SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
BRĪDINĀJUMS!

Svētdien dienas pirmajā pusē daudzviet Latvijā dienvidrietumu, rietumu vējš pastiprināsies brāzmās līdz 20 m/s, bet piekrastes teritorijās līdz pat 25-26 m/s. Atvērt

TĒMAS
15. jūnijā, 2011
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Lauku attīstība
5
5

Kas ir riska ūdensobjekti

Latvijā pašlaik ir iedalīti 476 ūdensobjekti. Par riska ūdensobjektiem iecerēts plašs izskaidrošanas darbs, lai iedzīvotājus informētu par jaunajiem noteikumiem un cilvēki zinātu, kā rīkoties, lai netīšām ūdens kvalitāti nepasliktinātu.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Apzīmējums „riska ūdensobjekti” nenozīmē, ka noteiktās ūdenstilpju vietās ir riskanti uzturēties – peldēties, makšķerēt vai kā citādi izmantot. Vārds „risks” ir saistīts ar pavisam ko citu – ar pašreizēju neatbilstību un tiekšanos uz visaugstāko ūdens ķīmisko un ekoloģisko kvalitāti, kas Latvijas apstākļos vien ir iespējama. Lai esošo situāciju ūdenstilpēs izvērtētu un atrastu ceļu, kā sasniegt ideālo ūdens kvalitāti visā valstī, ir veikts pamatīgs darbs, kas noslēdzies ar jaunu noteikumu pieņemšanu.

Ministru kabinets 2011. gada 31. maijā apstiprināja noteikumus Nr.418 "Noteikumi par riska ūdensobjektiem", kas spēkā stājās 3. jūnijā. Noteikumi nosaka vispārīgas prasības riska ūdensobjektu aizsardzībai. Tas nepieciešams, lai novērstu virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes pasliktināšanos Latvijā.

"Pieņemtie noteikumi ļaus attieksmi pret riska ūdensobjektiem izvērtēt arī caur publiskā finansējuma, tajā skaitā ES naudas projektu, pieteikumiem," stāsta Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vadītāja Tatjana Jansone. "Vērtējot projektu pieteikumus, kritērijos turpmāk varēsim ielikt atsauci uz riska ūdensobjektu noteikumiem un tādējādi panākt, ka jau nākamajā ES fondu apguves periodā, piešķirot Latvijai pieejamo finansējumu projektiem atkritumu, ūdenssaimniecības, piesārņoto vietu sanācijas un citās vides jomās, priekšrocības tiktu paredzētas tādiem projektiem, kas uzlabo oficiāli noteiktu riska ūdensobjektu stāvokli. Piemēram, iesniegti divi līdzvērtīgas kvalitātes projekti. Pēteris upītē (riska ūdensobjektā) iepludina jau kaut cik attīrītus notekūdeņus, bet Mārtiņš – neattīrītus. Atsaucoties uz vērtēšanas kritērijiem, kas balstīti noteikumos, priekšroka finansējuma saņemšanai būs Mārtiņam, nevis Pēterim."

Ir vēl dažādi mehānismi, kas var palīdzēt celt riska ūdensobjekta kvalitāti, piemēram, buferjoslu ierīkošana upes vai ezera krastos, ierobežota minerālmēslu lietošana, rugāju (pēcpļaujas atlieku) saglabāšana laukā, kas saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Šajā ziņā VARAM cieši sadarbojas ar Zemkopības ministriju, jo daudzas ietekmēšanas sviras ir tieši Zemkopības ministrijas rokās. Ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprināts riska ūdensobjektu saraksts ļaus gan Zemkopības ministrijai, gan citu nozaru atbildīgajām institūcijām izvērtēt iespējas riska ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanu saistīt ar to pārraudzītajiem atbalsta mehānismiem un projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

Neliela priekšvēsture

Tā dēvētā Ūdens struktūrdirektīva (pieņemta 2000. gadā) nosaka: visi pasākumi ūdens objektu aizsardzībai, pārvaldībai un apsaimniekošanai jāveic nevis administratīvo teritoriju, bet gan upju sateces baseina robežās. Kādēļ? Jo vienā upes sateces baseinā visi ūdeņi ir saistīti, un upes lejteces kvalitāte ir ļoti atkarīga no norisēm upes augštecē.

Direktīva ir pārņemta Latvijas normatīvajā bāzē ar Ūdens apsaimniekošanas likumu, kas noteic katras iestādes un personas atbildības sfēras. Atbilstoši likumam Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) ir atbildīgā iestāde, kas izstrādā upju baseinu apsaimniekošanas plānus.

"Apzīmējumā „riska ūdensobjekti” vārds „risks” saistīts ar ūdens ķīmisko un ekoloģisko kvalitāti."

"Visa Latvijas teritorija ir sadalīta četros upju baseinu apgabalos – Ventas, Lielupes, Daugavas un Gaujas," turpina skaidrot Tatjana Jansone. "Katram šim apgabalam ir izstrādāts un 2010. gada maijā ar ministra rīkojumu apstiprināts upes baseina apgabala apsaimniekošanas plāns.

Apsaimniekošanas plāns ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas izstrādāts laika periodam no 2010. līdz 2015. gadam. Tā mērķis ir novērst virszemes un pazemes ūdeņu stāvokļa pasliktināšanos un panākt tā uzlabošanos. Plānā ietverta situācijas analīze un piesārņojuma (punktveida, izkliedēta un pārrobežu) ietekmes novērtējums, definēti ūdeņu kvalitātes mērķi, noteikti virszemes ūdensobjekti, kuros pastāv risks nesasniegt labu stāvokli (riska ūdensobjekti), un paredzēti pasākumi, lai sasniegtu likumā noteikto mērķi un panāktu ūdensobjektu labu stāvokli līdz likumā noteiktajam laikam. Tādējādi riska ūdensobjektu stāvokļa stabilizācija un uzlabošana ir priekšnosacījums Ūdens apsaimniekošanas likuma mērķu izpildei.

Kas ir ūdens tips

Esošās situācijas raksturojumu veidojot, tika novērtēti visi Latvijas ūdeņi un noteikti tipi: seši upēm un desmit ezeriem. Piemēram, sekla, ritrāla tipa upe ar mazu sateces baseina laukumu ir viens upju tips, bet dziļa potamāla tipa upe ar lielu sateces baseina laukumu - pavisam cits upju tips.

"Kāpēc tas vajadzīgs? Lai saprastu, ka lēnā upē ūdens pašattīrīšanās process būs ilgāks nekā straujā upē ar krācēm un lielu caurteci. Līdz ar to gan kvalitāte, gan veicamie pasākumi kvalitātes uzlabošanai vienā upes vai ezera tipa ūdenī atšķirsies no pasākumiem, kas jāveic cita tipa ūdenī,"  teic nodaļas vadītāja.

Jāsaprot, ka arī vienai upei, kas caurtek, piemēram, ezeru, var būt dažādi ūdens tipi – pirms ezera upīte var būt strauja, pēc ezera – lēna. Tātad te būs divi no sešiem iespējamiem upju tipiem. Savukārt pašam ezeram būs noteikts viens no 10 ezeru tipiem. Rezultātā visā šajā "kompleksā" - vienai upītei, kas caurtek vienu ezeru - var tikt noteikti trīs ūdensobjekti.

Kas ir ūdensobjekts

"Un tagad esam nonākuši līdz tam, kas ir ūdensobjekts," stāsta T. Jansone. "Vienā ūdensobjektā drīkst būt tikai viena tipa ūdeņi. Iepriekšminētā upe līdz ezeram būs viens ūdensobjekts, pēc ezera – otrs, savukārt ezers būs trešais ūdensobjekts."

Var būt tā, ka:

  • visa upe ir viens ūdensobjekts,
  • vienā upē var būt arī vairāki ūdensobjekti,
  • vienā ūdensobjektā ietilpst vairākas viena tipa upītes.

Ministru kabinets noteica, ka vienā ūdensobjektā var būt upe vai upes, kuru sateces baseins ir lielāks par 100 km2, kā arī vienā ūdensobjektā var būt ezers, kura virsmas laukums ir 0,5 km2 vai lielāks. Līdz ar to Latvijā pašlaik ir iedalīti 476 ūdensobjekti:

  • 262 ezeru,
  • 207 upju,
  • 1 Baltijas jūras pārejas ūdensobjekts,
  • 4 Baltijas jūras piekrastes ūdensobjekti.

Tie visi ir uzskaitīti upju baseinu apsaimniekošanas plānos.

Kas ir ūdens kvalitātes klase

"Kad ūdensobjekti tika izdalīti, tad sākām to vērtēšanu, balstoties uz monitoringa datiem un visu citu pieejamo gan kvantitatīvo, gan arī kvalitatīvo informāciju. Ūdensobjektu stāvoklis bija jāvērtē pēc ekoloģiskās kvalitātes kritērijiem – ķīmiskiem un fizikāli ķīmiskiem (tradicionāli), hidromorfoloģiskajiem un bioloģiskajiem (kas līdz šim Latvijas ūdeņos tika vērtēti samērā maz un neregulāri)," atceras nodaļas vadītāja. "Vērtējām arī slodzi uz katru ūdensobjektu - vai tajā nonāk notekūdeņi, vai piekrastē ir intensīvā lauksaimniecība. Un paralēli strādājām pie tā, lai noteiktu, ko Latvijas apstākļos nozīmē laba ūdensobjekta kvalitāte.

"Visi pasākumi ūdens objektu aizsardzībai, pārvaldībai un apsaimniekošanai jāveic upju sateces baseina robežās."

Katram no 16 ūdens tipiem sameklējām tā dēvētos references nosacījumus jeb vietas, kur saglabājusies laba (slodžu ziņā uz ūdensobjektu neskarta, gandrīz dabīga) ūdensobjekta kvalitāte. Kad references nosacījumi bija noteikti, izstrādājām kvalitātes rādītājus piecām ekoloģiskās kvalitātes klasēm (augsta jeb etalonstāvokļa, laba, vidēja, slikta un ļoti slikta ekoloģiskās kvalitātes klase). Tad visus 476 ūdensobjektus pēc to stāvokļa vērtēšanas iedalījām kādā no ekoloģiskās kvalitātes klasēm, lai varētu izvēlēties piemērotākos pasākumus attiecīgā ūdensobjekta stāvokļa uzlabošanai. Un nu esam nonākuši līdz vārdam "risks"."

Kā saprotams ūdensobjekta "risks"

Balstoties uz kvalitātes klases grupējumu, tika klasificēti tie ūdensobjekti, kuros pastāv risks nesasniegt labu stāvokli.

"Mums ir jātiecas uz to, lai visi ūdensobjekti sasniegtu iespējami augstāko kvalitātes klasi, bet tas, protams, nav iespējams ātrā laikā," skaidro T. Jansone. "Kaut arī likums noteic, ka laba (otrā) kvalitātes klase jāsasniedz vēlākais 2015. gadā, to mēs pagaidām vēl pilnībā izdarīt nevaram. Tādēļ Ūdens apsaimniekošanas likumā ir rakstīts, ka atsevišķos riska ūdensobjektos labu kvalitāti, veicot izvērtējumu, drīkstam panākt līdz 2021. un pat vēl līdz 2027. gadam. Protams, pamatojot šādu termiņa "pārbīdi"."

"Ir novērtēti visi Latvijas ūdeņi un noteikti to tipi: seši upēm un desmit – ezeriem."

VARAM izsaka zināmas bažas: ja slodze uz šo ūdensobjektu nemazināsies vai jauna papildu slodze izraisīs ūdensobjekta stāvokļa pasliktināšanos, vai ja netiks atrasts nepieciešamais finansējums papildu pasākumiem stāvokļa uzlabošanai, likuma mērķi ūdensobjektu vairākumā netiks sasniegti. Latvijā ūdens visumā ir labs, tomēr ir iespējams panākt vēl labāku kvalitāti visos ūdensobjektos. Tādēļ Latvijas iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem īpaši ar riska ūdensobjektu apsaimniekošanu, lai tā kvalitāti nepasliktinātu. "Iespējams, ka arī lieki desmit litri neattīrītu notekūdeņu no kādas atsevišķas privātbūves vai dārza mājiņas var šim riska ūdensobjektam strauji pasliktināt kvalitāti," brīdina nodaļas vadītāja.

Kas apsaimnieko riska ūdensobjektus

Riska ūdensobjektus apsaimnieko valsts, pašvaldības un arī pilnīgi visi cilvēki, kas šo ūdensobjektu kaut kādā veidā izmanto: kas nāk ezerā peldēties vai kas ar upītes ūdeni aplej savas diļļu dobes. Un arī tas uzņēmējs, kurš upītes krastos audzē kviešus. Pilnīgi ikviens!

"Tādēļ ikvienam cilvēkam ir jāzina par šiem noteikumiem un jāizvērtē, vai un kā viņi ar savu rīcību ietekmē riska ūdensobjektu. Viena nepārdomāta darbība var sabojāt ūdens kvalitāti tik ļoti, ka mūsu bērni tur vairs nevarēs peldēties," brīdina T. Jansone.

"Iespējams, ka lieki desmit litri neattīrītu notekūdeņu var riska ūdensobjektam strauji pasliktināt kvalitāti. "

Bet virsatbildība par publiskajiem ūdeņiem, šķiet, tomēr ir valsts vai pašvaldības ziņā? T. Jansone raksturo situāciju: "Visi publiskie ūdeņi pašlaik piekrīt valstij un ir ierakstāmi zemesgrāmatā Finanšu ministrijas personā, izņemot tos, kuri vēsturiski atrodas privātīpašumā vai atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Pašlaik VARAM izstrādā jaunu likumprojektu "Zemes pārvaldības likums". Mums ir iecere tajā iekļaut normu, ka pašvaldība var būt publiskā ūdens tiesiskais valdītājs arī bez ieraksta zemesgrāmatā. Pašlaik pašvaldības nejūtas kā pilntiesīgi saimnieki, kaut ūdenstilpe ir viņu teritorijā, un tas daudzus vajadzīgus procesus kavē. Tādēļ ir nepieciešams skaidrs normatīvais pamats, lai ieinteresētu pašvaldības darboties, īpaši šajos mazu finanšu resursu apstākļos. Ceram, ka šī iecere realizēsies."

Tā kā katra iedzīvotāja spēkos ir uzlabot vai pasliktināt ūdens kvalitāti riska ūdensobjektā, tad VARAM plāno veikt plašu izskaidrošanas darbu. Nākamgad cita starpā iecerēta arī bukletu izplatīšana, tajos vienkāršā valodā tiks skaidrots, kas ir riska ūdensobjekti un kā cilvēkam rīkoties, lai ūdens kvalitāti nepasliktinātu. Jo cilvēki vēlas peldēties, makšķerēt, apliet dārziņus. Turklāt ūdeni pārtikai un dzeršanai daudzviet ņem no 5-6 metrus seklām akām, kas faktiski ir gruntsūdeņi. Ja līdzās esošajā riska ūdensobjektā ūdens būs slikts, tad, iespējams, tieši tikpat slikts ūdens būs arī akā.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU