Kam jāmaksā nodeva par ūdens resursu lietošanas atļauju

Nodevu paredz likums „Par nodokļiem un nodevām”. Balstoties uz Ūdens apsaimniekošanas likuma 21. panta 2.2. daļu, ir izdoti Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 469 „Noteikumi par valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par ūdens resursu lietošanas atļaujas izsniegšanu”. Oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” tie publicēti šā gada 30. jūnijā un stājās spēkā 1. jūlijā.

Jaunie noteikumi paredz, ka, sākot no 2011. gada 1. jūlija, ikvienam komersantam un arī privātpersonai, kas saņems ūdens resursu lietošanas atļauju, būs jāmaksā 55 latu liela valsts nodeva.

"Privātpersonām, kas rok privātas akas, dzen spices u. tml., ne vienmēr nepieciešama arī lietošanas atļauja."

Kā var zināt, vai cilvēkam par akas, spices vai dziļurbuma ierīkošanu un ūdens izmantošanu ir jāmaksā jaunā nodeva? Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere skaidro, ka nodeva nav jāmaksā visiem cilvēkiem, kuru īpašumos ierīkotas ūdens ņemšanas vietas: „Runājot par ūdens resursu lietošanu, jāņem vērā, ka darbības, kam nepieciešama atļauja ūdens resursu lietošanai, ir noteiktas Ūdens apsaimniekošanas likuma 21. pantā. Tās ir darbības, kuras ietekmē vai var ietekmēt ūdens kvalitāti, daudzumu vai ūdens ekosistēmas un kuras nav A vai B kategorijas piesārņojošās darbības. Ūdens resursu lietošanas atļaujas nepieciešamas:

• hidrotehnisko būvju darbībai,
• virszemes vai pazemes ūdeņu ieguvei,
• ūdens ievadīšanai, lai paaugstinātu pazemes ūdeņu līmeni, un ūdens novadīšanai, lai šo līmeni pazeminātu, un ar to saistītām darbībām,
• darbībām, kuru rezultātā rastos mākslīgs vai stipri pārveidots ūdensobjekts (piemēram, kanālu, dīķu un ūdenskrātuvju vai to sistēmu ekspluatācija, ja dīķus vai ūdenskrātuves, kuru platība ir lielāka par 0,1 hektāru, regulāri uzpilda no virszemes ūdeņiem un ja mākslīgs vai stipri pārveidots ūdensobjekts nav izveidots uz ūdensteces),
• citām darbībām, kas saistītas ar regulāru virszemes ūdeņu līmeņa vai režīma maiņu.”

Virszemes un pazemes ūdeņu ieguvei personām atļaujas nepieciešamas un līdz ar to arī nodeva turpmāk jāmaksā par šo atļauju saņemšanu, ja uz ūdens ieguvi attiecas kāds no šādiem kritērijiem:

• diennaktī iegūst 10 kubikmetrus vai vairāk virszemes vai pazemes ūdens,
• ar ūdensapgādes pakalpojumiem tiek nodrošinātas vairāk nekā 50 fiziskās personas,
• tiek iegūts un izmantots saimnieciskajā darbībā minerālūdens vai termālie ūdeņi,
• ūdens resursu ieguve var radīt būtisku ietekmi uz vidi.

Tātad privātpersonām, kas rok privātas akas, dzen spices u. tml., ir nepieciešama ūdens ieguves atradnes pase, bet ne vienmēr nepieciešama arī atļauja. Protams, ja privātmājai būs milzīgs baseins, kurā katru dienu mainīs ūdeni un patēriņš būs lielāks par 10 kubikmetriem, tad gan atļauja būs jākārto, lēš departamenta direktore.

"Nodeva par atļaujas izsniegšanu ir vienreizējs maksājums. "

Nodeva par atļaujas izsniegšanu ir vienreizējs maksājums – tad, kad atļauja tiek izsniegta. Atļauju iepriekš minētajām darbībām izsniedz uz visu attiecīgās darbības laiku. Gadījumus, kad Valsts vides dienesta Reģionālā vides pārvalde izvērtē nepieciešamību precizēt esošās atļaujas nosacījumus vai nolemj izsniegt jaunu atļauju, nosaka MK noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļaujām. Nodeva būs jāmaksā jaunas atļaujas izsniegšanas gadījumā.

Nodevu var samaksāt divējādi:

• ar kredītiestādes vai citas iestādes starpniecību, kurai ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu likuma izpratnē,
• kā arī ar maksājumu karti uz vietas Valsts vides dienestā, kas arī izsniedz ūdens resursu lietošanas atļaujas.

Līdz šim gadā vidēji tikušas izsniegtas 135 ūdens resursu lietošanas atļaujas.