NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
18. martā, 2011
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Vide
1
1

Cīņa ar plūdiem – dokumentos un dabā

Kā gandrīz ik pavasari, arī šogad Latvijā var būt plūdi.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Latvijā kopumā ir ap 200 000 hektāru regulāri pārplūstošu platību, kas veido 3% no valsts teritorijas. Pērnā gada plūdi parādīja daudzus „caurumus” pašvaldību un valsts iestāžu darbā, reaģējot uz dabas stihiju. Arī pašlaik vēl nav gatavi daudzi dokumenti, piemēram, kartes, kuras ļautu noteikt bīstamākās vietas Latvijas lielāko upju baseinos.

"Kartogrāfiskais materiāls ir vispārīgs un neļauj iegūt detalizētu informāciju par plūdu riskiem daudzās vietās. Ir gan apzināts, kur plūdu dēļ var rasties lieli zaudējumi tautsaimniecībai vai pat iespējami cilvēku upuri. Taču pašvaldību rīcībā nav vajadzīgo datu par applūšanas biežumu un applūšanas līmeņiem, kā arī pietiekami precīzas applūšanas teritoriju kartes," problēmas ieskicē Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes profesors hidrotehniķis Kārlis Siļķe.

Profesors lēš, ka situācijai vajadzētu uzlaboties pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra direktīvas "Par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību" prasību īstenošanas.

Direktīva paredz veikt plūdu riska sākotnējo novērtējumu visā valsts teritorijā, uz tā pamata noteikt plūdu apdraudētās teritorijas un sagatavot plūdu riska pārvaldības plānus katram upju baseinu apgabalam. Saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likumu Latvijas teritorija ir sadalīta četros – Ventas, Lielupes, Daugavas un Gaujas – upju baseinu apsaimniekošanas apgabalos.

Aicina darboties pašvaldības

Latvijā kā pirmais solis minētās direktīvas ieviešanai ir jau izstrādātā "Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma 2008.–2015. gadam". Šī programma ir uzskatāma par sākotnējo plūdu riska novērtējumu Latvijā, teic K. Siļķe.

Ņemot vērā direktīvas prasības, programmā ir definēti plūdu riska novērtēšanas kritēriji, izvērtēti plūdu riski Latvijas teritorijā un noteiktas prioritārās plūdu riska vietas, kurās jāveic detalizēti izpētes vai pretplūdu aizsardzības pasākumi.

"Pašvaldību rīcībā nav vajadzīgo datu par applūšanas biežumu un applūšanas līmeņiem, kā arī pietiekami precīzas applūšanas teritoriju kartes."

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktora vietnieks Rolands Bebris stāsta, ka šobrīd lielākās problēmas rada finanšu un cilvēkresursu trūkums. "Pašlaik ir izstrādāts novērtējums un arī kartogrāfiskais materiāls Daugavas baseinam, kur plūdi visbīstamākie, taču citiem upju baseiniem nekas nav gatavs," tā R. Bebris. Pašvaldības, kuru teritorijas atrodas ap Daugavu, – Jēkabpils un Pļaviņas – jau sākušas īstenot plūdu novēršanas programmas, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus.

Ministrijas pārstāvis aicina arī citas pašvaldības, kuras skar plūdu draudi, aktīvāk iesaistīties kartogrāfiskā materiāla izstrādē, jo lielākā daļa materiālu ir novecojuši, mainīta apbūve, līdz ar to plūdu draudus konkrētajās vietās paredzēt ir grūti. Šim mērķim viņš aicina izmantot dažādus pārrobežu sadarbības projektus.

Dienesti nepilda pienākumus

R. Bebris ir skarbs: "Paši esam paaugstinājuši risku, būvējot pie upēm mājas bez plūdu bīstamības iepriekšējas izvērtēšanas. Esmu redzējis ceļu, kurš ir zemāks par grāvi. Kā šādā situācijā var runāt par risinājumu meklēšanu?"

Arī pilsētu dienesti nav uzdevumu augstumos: notekgrāvji ir aizauguši, gūlijas jeb lietus ūdens uztveršanas sistēmas nav iztīrītas. Arī palieņu pļavas netiek koptas, tās aizaug ar kokiem un krūmiem, kuros iestrēgst ledus, līdz ar to gan ūdens, gan ledus gabali nevar tikt līdz jūrai.

"Mārupītes gadījums Rīgā vien pierādīja, ka dienesti netiek galā ar saviem ikdienas pienākumiem," norāda ministrijas pārstāvis. Taču Rīgas pašvaldība saņem R. Bebra uzslavu par to, ka aktīvi tiek īstenots projekts "Rīgas pilsētas virszemes ūdeņu ietekmju novērtēšana, novēršana un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana" jeb "Rīga pret plūdiem".

Rīga paredz plūdus ilgākam laikposmam

Kā liecina minētā pētījuma pirmā posma rezultāti, Rīgas pilsētā applūstošās teritorijas nākotnē ievērojami palielināsies. Zinātnieki to skaidro ar klimata izmaiņu radītajām ietekmēm, no kurām par nozīmīgākajām var uzskatīt kopējā jūras ūdenslīmeņa celšanos un vētru biežuma un spēka palielināšanos. Tādējādi paredzams, ka nākotnē pieaugs gan apdraudēto sociālās infrastruktūras, kultūrvēsturisko un saimnieciskās darbības objektu skaits, gan arī ekonomiskie zaudējumi. Jāuzsver, ka nākotnes prognozes tika modelētas, par pamatu ņemot šā brīža situāciju un esošos pretplūdu inženiertehniskos risinājumus Rīgā – dambjus, krastu stiprinājumus, polderus, sūkņu stacijas. Līdz ar to modelēšanas rezultāti rāda plūdu draudus, ar kādiem Rīgas pilsētai nāksies saskarties, ja netiks veikti nekādi pasākumi situācijas uzlabošanai.

"Paši esam paaugstinājuši risku, būvējot pie upēm mājas bez plūdu bīstamības iepriekšējas izvērtēšanas."

Pētnieki secinājuši, ka tuvākajos 100 gados Rīgā iespējami plūdi, kas varētu pārsniegt 2,6 metru atzīmi virs normālā ūdenslīmeņa un applūdināt ievērojamas pilsētas teritorijas, radot jūtamu apdraudējumu.

Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Gvido Princis teic, ka pašreizējie pretplūdu risinājumi nav pietiekami efektīvi, lai nākotnē Rīgas īpašumus un pilsētas ekonomisko darbību pasargātu no applūšanas. Tātad par to uzlabošanu un pilnveidošanu ir jāsāk domāt jau šodien. "Tāpēc Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta īstenotā projekta laikā tiek veikti detalizēti pētījumi un prognozes, izstrādāts plūdu pārvaldības plāns un priekšlikumi par nepieciešamajiem inženiertehniskiem risinājumiem - piemēram, dambjiem, krastu stiprinājumiem, sūkņu stacijām, lai Rīga varētu sekmīgi pielāgoties pieaugošajiem plūdu draudiem."

Gatavo evakuācijai un būvē dambjus

Kamēr plānošanas dokumenti nav gatavi, pašvaldības risina praktiskus jautājumus.

Piemēram, Jelgavā, vadoties pēc pērnā gada pieredzes, pašvaldība lēš, ka apdraudētajās teritorijās ir vairāk nekā simts mājsaimniecību. "Apzinām cilvēkus, kuriem būtu nepieciešama evakuācija un kuriem - ne. Lielākā daļa iedzīvotāju no evakuācijas atsakās, uzskatot, ka tiks galā paši saviem spēkiem," stāsta Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Reksce.

Gatavojoties iespējamiem plūdiem, pašvaldības policija aicina iedzīvotājus laikus nodrošināties ar gumijas zābakiem un būt saprotošiem, ka pašvaldības policijai šajos ekonomiski grūtajos laikos nav resursu, kas ļautu ar gumijas zābakiem apgādāt visus plūdu skarto zonu iedzīvotājus.

"Rīgas pilsētā applūstošās teritorijas nākotnē ievērojami palielināsies."

Savukārt Jēkabpilī, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansēto projektu, rekonstruēti aizsargdambji, informē Jēkabpils pilsētas pašvaldības Attīstības un investīciju nodaļas projektu koordinatore Ieva Lazdāne.

Projekta "Jēkabpils aizsargdambju rekonstrukcija" gaitā, ierīkojot arī atpūtas vietas un apgaismojumu, rekonstruēts un labiekārtots Daugavas kreisā krasta aizsargdambis 3,8 kilometru garumā, labā krasta aizsargdambis 1,1 kilometra garumā un labā krasta betona aizsargdambis 150 metru garumā. Turpmāk vēl tiks stiprināta vertikālā aizsargsiena Daugavas labajā krastā. Pilsētas aizsardzība no plūdiem tiks nodrošināta, nostiprinot Daugavas kreisā un labā krasta aizsargdambjus ar papildu izbūvēm - betona plākšņu stiprinājumu, betona aizsargsienu pa dambja augšējo kranti. "Īstenojot projektu, pilsētai tiks samazināts plūdu risks, kas savulaik pieaudzis hidroelektrostacijas ūdenskrātuves izveides rezultātā," informē I. Lazdāne.

Līdzīgi darbi notiek arī Pļaviņās.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU