Ja pieder īpašums, vērts ielūkoties reģistrā

Kaut arī piesārņota un potenciāli piesārņota vieta ir reģistrējama kā apgrūtinājums zemes īpašumam, atsevišķi valsts reģistri vēl ir tapšanas procesā. Valsts zemes dienesta (VZD) speciālisti skaidro: "Ņemot vērā to, ka Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas darbība un visu datu uzkrāšana sāksies 2014. gadā, patlaban nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu – piesārņota teritorija - Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (NĪVKIS) reģistrē tikai no zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem – apgrūtinājumu plāna. Pašlaik NĪVKIS valstī kopā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājums – piesārņota teritorija - reģistrēts 52 zemes vienībām."

Nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus reģistrē arī zemesgrāmatā. Potenciālajam nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības pārliecināties par valsts informācijas sistēmās (NĪVKIS un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā) uzkrāto informāciju par nekustamo īpašumu, uzsver VZD speciālisti.

Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektors Vilis Avotiņš piebilst, ka datus par zemes piesārņojumu var iegūt attiecīgajā pašvaldībā un VVD reģionālajā vides pārvaldē. VVD vienmēr informē komersantu par situāciju attiecīgajā vietā, ja tiek prasīti tehniskie noteikumi jaunai darbībai, tostarp būvniecībai. Piesārņojuma līmeni izvērtē arī, ja tiek veikts sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējumus vai piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.

Kur atrodas piesārņoto vietu reģistrs

Bet vislabāk tomēr būtu ieskatīties Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā, ko uztur valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (http://vdc2.vdc.lv:8998/p_ppv.html). Kā informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) speciālisti, šis reģistrs ir brīvi pieejams visiem interesentiem, kā to nosaka likums "Par piesārņojumu".

Lai iegūtu pieeju datubāzei, vispirms jāreģistrējas LVĢMC informatīvajā sistēmā (http://oas.vdc.lv:7779/pls/free/mar$registr.reg_fs) un, saņemot paroli, reģistru var lietot (http://oas.vdc.lv:7779/lva/ppv_read_pub) bez maksas. LVĢMC speciālisti piemetina, ka reģistra lietošanai labāk izmantot Internet Explorer pārlūkprogrammas.

Ja tomēr cilvēkam nav iespējas lietot reģistru, var arī LVĢMC iesniegt informācijas pieprasījumu par konkrēto zemes gabalu. Tā kā šī datubāze tika radīta šā gadsimta sākumā, zemes gabalu var atlasīt pēc vecajiem parametriem jeb teritorijas iedalījuma (rajoni un septiņas lielākās pilsētas).

Cik pašlaik tajā ierakstu

"Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas reģistrēšanai piesaka pašvaldības, iesniedzot īpašu veidlapu VVD Reģionālajai vides pārvaldei. VVD informāciju nodod LVĢMC ierakstīšanai reģistrā," skaidro Vides un reģionālās aizsardzības ministrijas (VARAM) Projektu uzraudzības departamenta Projektu atbalsta nodaļas projektu vadītāja Signe Zakka. "Pašvaldībām visas piesārņotās vietas Latvijā vajadzēja reģistrēt līdz 2004. gada beigām, un lielākā daļa to arī godprātīgi izdarīja. Tomēr joprojām atklājas jaunas un jaunas vietas, kas jāreģistrē."

"Der ieskatīties Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā, ko uztur valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”. "

Datubāzē līdz šā gada maijam reģistrēts gandrīz 2900 vietu: 242 ieraksti ir par piesārņotām vietām un 2655 ieraksti par potenciāli piesārņotām vietām. S. Zakka piebilst, ka 400 no tām ir "sāpīgākās". Izcelsme reģistrētajām vietām ir atšķirīga: dažāda veida agroķīmisko vielu noliktavas, bijušās un esošās naftas bāzes, militārās un dzelzceļa teritorijas, ostas, vēsturiskās atkritumu izgāztuves u.tml. Tādēļ katrai vietai pirms tās ievadīšanas reģistrā veicama izpēte.

Arī īpašuma tiesības ir ļoti neviendabīgas – vietas ir gan valsts, gan pašvaldību, gan arī komersantu un privātpersonu īpašumā. "Piesārņotas vietas atrodas arī eksistējošu uzņēmumu teritorijās. Laika gaitā daudzām vietām īpašuma tiesības ir mainījušās: iespējams, ka šo zemi pašvaldība ir pārņēmusi no kāda uzņēmuma vai arī kāda privātpersona to saņēmusi kā kompensējamo zemi," teic VARAM projektu vadītāja. "Katra situācija ir atšķirīga. Bet nosacījums – zemes īpašnieks ir atbildīgs arī par savā īpašumā esošajām piesārņotajām vai potenciāli piesārņotajām vietām – jebkurā situācijā ir spēkā."

Reģistrs ir, datus apkopot sarežģīti

Pateikt, kādu platību aizņem visas piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, kaut arī tās visas reģistrētas vienā datubāzē, tomēr nav vienkārši. Arī noskaidrot, cik vietu kādā kopplatībā pieder katrai īpašnieku kategorijai – valstij, pašvaldībai, uzņēmumam vai privātpersonai – ir sarežģīti. S. Zakka teic, datubāze sākta veidot pietiekami sen, tādēļ tā lietotājam nav parocīga – to nevar izmantot, lai iegūtu kādus kopīgos datus vai atsevišķu datu izlasi pēc kategorijas atslēgvārda. Tādēļ pateikt, cik daudz piesārņotu vietu pieder valstij vai privātpersonai, var, vien skaitļus mehāniski sasummējot. Viņa lēš, ka valsts un pašvaldību īpašumā un lietošanā varētu būt apmēram puse no visām reģistrētajām piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām.

Arī V. Avotiņš atzīst, ka kādas konkrētas kategorijas kopsummu var vienīgi saskaitīt, katru ierakstu atverot atsevišķi. Šī paša iemesla dēļ VVD rīcībā nav arī datu, piemēram, par to, cik no visām reģistrētajām vietām pieder pašvaldībām.

Bet varbūt ir zināms, cik un kādā platībā valstī ir piesārņotās un cik - vēsturiskās vietas, ko vairs nepiesārņo? VVD ģenerāldirektors teic, ka visu 242 reģistrēto piesārņoto vietu platība ir 22 054 970 kvadrātmetri. "Precīzs teritorijas lielums no visām 242 vietām gan nav zināms apmēram 20 reģistrētajām vietām," teic V. Avotiņš. "Bet kopējo platību visām 2655 potenciāli piesārņotām reģistrētajām vietām gan nebūs iespējams pateikt, jo sākotnēji tā visām vietām netika apzināta. Tāpat manā rīcībā nav precīzas informācijas, cik no visām reģistrētajām vietām pašlaik vairs nepiesārņo."

"Datubāzē reģistrēts ap 2900 vietu: 242 ieraksti par piesārņotām vietām un 2655 ieraksti par potenciāli piesārņotām vietām Latvijā. "

VARAM projektu vadītāja vien piemetina, ka vietas, ko vairs nepiesārņo, ir vairāk nekā 560 vēsturiskās atkritumu izgāztuves: "Vairāk nekā 400 no tām ir rekultivētas, bet 18 izgāztuvēm piesārņojošās darbības atļaujas ir izsniegtas līdz šā gada beigām, taču tās savu darbību pārtrauks, tiklīdz Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģionā savu darbību uzsāks pēdējais Latvijā uzbūvētais atkritumu apglabāšanas poligons. Visas atlikušās izgāztuves gaida savu rekultivācijas kārtu."

Bet - vai iespējams no datubāzes uzzināt, vai kāda piesārņotā vieta ir reģistrēta "Natura 2000" teritorijā? "Jā, var, piemēram, bijusī Liepājas pilsētas izgāztuve Zirgu salā ir dabas liegumā "Liepājas ezers", kas ir "Natura 2000" teritorija," cerīgi sāk V. Avotiņš. "Iespējami vēl citi gadījumi, bet šeit ir jāaplūko katra vieta atsevišķi un jāsalīdzina ar Dabas aizsardzības pārvaldes publiski pieejamo karšu materiālu par "Natura 2000" teritorijām."

"Kad sākās datubāzes veidošana, "Natura 2000" tīkls vēl nepastāvēja," piebilst S. Zakka. "Viss ir procesā."

Ūdens klaju neierobežosi

Visas piesārņotas vietas tiek reģistrētas un tām ir jābūt iezīmētām teritorijas plānojumā. Cita veida papildu fizisks apzīmējums šīm vietām nav noteikts, skaidro VARAM Vides aizsardzības departamenta Piesārņojuma novēršanas un atkritumu nodaļas vadītāja Daina Ozola.

"Prakse liecina, ka par piesārņotām un potenciāli piesārņotu vietu var uzskatīt arī strādājošu uzņēmumu. Tad nav iespēju kādas citas aprobežojošas prasības noteikt, kā vien to, ka uzņēmējam jārūpējas, lai teritorija nebūtu caurstaigājama nepiederošām personām un lai ķīmiskās vielas uzglabātu atbilstoši piesārņojošas darbības atļaujas nosacījumiem," saka D. Ozola.

Piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu fiziska ierobežošana ne vienmēr ir nodrošināma. Piemēram, savulaik piekļuve Inčukalna gudrona dīķiem tika norobežota ar sētu, uzrakstiem uz tās, apsardzi. Savukārt Liepājas Karostas kanālā šāda fiziska vietas norobežošana tehniski nav iespējama.

Dziedē laiks un nauda

Neatkarīgi no visa atbildību par piesārņojumu un tā novēršanu normatīvie akti uzliek teritorijas īpašniekam. Darbojas princips "piesārņotājs maksā". Arī tad, ja persona šo vietu ir iegādājusies īpašumā un tā jau ir bijusi ievadīta reģistrā. Kaut arī pašreizējais zemes īpašnieks var pierādīt, ka patiesais vietas piesārņotājs vairs neeksistē (piemēram, uzņēmums likvidēts), pēc likuma, nopērkot šo zemi, īpašnieks ir nopircis arī atbildību par šo piesārņojumu. Tajā skaitā par piesārņotās vietas atveseļošanu jeb sanāciju.

Sanācija nepieciešama, ja piesārņojums pārsniedz vides kvalitātes normatīvu robežlielumus un ja piesārņojums var apdraudēt cilvēku veselību vai vidi, noteic likums "Par piesārņojumu" un MK 2001. gada 20. novembra noteikumi Nr.483 "Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība". Visi izdevumi, kas saistās gan ar potenciāli piesārņotās vietas izpēti, gan piesārņotās vietas sanāciju, jāsedz personai, kas veikusi vai grasās veikt piesārņojošās darbības vai zemes īpašniekam, attiecīgā zemes objekta lietotājam.

"Diemžēl pārsvarā gadījumu īpašniekiem nav pietiekami finansiālie līdzekļi," neslēpj V. Avotiņš. "Labs piemērs ir Ventspils uzņēmumi AS "Ventbunkers" un SIA "Ventspils naftas termināls", Rīgā - AS "B.L.B. Baltijas termināls" un SIA "Latvija Statoil" Rīgas terminālis, kuri sanācijai ir atvēlējuši vai piesaistījuši līdzekļus."

"Piesārņojums nestāv uz vietas, tas atgriežas atpakaļ piesārņotājā - cilvēkā."

Tām vēsturiski piesārņotajām vietām, kuru piesārņotājs vairs neeksistē un kuras ir valsts un pašvaldības īpašumā vai lietošanā, iespējams piesaistīt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus, kā arī naudu no valdību divpusējiem finanšu instrumentiem. Latvijas Vides rīcības programmā minētas septiņas vēsturiski piesārņotās un visbīstamākās vietas: Inčukalna gudrona dīķi, Olaines šķidro bīstamo atkritumu dīķi, Liepājas Karostas kanāls, Jelgavas šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve "Kosmoss", Rumbulas bijušās lidostas teritorija, Sarkandaugavas un Jaunmīlgrāvja piesārņotās teritorijas.

"Četrām no šīm vietām jau ir finansējums no ES fondiem - Karostai (Kohēzijas fonda nauda), Inčukalnam, Olainei un "Kosmosam" (ERAF fonda nauda). Sarkandaugavai un Jaunmīlgrāvim patlaban tiek piesaistīts finansējums no Norvēģijas finanšu instrumenta, bet kas īsti notiek ar Rumbulu, man informācijas nav," stāsta S. Zakka. "Diemžēl komersantiem un privātpersonām nav iespējams pieteikties uz tā dēvēto publisko naudu, tādēļ tām līdzekļi piesārņoto vietu atdzīvināšanai jāmeklē pašiem."

Ja piesārņotā vieta netiek sanēta, tad visas cerības vien uz laika ritējumu. Kā zina stāstīt projektu vadītāja, pēc pasaulē atzītu zinātnieku uzskata, jāsanē tās vietas, kuras rada ievērojamas problēmas apkārtējai videi, dabai un dzīvajiem organismiem 30 gadu laikā, skaitot no piesārņojuma rašanās brīža. "Tātad, ja piesārņojums radies, piemēram, pagājušā gadsimta 60. gados, tad šī vieta teorētiski vairs var nebūt bīstama, jo piesārņojums jau ir aizmigrējis desmitiem kilometru tālu," teic S. Zakka. "Reģistrā vieta būs atrodama jebkurā gadījumā, un, ja tā būs sanēta, pie ieraksta parādīsies atzīme par veikto atveseļošanu."

Jāpiebilst, ka uzņēmumi, kuri pašlaik rada piesārņojumu, maksā dabas resursu nodokli. "Par šo ieņēmumu izlietojumu atbilstoši savām prioritātēm lemj pašvaldība un valsts atbilstoši pieejamiem līdzekļiem, ko veido arī dabas resursu nodokļa maksājumi," piemetina D. Ozola. "Dabas resursu nodokļa līdzekļus ir atļauts izmantot gan piesārņojuma ierobežošanai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai, gan arī piesārņotās vietas atveseļošanai, bet nodokļa summa nekādi nespēs nosegt miljoniem vērtās izmaksas, ko šie pasākumi prasa."

Piesārņojums atgriežas piesārņotājā

Tātad - piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu Latvijā nav maz, un to sanēšana drīzāk uzskatāma par īpašu gadījumu. Naudas nav, tādēļ teritorijas atveseļošana noteikti nav prioritāro darbu sarakstā.

"Piesārņotās vietas jau stāv gadu desmitiem, visi pie tām pieraduši. Veidojas satraukums vien tad, ja šajās vietās kaut kas notiek, piemēram, iekrīt gudrona dīķī kāds dzīvnieks," skumji saka S. Zakka. "Latvijas iedzīvotāju lielāko vairākumu piesārņojuma problēma nesatrauc. Tā satrauc galvenokārt tos, kas dzīvo šo vietu tuvumā."

Cilvēki neaizdomājas par to, ka piesārņojums nestāv uz vietas, tas iespiežas augsnē, nonāk ūdenī un gaisā un rezultātā dažādos veidos - atpakaļ piesārņotājā, cilvēkā, palēnām, bet nemitīgi drupinot cilvēka veselību. Tādēļ, pirms iegādāties zemes īpašumu, būtu vērts ielūkoties Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā.