšu ministrs Andris Vilks Saeimā iesniedza 7. decembrī. Palūkojoties iesniegtā likumprojekta „Par valsts budžetu 2011. gadam” paskaidrojumos, ir lasāms: „256 768 lati – palielināti izdevumi subsīdijām un dotācijām, lai VSIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” segtu izdevumus valsts polderu sūkņu staciju un inženierbūvju ekspluatācijai un uzturēšanai atbilstoši Ministru kabinetā nolemtajam (2010. gada 10. novembra sēdes prot. Nr. 60 1 §, 14. p.).”
Zemkopības ministrijas Meža departamenta Zemes ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodaļas vecākais referents Valdis Pētersons paredzēto pusi no nepieciešamās un valdībai prasītās summas komentē šādi: „Tas ir mēģinājums polderu sūkņus finansēt no zemes īpašnieku maciņiem. Bet jāņem vērā, ka šāds variants jau vienreiz Meliorācijas likumā tika iestrādāts un galu galā atcelts. Ja tagad atkal atgriežamies atpakaļ, vai šoreiz šis mehānisms izrādīsies dzīvotspējīgs?”
"Polderi nav domāti vienam zemes īpašniekam, bet gan valstij kopumā, lai mazinātu plūdus un normālā mitruma režīmā uzturētu dabai atkaroto zemes platību."
Viņš teic, ka valdībā iesniegtais „Informatīvais ziņojums par bāzes izdevumu palielināšanu valsts pamatbudžeta programmai 26.00.00 „Zemes resursu ilgtspējības saglabāšana” nodrošināšanai 2011. gadā un turpmākajos gados” bija būvēts uz tā, ka sistēma – vajadzīgo naudu „savākt” no iedzīvotājiem – nestrādāja. Valdība par to jau bija savlaicīgi informēta, tādēļ nepieciešamā nauda meliorācijai bija jāatrod citur. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs lūdzis valdību arī lemt par iedalāmās naudas ieskaitīšanu ZM pamatbudžetā, lai nākamgad atkārtoti nevajadzētu meklēt polderu uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus.
Tomēr Saeimā iesniegtais 2011. gada valsts budžeta likumprojekts liecina, ka solis atpakaļ pusgada garumā ir sperts. Tātad ZM no plauktiem jāizvelk vēl īsti neapputējušie un šogad gatavotie priekšlikumi par valsts nozīmes meliorācijas būvju uzturēšanu ne no valsts maka. „Bet šāds variants vienkārši nedarbosies! To jau pierādīja sanāksmes novados un lēmumi. Jā, paņemt naudu no iedzīvotājiem - tā ir viena no iespējām, bet... cilvēki nespēj samaksāt,” situāciju skaidri apzinās V. Pētersons.
Pašvaldības savu nostāju nemainīs
Protams, ka pašvaldības šādu notikumu pavērsienu negaidīja. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sniedze Sproģe ir tieša: „Mēs esam kategoriski pret! Visi argumenti jau šāgada sākumā ir izrunāti. Nevar likt polderu teritorijas iedzīvotājiem par valsts infrastruktūru maksāt! Polderi nav domāti vienam zemes īpašniekam, bet gan valstij kopumā, lai mazinātu plūdus un normālā mitruma režīmā uzturētu dabai atkaroto zemes platību. Mēs par to runāsim ar jaunajiem Saeimas komisiju deputātiem, stāstīsim atkal visu no gala. Likt uzturēt polderu platības zemniekiem, kas tajās saimnieko – tas nozīmē viņu iznīcināšanu.”
Par iespējamo naudas „atrašanu” zemes nodoklī, kas izskanējusi kās viena no versijām neoficiālās kuluāru sarunās, S. Sproģe teic: pašvaldību intereses nedrīkst ciest. Zemes nodoklis ir pilnībā pašvaldību rīcības nodoklis, kas ierēķināts viņu obligāti veicamo funkciju nodrošināšanai. Pašvaldības negrasās atkāpties no uzskata, ka valstij pašai savi īpašumi ir jāuztur.
Bet, kamēr Saeima nav pieņēmusi nākamā gada budžetu, skaidrības nav. Neoficiālas sarunas ir un paliek tikai neoficiālas sarunas.
