Piesārņotākās vietas Latvijā: kur atrodas un kā tiek uzturētas?

Latvijā atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) un Valsts vides dienesta (VVD) sniegtajai informācijai 2012.gada nogalē bija reģistrētas 243 piesārņotas vietas, 2654 potenciāli piesārņotas vietas un 671 vieta, kas atzīta par potenciāli nepiesārņotu (šajās vietās ir veikts piesārņojuma riska novērtējums). Tas nav maz.

Piesārņota vieta un potenciāli piesārņota vieta. Ar ko atšķiras?

Likumā "Par piesārņojumu" noteikts, ka piesārņota vieta  ir augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas, savukārt potenciāli piesārņota vieta šī likuma izpratnē ir augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri pēc nepārbaudītas informācijas satur vai var saturēt piesārņojošas vielas. Kā apliecina iepriekšminētie skaitļi, potenciāli piesārņotu vietu mums apkārt ir daudz reižu vairāk nekā vietu, kas ieguvušas piesārņotas vietas statusu.

Jāatzīmē, ka likumā "Par piesārņojumu" vēl atsevišķi tiek nodalītas teritorijas, kuras definējamas kā militāri piesārņotas. Tās ir teritorijas, kurās atrodas sprādzienbīstami priekšmeti un materiāli vai toksiskas vai citādi bīstamas vielas, ko izmanto vai ir bijis paredzēts izmantot militāriem mērķiem.

"Lielākā piesārņoto vietu koncentrācija Latvijā ir Rīgā, jo tā ir lielākais industriālais Latvijas centrs."

Likums paredz piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanu un reģistrāciju (VI nodaļa), kā arī to izpēti un piesārņoto vietu sanāciju (VII nodaļa). Sanācija ir piesārņotas vietas attīrīšana un atveseļošana vismaz līdz tādai pakāpei, ka turpmāk cilvēku veselība vai vide netiek apdraudēta un attiecīgo teritoriju iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai. Likuma "Par piesārņojumu" 37.pants paredz, ka piesārņotu vietu sanāciju veic, ja ir pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi un piesārņojums var apdraudēt cilvēku veselību vai vidi.

VVD Uzraudzības departamenta direktore Inese Kurmahere norāda, ka Latvijā ar citu terminu - degradētās teritorijas - tiek saprastas piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietas:

• rūpniecības atkritumu izgāztuves;
• sadzīves atkritumu izgāztuves;
• degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes;
• bīstamo ķimikāliju un pesticīdu noliktavas;
• lopkopības kompleksi, cūku fermas, putnu un lopu fermas;
• bijušās Padomju Savienības armijas militārās teritorijas;
• pamestās rūpniecības un dzīvojamā sektora ēkas u.c.

Mēdz uzskatīt, ka šādas vietas ir sava veida padomju laika "mantojums". Vai tādam uzskatam ir pamats? VVD pārstāve atzīst, ka tā daļēji varētu teikt, jo tādu vietu (izcelsmes ziņā) ir pārsvarā. Tomēr ne vienmēr piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu teritorijas ir vērtējamas kā padomju laika "mantojums". Latvijā pastāv ļoti lielas problēmas ar pamestām ēkām dzīvojamā sektorā, īpaši bijušajos pilsētu rūpnieciskajos rajonos. Galvenokārt tas noticis ekonomiskās situācijas izmaiņu rezultātā.

Piesārņoto vietu sadalījums  pa veidiem
 

Avots: LVĢMC

Ļoti liela piesārņoto vietu koncentrācija novērojama Rīgas teritorijā. Kā skaidro LVĢMC pārstāvis,  Informācijas analīzes daļas Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļas vadītājs Intars Cakars, speciāls izvērtējums par bīstamākām vietām Rīgā nav veikts, un tas ir atkarīgs no pašvaldības plāniem konkrēto teritoriju izmantošanā. Ja nav nekādu plānu konkrēto teritoriju attīstīt, šādas teritorijas sanācijai ilgstoši var netikt pievērsta uzmanība. Savukārt, kā liecina LVĢMC dati, piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšana kampaņveidīgi Latvijā notika salīdzinoši sen – 2003.-2004.gadā.

Piesārņoto vietu reģistrāciju veic LVĢMC

I.Cakars skaidro, ka piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšana notiek atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" un Ministru kabineta noteikumu Nr.483 "Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība" nosacījumiem.

Lai ziņotu par jaunu vietu, kas iekļaujama reģistrā, pašvaldībai par konkrēto teritoriju jāsagatavo MK noteikumos Nr.483 norādītā informācija un jāiesniedz Reģionālajai vides pārvaldei (RVP). RVP attiecīgo informāciju reģistrē un nosūta LVĢMC. Atbilstoši likumdošanai LVĢMC veic tikai vietu reģistrāciju. Ja ir nepieciešams papildināt vai atjaunināt informāciju par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām, ir jāgriežas attiecīgajā RVP, norāda I.Cakars. Piemēram, pašvaldībā vai RVP jāgriežas tās zemes, kurā ietilpst piesārņota vieta, īpašniekam vai lietotājam, operatoram un citām fiziskajām vai juridiskajām personām, ja to rīcībā ir ziņas par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām, kuras nav apzinātas un reģistrētas. Tikai pēc RVP atzinuma saņemšanas LVĢMC reģistrā informāciju atjaunina. Gadījumā ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā atrodas vai var atrasties sprādzienbīstami priekšmeti, materiāli vai militāriem mērķiem izmantojamas toksiskas vai citādi bīstamas vielas, pašvaldība vai RVP par to informē arī Aizsardzības ministriju.

"Ja nav nekādu plānu konkrēto teritoriju attīstīt, tās sanācijai ilgstoši var netikt pievērsta uzmanība."

Komentējot piesārņoto vietu skaitu reģistrā, I.Cakars atzina, ka to kopējais daudzums vērā ņemami nemainās. Ik gadu tiek konstatētas ap desmit jaunu vietu, tikmēr vidēji desmit vietām mainās piesārņojuma kategorija. Piesārņotās vietas no reģistra dzēstas netiek, tām tiek mainīta kategorija, piemēram, no "piesārņota" uz "3-vieta nav potenciāli piesārņota", veicot attiecīgas atzīmes reģistrā, kas norāda, ka veikta sanācija un atbilstoši pētījumiem šī vieta vairs nav uzkatāma par piesārņotu. Visas pārmaiņas notiek, saskaņojot ar VVD, bez viņu atzinuma reģistrā nekas mainīts netiek, piebilst I.Cakars.

Vai Latvijā ir kādas īpaši piesārņotas un bīstamas vietas, kurām jāpievērš uzmanība? LVĢMC pārstāvis skaidro - reģistrā šāda kategorija atsevišķi izdalīta netiek. Tomēr gan I.Cakars, gan VVD pārstāvji norāda uz vairākām piesārņotām vietām, kas pēdējo gadu laikā piesaistījušas gan pastiprinātu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, gan sabiedrības uzmanību.

Šīs vietas ir:

• Inčukalna gudronu dīķi, kur jau sākta sanācija;
• Olaines šķidro atkritumu izgāztuve, kur norisinās projektu izstrāde sanācijai;
• Rumbulas kara lidlauks;
• Liepājas karostas kanāls.

Jāatzīmē, ka informācija par šīm vietām ir pieejama ikvienam. Piemēram, ja ir vēlēšanās apzināt bīstamākās vietas savas dzīvesvietas apkārtnē, to iespējams noskaidrot, izmantojot piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistru, kas brīvi pieejams LVĢMC mājaslapas sadaļā "Vide" > "Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs".

Sanācijas un attīrīšanas darbi noris pakāpeniski

Piesārņotām vietām ir jāpievērš īpaša uzmanība, kā arī jārūpējas par to attīrīšanu, stāsta I.Kurmahere. Tas nepieciešams, lai šāda vieta neradītu draudus cilvēka veselībai vai apkārtējai videi; lai piesārņojums neizplatītos tālāk pa pazemes ūdeņiem un nenokļūtu virsūdeņos; kā arī lai sakārtotu vidi un atjaunotu to iespējami tuvu pamatstāvoklim, kāds tas bija pirms piesārņojuma.

Tiesa, eksperte neslēpj, - nereti veidojas apstākļi, kas var kavēt sanācijas darbu laicīgu norisi. Tāpēc ir atsevišķas situācijas, kurās var noteikt personu, kas sedz ar izpēti un sanācijas pasākumiem saistītos izdevumus. Piemēram, ja piesārņotā teritorija pieder valsts institūcijai, bet piesārņojums ieplūst no pazemes cauruļvadiem, kas pieder operatoram, bet tie savā starpā nevar vienoties, kurš izstrādās sanācijas plānu un segs izdevumus. Taču, ja zeme pieder jaunam īpašniekam, kas ir pārmantojis vai iegādājies zemi, tad parasti uzskata, ka attīrīšanas darbi viņam nav jāveic.

"Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšana kampaņveidīgi Latvijā notika sen: 2003.2004.gadā."

I.Kurmahere skaidro, ka sanācijas darbi piesārņotās vietās tiek veikti saskaņā ar MK noteikumos Nr.281 "Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas" noteikto procedūru. Tā aptver vairākus posmus:

• Pārbaudes veikšanu, kurā novērtē esošo situāciju.
• Papildu izpētes veikšanu (ja nepieciešams), lai novērtētu piesārņojuma izplatību.
• Pēc atkārtotas pārbaudes veikšanas VVD sastāda pārbaudes aktu, kurā tiek norādīts termiņš, līdz kuram operatoram vai zemes/objekta īpašniekam jāiesniedz sanācijas pasākuma plāns. Sanācijas plānā tiek noteikti mērķi, kāds sanācijas veids tiek izmantots – primārā sanācija, papildu sanācija vai kompensējošā sanācija. Lai sasniegtu tādu līmeni, lai teritoriju varētu uzskatīt par nepiesārņotu, tiek izvēlētas labākās pieejamās metodes, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem, tai skaitā ietekmi uz cilvēka veselību un sabiedrības drošību; īstenošanas izmaksām; panākumu varbūtību; pakāpi, līdz kādai metode novērsīs turpmāko kaitējumu, un izvairīšanās no papildu kaitējuma, metodi īstenojot; pakāpi, līdz kādai katrā metodē ņemti sociālie, ekonomiskie un kultūras aspekti un citi būtiski faktori, kas raksturīgi teritorijai; laika posmu, kas nepieciešams, lai sanācijas pasākumi būtu efektīvi; pakāpi, līdz kādai atjaunos teritoriju, kurā noticis kaitējums videi; ģeogrāfisko saikni ar kaitējuma skarto teritoriju.
• Pēc sanācijas plāna iesniegšanas to izvērtē un apstiprina VVD.
• Pēc sanācijas veikšanas operators informē VVD par veiktajiem pasākumiem, pievienojot iesniegumam informāciju, kas apliecina, ka sanācijas pasākumi ir veikti atbilstoši VVD lēmumam, tai skaitā akreditētu laboratoriju veikto analīžu testēšanas pārskatus.
• Lai konstatētu, vai operators ir veicis visus pasākumus atbilstoši VVD pieņemtajam lēmumam, inspektors veic pārbaudi. Pārbaudē piesaista atbilstošos speciālistus un pārbaudes aktā norāda operatoram veicamo vides monitoringu un termiņu monitoringa datu iesniegšanai VVD, lai pārliecinātos, vai veiktie sanācijas pasākumi ir pietiekami efektīvi un nenotiek vides stāvokļa pasliktināšanās.

Dzīvot tīrā vidē ir cilvēka pamattiesības

Latvijas Republikas Satversmes 115.pants nosaka valsts aizsardzību ikviena tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, sniegt ziņas par vides stāvokli un rūpēties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Šajā pantā minētais, kā norāda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova, ir ciešā sasaistē ar vides politikas pasākumiem, ko ik gadu realizē VVD, tādējādi rūpējoties par Latvijas vides ilgtspēju: "Sanācijas darbu veikšana ir prioritārs vides politikas jautājums mūsu valstī. Šobrīd bīstamo teritoriju sanācijas darbi tiek pakārtoti piesārņoto objektu stāvokļa pakāpei."