Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Uzņēmējam jāvēršas pašvaldībā, lai risinātu ar būvniecību un atļauju saņemšanu saistītus jautājumus.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Ja runājam par iecerētu ražošanu, tad jāsāk ar vienkāršām lietām – jānoskaidro, kas būtu jādara un ar ko jāsāk.
„Vispirms uzņēmējam (operatoram) pašam sev jāformulē, ar kādām darbībām viņš nodarbosies,” iesaka Valsts vides dienesta (VVD) Uzraudzības departamenta direktore Inese Kurmahere. „Kad izpratne par darbības virzieniem nākotnē radusies, tad jāielūkojas pašvaldības teritorijas plānojumā (ar detālplānojumu) un jāpārliecinās, vai vietā, kur nolūkots darboties, ir pieļaujama sev formulētā vidi piesārņojošā darbība.”
Ja iecerētā darbība nodomātajā teritorijā ir pieļaujama, tad uzņēmējam jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā, lai risinātu ar būvniecību, telpu pārbūvēšanu un atļauju saņemšanu saistītus jautājumus, piemēram, saņemtu arhitektūras un plānošanas uzdevumus. Tas jākārto pašvaldības būvvaldē.
Arī tajā situācijā, ja telpas nav jāpārbūvē, būvvaldē jāsaņem akceptēts lēmums par to, ka konkrētā darbība iecerētajā vietā ir atļauta. Iespējams arī, ka uzņēmējs vēlēsies un varēs mainīt zemes lietošanas mērķi, tad zemes transformēšanas atļauju arī izsniegs pašvaldības būvvalde.
Kas būvvaldei dažkārt piemirstas...
„Ir kāds process, ko dažkārt būvvaldes piemirst,” vērš uzmanību I. Kurmahere. „Saskaņojot būvatļauju, VVD Reģionālajā vides pārvaldē (RVP) ir jāsaskaņo tehniskie noteikumi, kuros iekļautas arī vides minimālās prasības. Ja šis process nav iziets, tad, būvi pieņemot ekspluatācijā, tā – no vides viedokļa – skaitās nelikumīgi uzbūvēta.”
"Būvvaldē jāsaņem akceptēts lēmums par to, ka konkrētā uzņēmējdarbība iecerētajā vietā ir atļauta."
Ja šāda būve arī tiks pieņemta ekspluatācijā un tajā notiks uzņēmējdarbība, bet radīsies problēmas ar vidi (un tad atklāsies, ka nav bijis tehnisko noteikumu saskaņojuma ar VVD RVP),– šādas situācijas atrisināšana vienmēr ir ļoti sarežģīta, smagi risināma un nepatīkama, pēc pieredzes saka departamenta direktore.
Vajag vai nevajag atļauju
Uzņēmējs ļoti bieži pats nesaprot, viņam ir vai nav nepieciešama jebkāda vides atļauja. Lai to noskaidrotu, viņš var iesniegt VVD RVP informāciju par savas darbības apmēriem, plānoto rīcību, pasākumiem u. tml. Šajā situācijā RVP atbilstoši 2004. gada 17. februāra MK noteikumiem Nr. 91 „Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums” informēs uzņēmēju, vai atļauja ir vai nav nepieciešama. Tas būs rakstīts sākotnējā novērtējumā, ko VVD RVP sagatavos viena mēneša laikā.
Varbūt vajag ietekmes uz vidi izvērtējumu
Iespējams, situācija būs sarežģītāka un atļaujas saņemšanai būs nepieciešama arī kāda diezgan ķēpīga procedūra – ietekmes uz vidi novērtējums. Pēc tam, kad ir sagatavots sākotnējais novērtējums, to VVD RVP iesniegs Vides pārvaldības valsts birojā (VPVB), kur arī tiks pieņemts lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) nepieciešamību. Ja IVN nevajadzēs, tad RLP izsniegs tehniskos noteikumus, bet atļauju – pēc tehnisko noteikumu izpildīšanas un jauna iesnieguma iesniegšanas attiecīgajai piesārņojošajai darbībai. Ja IVN būs nepieciešams, tad šī garā un laikietilpīgā procedūra būs jāiziet. Jārēķinās, ka IVN nevar veikt viena mēneša laikā, IVN reizēm prasa pat gadu.
Ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas kārtība
Avots: Vides pārvaldības valsts birojs
Kad VPVB ir sagatavojis ietekmes uz vidi novērtējumu, to publicē internetā un iesniedz RVP, un tikai tad uzņēmējs (operators) var saņemt piesārņojošās darbības atļauju.
VVD RVP atbilstoši noteikumiem Nr. 1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” izsniedz atļaujas divām (no trim) piesārņojošās darbības kategorijām – A un B (C kategorijai izsniedz apliecinājumu). Noteikumi reglamentē arī laiku, kad iesniegums atļaujas vai apliecinājuma saņemšanai iesniedzams: A kategorijas – 150 dienas, B kategorijas – 60 dienas, C kategorijas – 30 dienas pirms darbības uzsākšanas.
Ja uzņēmējdarbībā kas mainījies
Izsniegtā atļauja ir beztermiņa, bet ik pēc septiņiem gadiem nepieciešama tās pārskatīšana, jo uzņēmējdarbībā var būt kas mainījies. Ja izmaiņas nav notikušas (darbība nav nedz palielinājusies, nedz samazinājusies), tad 30 dienu laikā pirms septiņu gadu termiņa beigām uzņēmējam ir jāiesniedz VVD aizpildīta iesnieguma veidlapa, norādot, ka izmaiņu nav. Tātad atļauja tiek pagarināta tādā pašā veidolā.
"Iespējams, vides atļaujas saņemšanai būs nepieciešama arī kāda diezgan sarežģīta procedūra – ietekmes uz vidi novērtējums."
MK noteikumi Nr. 1082 reglamentē arī, cik ilgā laikā uzņēmējam jāiesniedz VVD RVP jauns iesniegums jaunas atļaujas saņemšanai, ja uzņēmējam kaut kad jau bijusi saņemta piesārņojošās darbības atļauja. „No šā gada par piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanu ir jāmaksā valsts nodeva,” atgādina I. Kurmahere.
Ne vienmēr ir tik vienkārši
Viss process līdz atļauju saņemšanai un ēkas pieņemšanai ekspluatācijā noris pietiekami ilgi. Protams, kamēr ēka, telpa nav pieņemta ekspluatācijā, tikmēr uzņēmējs nedrīkst uzsākt reālu ražošanu.
„Gadās arī gana lieli kuriozi,” stāsta departamenta direktore. „Ir bijusi situācija, kad uzņēmējam ir izsniegta atļauja veikt piesārņojošo darbību, bet pati būve, kurā šī darbība (ražošana) notiek, izrādās, nav pieņemta ekspluatācijā! Tas ir klajš noteikumu pārkāpums.”
Atbildība par šādu pārkāpumu gulstas uz pašu uzņēmēju, bet – vienlaikus uzraudzību pār būvniecību veic arī pašvaldības būvvalde. Ja ir izveidojusies šāda situācija un, laikam ejot, ir beidzies būvatļaujas termiņš, tad uzņēmējam būvvaldē jāsaņem jauna būvatļauja un arī atkārtoti jādodas uz VVD RVP pēc jaunas piesārņojošās darbības atļaujas. Tātad viss sarežģītais process sākas atkal no gala.
Ja ekspluatācijā jānodod arī iekārtas
„Ir arī situācijas, kad ir jāuzstāda un jāsāk izmēģināt ražošanas iekārtas,” stāsta I. Kurmahere. „Arī šim iekārtu izmēģinājuma procesam ir noteikti termiņi un prasības. Ja iekārta nav atbilstoši uzstādīta, tad VVD to nevar pieņemt ekspluatācijā. Reizēm izveidojas apburtais loks, jo uzņēmējam trūkst līdzekļu procesa pabeigšanai, varbūt nepieciešamas izmaiņas piesārņojošās darbības parametros. Šādās situācijās viss process var ieilgt.”
"Saskaņojot būvatļauju, VVD Reģionālajā vides pārvaldē jāsaskaņo tehniskie noteikumi, kuros iekļautas arī vides minimālās prasības."
Jāpiebilst, ka ikvienai ražotnei ir jāatbilst arī ugunsdrošības nosacījumiem un uzņēmējdarbībā jāievēro ugunsdrošības prasības. Šī joma ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) kompetencē.
Par pārējiem konkrētajai būvei nepieciešamajiem saskaņojumiem uzņēmēju informēs būvvaldē.
Kad uzsākta uzņēmuma darbība
Līdz brīdim, kamēr objekts uzsāk savu darbību, process ir pašvaldības būvvaldes un VVD rokās. Bet pēc tam, kad ir sākta uzņēmējdarbība (telpas un iekārtas pieņemtas ekspluatācijā, atļaujas saņemtas un saskaņojumi dabūti) kompetences sadalās. Pārraudzību pār ražošanu un ķīmisko vielu profesionālo lietošanu turpina VVD, tirgus uzraudzību (neskaitot lauksaimniecības un pārtikas) veic Veselības inspekcija, bet pārtikas apriti uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests.
„Funkcijas starp uzraudzības iestādēm ir ļoti stingri nodalītas, mums katram ir sava specifika,” uzsver Inese Kurmahere. „Protams, uzņēmējs ne vienmēr visu var zināt. Tādēļ nevajag samulst, bet nākt un vaicāt par to, kas nav zināms. Mēs priecājamies par ikvienu uzņēmīgu cilvēku.”
