Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktora vietnieks Rolands Arturs Bebris par ziņojumu saka: "Mēs šim vērtējumam nepiekrītam un uzskatām to par formālu katras valsts Baltijas jūras rīcības plāna, kas šā gada pavasarī iesniegti Baltijas jūras vides aizsardzības jeb Helsinku komisijai (HELCOM), analīzi.
Šīs nevalstiskās organizācijas – Pasaules Dabas fonda – pētījums nekā nepasaka par reālo situāciju Baltijas jūrā un tās līčos. Turklāt nav arī skaidrības par izvēlēto vērtēšanas metodiku un pieņemtajiem kritērijiem, kas nav zināmi un diemžēl izrādījušies Latvijai par sliktu. Tādēļ es šo ziņojumu, kas tapis, nesadarbojoties ar katras valsts atbildīgajām iestādēm un pat neaplūkojot pēdējo darbu izpildi interneta datubāzē, par kompetentu neuzskatu."
Jomas, kurās Latvija vērtēta negatīvi
Sadaļā "Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana", vērtējot paveikto saistībā ar jūras aizsargājamām teritorijām, PDF Latvijai ielicis "0" punktus. Šo teritoriju noteikšanu VARAM Saeimā izcīnīja ilgās un ļoti smagās diskusijās, aizstāvot valsts sociālās un ekonomiskās intereses, īpaši Irbes jūras šaurumā. PDF nav ņēmis arī vērā, ka katrai Latvijas aizsargājamajai teritorijai ir savs individuāls plāns. Tātad Latvijas paveiktais ir nolīdzināts līdz ar zemi. Ar "0" punktiem ir novērtēta arī zušu krājumu atjaunošana, kaut tas neatbilst patiesajai situācijai.
Sadaļā "Eitrofikācija" slāpekļa samazinājums jūras ūdenī novērtēts ar "0" punktiem, tāpat arī pārmitro augšņu ierobežošana. Apgalvots arī, ka Latvija neko nedara ar dioksīniem, furāniem un notekūdeņu attīrīšanas sakārtošanā. Līdz ar to arī sadaļā "Bīstamās ķīmiskās vielas" ieliekta "0".
"Diemžēl nav zināms, pēc kādas metodoloģijas Pasaules Dabas fonds analīzi veicis."
"Pēc "ķeksīšiem" taču nevar vērtēt procesus, kas ilgst desmit un ilgāk gadu!" ir sašutis R.A. Bebris.
Vēl "0" punktus saņēmušas divas apakšsadaļas – sabiedrības līdzdalība un vienota jūrlietu pārvaldība (sadaļa "Jūrlietu integrētas pārvaldības sistēma"). "Tas acīmredzot noticis tādēļ, ka PDF pats nav piedalījies daudzajās un ilgajās diskusijās, kurās esam runājuši par Baltijas jūrai aktuāliem jautājumiem. Bet sabiedrības pārstāvji ir bijuši klāt pilnīgi visās apspriešanās, un viņu ieteikumus esam iestrādājuši dokumentos!" uzsver VARAM Vides aizsardzības departamenta direktora vietnieks.
Pēdējā sadaļā "Jūrniecības jautājumi" Latvijai atkal ir divas nulles – par harmonizētu jūras vides novērošanas sistēmu un par kuģu apkalpošanas iekārtām ostās.
"Protams, tas nav objektīvs vērtējums," komentē R.A. Bebris. "Diemžēl nezinām, pēc kādas metodoloģijas PDF analīzi veicis."
Kas un kā vērtēts pirms tam
"Baltijas jūras pārskatus" Pasaules Dabas fonds gatavojis arī 2007., 2008. un 2009. gadā. Cik tie bijuši labvēlīgi Latvijai?
"Es nezinu, ko viņi varēja analizēt, jo 2007. gadā tikai tapa un tika pieņemts kopīgais HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns, bet 2008. gadā valstis ķērās pie savu nacionālo plānu izstrādes," atminas direktora vietnieks. "Tikai šogad martā HELCOM iesniegtie ziņojumi uzskatāmi par pirmo nopietno atskaiti, ko Baltijas jūras valstis ir sagatavojušas. Tādēļ PDF pārskats jāuzskata par pirmo novērtējumu nacionālajiem Baltijas jūras valstu ziņojumiem."
Pārliecinošāk par Latvijas rīcību vides sektorā liecina tās globālais reitings, ko gadskārtēji sagatavo pasaules valstu vadītāju sanāksmēm Davosā. Piemēram, 2010. gadā Latvija ieņēma 21. vietu, apsteidzot Poliju, Lietuvu, Igauniju un pat Dāniju. Acīmredzot tādēļ, ka šajā vērtējumā ņem vērā arī ekonomiskos un sociālos faktorus.
Savukārt Eiropas vides, tai skaitā jūras vides, reprezentatīvu novērtējumu veic Eiropas Vides aģentūra (EVA). EVA 2010. gada Eiropas vides pārskats (SOER 2010, http://www.eea.europa.eu/soer/synthesis/synthesis), tematiskie ziņojumi un indikatoru faktu lapas, kā arī peldūdeņu novērtējums (http://www.eea.europa.eu/publications/quality-of-bathing-water-2010) apliecina pilnīgu Latvijas paveiktā atbilstību ES prasībām.
EVA gatavo arī PDF ziņojumam līdzīgu analīzi par valstu veiktspēju datu ziņošanas saistību izpildē. Tajā Latvija 2010. gadā ierindojās 7. vietā 38 valstu grupā (2005. gadā bija 1. vieta).
Plāna sagatavošanai krasi atšķirīgi resursi
Objektīvi skatoties, Latvija nekad nevarēs pārspēt Zviedriju, Somiju, Dāniju un Vāciju, kas PDF pētījumā ierindotas saraksta augšgalā, jo pārlieku atšķirīgas ir valstu attīstības stadijas. Otrs objektīvs iemesls ir tas, ka plāna izstrādāšanai katrā valstī atvēlēts krasi atšķirīgs dažāda veida resursu daudzums.
"Piemēram, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā un Somijā jūrlietās ir milzīgas kapacitātes zinātniskā izpēte - ar skanīgu pasaules vārdu. Mēs, Latvija, šajā izpētē varam tikai līdzdarboties, ja mums tam pietiek līdzekļu. Mums šo četru valstu līmeni nekad nesasniegt!" secina Vides aizsardzības departamenta direktora vietnieks. "Ja runājam par vērtējumu Krievijai, tad šī valsts ir apvainota vairāk nekā Latvija, jo arī Krievijā ir spēcīga un plaša zinātniskā kapacitāte. Tāpat arī Polijā. Vienlaikus – arī problēmas, kas pastāv šajās lielvalstīs, ir milzīgas, ko viņi apzinās un risina, iesaistot visus iespējamos zinātniskos resursus."
Latvija Baltijas jūras rīcības plāna izstrādei 2007. gadā radīja darba grupu. Tajā norisa diskusijas ar valsts iestādēm, ostām, Latvijas Hidroekoloģijas institūtu un daudzām nevalstiskajām organizācijām.
"Plāna izstrādāšanai katrā valstī atvēlēts krasi atšķirīgs dažāda veida resursu daudzums."
Šā darba koordināciju veikusi, kā arī visu informācijas klāstu, kas radās darba grupā visu gadu garumā, rīcības plānā apvienojusi viena VARAM darbiniece – savā brīvajā laikā un pilnīgi bez samaksas. Rīcības plāna gatavošanas beigu stadijā iesaistījās vēl viens cilvēks, kas palīdzēja visu apjomīgo materiālu ilustrēt. Arī – uz entuziasma pamata.
"Šie cilvēki ir varoņi!" bez patosa apgalvo R.A. Bebris. "Bet pats fakts uzskatāmi parāda, kādas ir mūsu iespējas un resursi valstij svarīgu dokumentu izstrādāšanā. Tādēļ ir jāsaprot, ka nevaram salīdzināt viena cilvēka fiziski sagatavoto rīcības plānu ar tādu, pie kura strādājuši institūti un aģentūras, kā arī ministriju departamenti. Piemēram, Zviedrija, kas mazajām Baltijas valstīm pārmeta neprasmi strādāt ar plāniem, sava dokumenta izstrādei no Zviedrijas finanšu ministrijas saņēma vēl papildu (!) miljonu eiro! Ko lai mēs atbildam? To, ka mums, visai ministrijai, budžets tika samazināts par 10 miljoniem latu?"
Tādēļ vēl jo skumjāk ir ieraudzīt "0" punktu vērtējumu pozīcijās, kurās Latvija tiešām ir rīkojusies.
Uz kuru pusi pārsvērsies jūrlietu "smaguma centrs"?
Acīmredzot laiks, kad HELCOM bija vienīgā jūrlietu organizācija Baltijas jūras reģionā, ir pagājis. Patlaban visas jūrniecības pamatā ir ES normatīvie dokumenti, bet nedaudz atšķirīgā - sektoru griezumā. ES dokumenti neattiecas tikai uz Baltijas jūru, bet nodrošina vispārīgas un līdzīgas prasības visā Eiropas Kopienā.
"Jāuzsver, ka jūrlietās galvenais atskaites un atbalsta punkts mums tagad ir Briselē – kā ES dalībvalstij. Līdz ar to mums ir nozīmīgs Eiropas Vides aģentūras vērtējums (SOER) par Latvijas vides, tostarp mūsu ūdeņu, stāvokli, ko aģentūra gadskārtēji pēc attiecīgā sektora pārvērtēšanas regulāri publicē. Šai analīzē atspoguļojas katras valsts veikto pasākumu efektivitāte vides kvalitātes uzlabošanā."
"Par Latvijas rīcību vides sektorā pārliecinošāk liecina reitings, ko gadskārtēji sagatavo pasaules valstu vadītāju sanāksmēm Davosā."
HELCOM kopējais Baltijas jūras rīcības plāns ir atzīts par labu, un to savā darbībā izmantos arī Eiropas Komisija, nostiprinot Jūras stratēģijas pamatdirektīvā.
Vai turpmākai ziņojumu iesniegšanai HELCOM būs kāda nozīme? Kā attīstīsies HELCOM process kā tāds? Kā Briseles ierēdņi vērtēs valstu individuālos ziņojumus? Tas vēl pašlaik nav zināms. Patlaban, procesiem norisot un ES paplašinoties, paralēli darbojas gan Briseles, gan Helsinku jūrlietu komisija. Kura no tām būs ilgtspējīgāka, turklāt prasīs mazākus dalības resursus? To šodien varam tikai minēt.
Vai Pasaules Dabas fonda vērtējums ko ietekmēs
Vai Latviju šis vērtējums ietekmēs starptautiski? "Tā ir politiķu kompetence," atbild R.A. Bebris un izsaka cerību, ka joprojām saglabāsies un mūsu valstī pastāvēs Latvijas Hidroekoloģijas institūts un ka ar jūrlietām ministrijā joprojām nodarbosies vismaz "pusotra cilvēka", kaut, protams, gribētos daudz vairāk.
"Vienlaikus gribu pateikties Pasaules Dabas fondam, kas ir šādu, kaut Latvijai negatīvu vērtējumu laidis klajā, šādi pievēršot sabiedrības uzmanību darbībai Baltijas jūrā un ap to. Lai izdarītu vairāk, ir nepieciešami arī lielāki resursi. Ceru, ka arī politiskā griba un atbalsts šajā virzienā iekustēsies vairāk," sarunas nobeigumā uzsver VARAM Vides aizsardzības departamenta direktora vietnieks R.A. Bebris. "No šī skatpunkta raugoties, negatīvais ziņojums par Latviju ir vērtējams atzinīgi."
