.JPG)
Par postu, ko vilinošā Dienvidu dīķa acs regulāri nodara putniem, kas nolaižas ūdenī, jau rakstīts presē. Šie puni nolemti bojāejai. Dīķī galu ņēmuši arī pa kādam alnim, stāsta apkārtnē dzīvojošie. Kamēr teritorija nebija nožogota, piekļuve šai "pekles zampai" bija brīva.
Otrs – Ziemeļu dīķis, kas atrodas otrpus Rīgas–Siguldas šosejai, ir aizbērts smiltīm un tik klaju apdraudējumu dzīvajai dabai pašlaik nerada. Melnajās, netīrajās aizbērtā gudrona dīķa smiltīs jau sāk iesakņoties pa augam.
Kas ir gudrons
Gudrons ir melna šķidra, pusšķidra vai cieta masa ar izteiktu sēra dioksīda smaku. To kā blakusproduktu iegūst, pārstrādājot jēlnaftu. Parfimērijas un medicīnisko eļļu ražošanā naftas smagāko frakciju apstrādājot ar sērskābi, gudrons veidojas kā atkritumi. Šī melnā masa satur neizreaģējušu sērskābi, sērskābes un eļļas reakcijas produktus, ūdeni un citas vielas. Gudrons ir izteikti korozīva un agresīva viela, kas var saturēt no trīs līdz pat 50 procentiem sērskābes. Veselības traucējumus var izraisīt pat tikai izgarojumu ieelpošana.
Kā gudrons nonāca Inčukalnā
Pagājušā gadsimta 50.gados gudronu kā ražošanas atkritumus izveda no Rīgas Naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas. Ziemeļu dīķis pēc astoņu gadu ilgas lietošanas tika aizbērts 1965.gadā. Tajā pašā gadā tika izrakts Dienvidu dīķis, kurā ražošanas atkritumi nonāca līdz pat 80.gadiem, kad baisā izgāztuve tika slēgta.
"Gudronu veda mucās, kas ir līdzīgas kā piena mašīnām. Te katru dienu līdz pat 80.gadu sākumam brauca pa piecām desmit mašīnām," atceras Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Arvīds Blaus. Tomēr dīķi nelegāli ar dažādiem atkritumiem tika papildināti vēl līdz pat 90.gadiem. Un dažs esot pamanījies atkritumus Dienvidu dīķī izgāzt arī vēlāk – pat starpposmā starp "diviem žogiem".
Savulaik uzņēmums "BAO" apsaimniekoja gudrona dīķus, cerot tos atveseļot, tad ap Dienvidu dīķi bija apjozts žogs. Kad "BAO" savu darbošanos beidza, metāla zagļi žogu veicīgi nozāģējuši, stāsta A.Blaus.
Patlaban uzņēmums "Skonto būve" aizsargžogu atjauno, uzstādītas arī novērošanas kameras. Bet šajā starpposmā, vēl 2010.gadā, kāds joprojām neatrasts piesārņotājs Dienvidu dīķī izgāzis ķīmisko atkritumu kravu, tādēļ tuvējā apkaimē izplatījies spēcīgs smārds. "Man un novadam, protams, ir prieks par to, ka šī vieta beidzot būs sakārtota. Ceram, ka ne vēlāk kā līdz 2015.gada Jāņiem," pasmaida A.Blaus. "Arī piekļūšana dīķiem vairs nav tik vienkārša."
Latvija nav unikāla. Gudrons izgāzts arī citviet
"Šī ir Latvijas piesārņotākā vieta. Kaut viss izskatās mierīgi, tuvu dīķim tomēr nevajag iet," stāsta vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. "Mēs visi esam vēlējušies, lai attīrīšanas jautājums risinās ātrāk. Priecājamies, ka beidzot projekts ir sācies. Risinājumu ziņā dīķu attīrīšana ir pietiekami sarežģīts objekts."
Latvijas mērogiem šis ir unikāls projekts, bet pasaulē gudrona posta vietu nav mazums. "Katrā valstī, kurā bijusi naftas pārstrāde, ir līdzīgi objekti," teic SIA "Geo Consultants" projektu vadītājs Māris Bremšs. "Vācijā, cik saprotu, gudrona dīķu bijis diezgan daudz, un viņi jau tuvojas šo objektu sanācijas beigām. Gudrona izgāztuves bijušas arī Lielbritānijā, Norvēģijā, Krievijā – valstīs, kas nodarbojas ar naftas produktu pārstrādi."
Vai visur šie objekti ir vaļēji dīķi? M.Bremšs teic, ka tad vispirms jāatceras, cik sena ir vides aizsardzības vēsture pasaulē vispār. Tikai pārdesmit gadu. Līdz ar to sanācijas veikšana piesārņotajos objektos arī pasaulē ir relatīvs jaunums.
Kas darāms, lai gudronu neitralizētu
No abiem indīgajiem dīķiem piesārņojums, sūcoties cauri smiltij, nonācis gruntsūdeņos un arī artēziskajos ūdeņos 70–90 metru dziļumā. Piesārņotie artēziskie ūdeņi uz ziemeļiem - Gaujas pusi - pavirzās 25–35 metrus gadā. Ūdens piesārņojumu galvenokārt raksturo ķīmiskā skābekļa patēriņš un anjonās virsmas aktīvās vielas, kuru koncentrācija vietām daudzkārt pārsniedz ūdens kvalitātes normatīvus. Neveicot dīķu attīrīšanu, piesārņojums turpinās paplašināties, samazinot kvalitatīva artēziskā ūdens resursus Rīgas un Inčukalna novada ūdensapgādei, savukārt Ziemeļu dīķa piesārņojums apdraud Gauju.
"Neveicot attīrīšanu, piesārņojums samazinās kvalitatīva artēziskā ūdens resursus un apdraudēs Gauju."
Piesārņotā pazemes ūdens izplatības laukums: Ziemeļu dīķim – 148 ha, Dienvidu dīķim - 139 hektāri. Piesārņoto pazemes ūdeņu apmērs Ziemeļu dīķa iecirknī ir 108 000 kubikmetri, kas ir jāatsūknē un jāattīra. Ziemeļu dīķa piesārņojuma avotu likvidējot, atkritumu daudzums lēsts 7051 kubikmetrs, savukārt Dienvidu dīķa sanācijas darbos ietilpst atklātā dīķa likvidēšana ar kopējo atkritumu daudzumu 55 200 kubikmetri. Tādēļ viss projekts sastāv no divām daļām: Ziemeļu dīķa un Dienvidu dīķa attīrīšanas ietaišu būvniecības un sanācijas.
Jāpiebilst, ka Dienvidu dīķa sanācijas darbos iekļauta arī divu dziļurbumu tamponēšana.
Kas paveikts līdz šim
Gatavošanās projektam noris jau vairākus gadus. Sākotnēji ar ieceri intensīvi strādāja Vides ministrija (VidM), kas kopš šāgada janvāra pārdēvēta par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Aktīvi šajā darbā iesaistīts arī Valsts vides dienests (VVD), kas ir šī projekta finansējuma saņēmējs. Tā kā vēsturiski piesārņota ir salīdzinoši plaša teritorija, tās sakopšanai izdevies piesaistīt ES finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).
Starp VidM un VVD 2009.gada 29.decembrī parakstīts civiltiesisks līgums par projekta "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābie gudrona dīķi" sanācijas darbi" īstenošanu. Līguma kopējā summa ir vairāk nekā 20 miljoni latu, no kuriem ap 14,2 milj. latu ir ERAF līdzfinansējums un ap 6,1 milj. latu – Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums. Savukārt būvniecības līgums "Vēsturiski piesārņotās vietas "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" projektēšana un sanācijas darbi" par vairāk nekā 16 milj. latu (bez PVN) starp VVD un SIA "Skonto būve" parakstīts 2010.gada 24.septembrī. Līgums stājās spēkā 2011.gada 1.februārī, kad tika apstiprināts finansējums no ERAF. Darbi jāpaveic četru gadu laikā pēc vienošanās noslēgšanas.
VVD 2010.gada 24.septembrī noslēdzis inženiertehniskās uzraudzības līgumu ar SIA "Geo Consultants" "Vēsturiski piesārņotās vietas "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācijas darbu inženiertehniskā uzraudzība" – par vairāk nekā 220 tūkst. latu (bez PVN).
"Attīrīto gudrona masu, kas izskatīsies kā netīra smilts, vedīs uz Brocēnu uzņēmumu „CEMEX” sadedzināšanai."
Līdztekus papīru darbiem – līgumu slēgšanai, projektēšanai un darbam nepieciešamo programmu izstrādei – ap pašiem indīgajiem dīķiem noris taustāmi darbi. Dienvidu dīķim līdztekus nožogojuma uzstādīšanai ir rekonstruēts piebraucamais ceļš, sākta laukumu izbūvēšana gudrona pārstrādei, noliktavas montāža gudrona sagatavošanai un gatavās produkcijas uzglabāšanai, izveidots laukums ūdens attīrīšanas iekārtām un pabeigta arī pašu attīrīšanas iekārtu uzstādīšana. Būvlaukums ir nodrošināts ar elektrības piegādi, izbūvēta lietusūdens kanalizācijas sistēma un tehniskā ūdens pievads, bet Vācijā uzsākta sērskābā gudrona pārstrādes iekārtas izgatavošana.
Ziemeļu dīķī sākti urbšanas darbi, lai varētu veikt nepieciešamos mērījumus grunts filtrācijas koeficienta noteikšanai, sākta arī pievedceļa izbūve.
Aktīvāka rosība patlaban notiek pie Dienvidu dīķa. "Darbu sākam ar lielāko piesārņotāju," skaidro SIA "Skonto būve" projektu vadītāja asistents Rihards Kalniņš. "Ziemeļu dīķī rosīgāk darbosimies nākamgad. Pašlaik tur eksperimentāli nosakām grunts filtrācijas koeficientu, lai izstrādātu detalizētu modeli, kādā veidā pazemes ūdeni attīrīt. Caur urbumiem to atsūknēsim, attīrīsim un sūknēsim atpakaļ gruntī."
"Zem gludā Dienvidu dīķa ūdens spoguļa guļ 30 200 tonnas sērskābā gudrona, kas nākamajos trīs gados jāpārstrādā," saka SIA "Skonto būve" projektu vadītājs Juris Pētersons. Reālos attīrīšanas darbus uzņēmums sāks nākamgad, līdzko būs piemērota gaisa temperatūra, bet maijā attīrītā gudrona masa no uzstādītajām attīrīšanas iekārtām sāks kursēt uz Brocēnu uzņēmumu "CEMEX" sadedzināšanai.
R.Kalniņš piebilst, ka līdztekus gudronam 4-5 metrus dziļumā zem Dienvidu dīķa atrodas vēl trešais piesārņojuma slānis - ap 40 000 tonnu sagandētu smilšu. Vēl dziļāku piesārņojumu, kas nav cilvēka spēkos attīrīt, acīmredzot būs jāļauj neitralizēt dabai – lietus ūdens palikušās indes pamazām izkliedēs.
Kā no dīķa izcelto gudrona masu būs iespējams transportēt cauri Latvijai līdz Brocēniem, ņemot vērā, ka gudrons saēd pat nerūsošā tērauda cisternas? "Izceltos slāņus neitralizēsim – sajauksim ar kaļķi un RDF materiālu, kas ir speciāli sagatavoti labi degoši sadzīves un rūpnieciskie atkritumi," skaidro R.Kalniņš. "Uz Brocēniem ceļos birstoša melna masa, kas skaitīsies bīstama krava, bet reāla apdraudējuma no tās nebūs. Kā netīra smilts."
Vēl divi dziļurbumi
Līdztekus dīķu sanācijai projektā paredzēta vēl divu dziļurbumu tamponēšana. Urbumos ap 900 metru dziļumā padomju laikos iepumpēts jeb apglabāts sērskābais gudrons. Viens no šiem dziļurbumiem ir atrasts – tas atrodas netālu no dīķa, iežogotajā teritorijā. Bet par otra urbuma atrašanos precīzu ziņu vēl trūkst. Dokumentācija, kas palikusi no tiem laikiem, ir skopa. Dienvidu dīķa apkārtnē no zemes ārā spraucas daudz metāla cauruļu, neslēpj apkārtējie. Caurules, ko metāla zagļi vēl nav pamanījušies nozāģēt, liecina par urbumiem, tikai nav īsti skaidrs, kādiem mērķiem.
VVD ģenerāldirektors Vilis Avotiņš gan ir pārliecināts, ka tikai divos urbumos tikusi sūknēta gudrona masa. "Tādi ir mūsu izejas dati," viņš apliecina. "Latvijā ir tūkstošiem urbumu, bet šis ķīmiskais piesārņojums atrodas divos. Tāda prakse bija pasaulē un arī Eiropā – gudronu iesūknēja dziļos, mazkustīgos zemes slāņos."
SIA "Geo Consultants" projektu vadītājs M.Bremšs skaidro, ka senie dziļurbumi no virspuses ir aiztaisīti ciet. Ļoti vienkāršoti sakot, tie pielieti ar betonu. Papildus veikti drošības pasākumi, lai kilometra dziļumā esošais ūdens spiediena rezultātā netiktu augšup un neveidotu fontānu.
"Gudrons iesūknēts arī divos dziļurbumos, kas skaitās salīdzinoši droši noglabāts."
"Urbums nav vienkārša metāla caurule, kā nezinātājiem varētu šķist," stāsta M.Bremšs. "Caurulei ir izveidoti betona apvalki, dažādi savienojumi utt., kas redzami urbuma projektā. Šādus urbumus mūsdienās tamponē, lai tie būtu droši. Tiks veikta arī kumulatīvā perforēšana, noslēdzot to telpu, kas atrodas ārpus caurules apvalka, lai piesārņotais ūdens nevarētu migrēt augšup. Ģeoloģiskā struktūra ir pietiekami komplicēta: virs kembrija slāņa, kurā apglabāt gudrons, ir nogulumieži - māls, smiltis. Bet, urbumu tamponējot, tiks nodrošināts, lai iesūknētais gudrons nenokļūtu ārpus kembrija slāņa."
Informāciju, ka dziļurbumos esošais gudrons apdraud ūdens slāņus, M.Bremšs noraida kā nepatiesu. Ap kilometru dziļi urbumi sasniedz kembrija ūdens slāņus, ko pārtikā neizmanto nekādā gadījumā – tas ir ļoti sāļš ūdens. Turklāt tas ir stagnants un tikpat kā nekustas. Tādēļ dziļurbumos esošais gudrons ir salīdzinoši droši noglabāts.
"Kaitīgās vielas, kas iepildītas dziļurbumā, normālos apstākļos ārpusē neparādīsies," mierina M.Bremšs. "Šo slāņu ūdens kustība ir daži centimetri gadā. No urbumos apglabātā gudrona apdraudējums var būt tikai tad, ja šī viela izkļūst virszemē."
