Kopš 2011. gada 7. jūlija nodegušajā ķīmisko vielu un maisījumu noliktavā Ulmaņa gatvē 119 AS "BAO" veica ķīmisko vielu un maisījumu savākšanu un pārtarēšanu. Teritorija tika nodrošināta pret ķīmisko vielu atkārtotu nokļūšanu atklātā vidē. VVD ir lūdzis AS "BAO" un SIA "Eco Osta" iesniegt kopsavilkumu par veiktajiem darbiem, izvestajiem atkritumiem un to daudzumiem un izmaksām.
VVD ir arī pieprasījis informāciju no SIA "VitalMedica" par precizētu farmaceitisko izstrādājumu sastāvu un apjomiem, kas atradās nodegušajā noliktavā.
Testēšanas rezultātu kopsavilkums
Ūdens pašattīrīšanās spējas ietekmē daudzi, dažkārt pat ļoti komplicēti faktori, kā, piemēram, ūdens caurplūde, straumes ātrums, ūdens dziļums, ūdens gultnes forma un īpatnības, ūdens un gaisa temperatūra. Mazas ūdens caurplūdes laikā ūdenstilpes pašattīrīšanās spēja ir daudz mazāka.
Pēc savstarpējas vienošanās ar VVD Mārupītes ūdens paraugu ņemšanu 2011. gada 7. un 11. jūlijā nodrošināja Rīgas dome – ietekā Māras dīķī, iztekā no Māras dīķa un Daugavā (Āgenskalna līcī). Saņemtie rezultāti rāda, ka Mārupītē un Māras dīķī notiek lēna situācijas uzlabošanās un pašattīrīšanās process. No Mārupītes Daugavā ieplūst atbilstošas kvalitātes ūdens. Pēdējie rezultāti gan uzrāda paaugstinātu hlorīda līmeni, bet tas nerada negatīvas sekas videi un dzīvajiem organismiem.
Četru dienu laikā ķīmiskā skābekļa patēriņš ir izlīdzinājies un sasniedzis līmeni, kāds novērots kontrolmērījuma vietā – 100 metrus augšpus piesārņotā grāvja Mārupītē.
"Mārupītē un Māras dīķī notiek lēna situācijas uzlabošanās un pašattīrīšanās process."
Nākamais mērījums, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir nitrātjoni, kas pēc savas būtības ir slāpekļa mēslojums, tāpēc veicina ūdens augu augšanu: jo labāk aug, jo vairāk skābekļa patērē. Savukārt, ja ūdenstilpē nav pietiekami daudz skābekļa, nitrāti izpaudīsies citur – sāks uzkrāties dzīvajos organismos. Pirmajā dienā konstatētais mērījums –170 miligrami litrā – ir ļoti augsts rādītājs; tas ir krietni vairāk, nekā nāk ārā no attīrīšanas iekārtām. Bet rādītāji krītas un patlaban jau gandrīz sasniedz normas robežas. Ir iemesls domāt, ka Māras dīķī tuvākajā laikā ūdens augi lekni augs.
Paaugstināti bija sulfātu un hlorīdu rādītāji, tomēr tas nav iemesls satraukumam, jo mūsu ūdeņos to ir daudz arī ikdienā un nekādu graujošu ietekmi uz organismu tie neatstāj.
"Ir iemesls domāt, ka Māras dīķī tuvākajā laikā ūdens augi lekni augs."
Toties ne pārāk labi, ja ir pakāpies kopējais hlora rādītājs. Tas norāda, ka ūdeņos nonākuši hloru saturošie, oksidējošie līdzekļi, kādus lieto izlietņu un klozetpodu tīrīšanai. Tie nav pārāk toksiski, bet tie nedrīkst būt ne tuvu tajos daudzumos, kādi ir testēšanas rezultātos: pie ietekas pirmajā dienā kopējais hlors, kura pieļaujamajam daudzumam virszemes ūdeņos ir jābūt vienādam vai mazākam par 0,005 mg/l, bija 9,9 mg/l! Šis rādītājs gan ir ātri samazinājies, tomēr arī pie iztekas Daugavā rezultāts normu pārsniedza vairākus desmitus reižu.
Lai varētu veikt jebkādu salīdzinājumu un strādāt ar rezultātiem, tika noņemts atsevišķs fona paraugs 100 metrus augšpus piesārņotā grāvja Mārupītē.
Iegūtie rezultāti rāda, ka Mārupītes ietekā Māras dīķī ir novērojams ķīmiskā piesārņojuma samazinājums:
Iegūtie rezultāti rāda, ka Māras dīķī lēnām notiek ķīmiskā piesārņojuma samazinājums (izplūdē no Māras dīķa) un pārvietošanās pa Mārupīti uz Daugavu:
Rezultāti Daugavā pie Raņķa dambja Āgenskalna līcī 4 metrus no Mārupītes iztekas parāda tendenci piesārņojumam pārvietoties laikā un samazināties, ko var pamatot ar esošo ķīmisko vielu atšķaidīšanos:
Ar sarkanu atzīmēti piesārņojuma normu pārsniegumi.
Ar zilu atzīmēti piesārņojuma rādītāji, kurus būtu vēlams uzlabot, ņemot vērā Mārupītes fona piesārņojuma līmeni pirms piesārņojuma vietas.
