Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja Latvijā tiks konstatēts paaugstināts radiācijas līmenis, Radiācijas drošības centrs ziņos par to atbildīgajām iestādēm, kuras savukārt informēs sabiedrību par tālāko rīcību.
FOTO: Evija Trifanova/ LETA
Latvijā radiācijas drošības un kodoldrošības jomā uzraudzību un kontroli veic Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs (RDC). Attiecīgi, ja Latvijā tiktu konstatēts paaugstināts radiācijas līmenis, RDC informētu atbildīgās iestādes un tiktu pieņemti lēmumi par tālāko rīcību. Cilvēku un vides aizsardzību no jonizējošā starojuma kaitīgās darbības nodrošina likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību". Tas arī nosaka valsts institūciju, fizisko un juridisko personu pienākumus un tiesības radiācijas drošības un kodoldrošības jomā. Prasības šajā jomā regulē gan Latvijas, gan starptautiskie normatīvie akti. Ja vien radiācijas līmenis ir normas robežās, cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem nekādu kaitējumu tā nenodara. Taču apdraudējumi var nākt no objektiem, kuros notiek darbs ar radioaktīviem materiāliem. Šāda rakstura objektos visā pasaulē tiek ievērotas kodoldrošības un radiācijas drošības prasības.
Latvijā pašlaik nav neviena kodolobjekta, bet tiek lietoti radioaktīvie izotopi. Piemēram, radioaktīvie izotopi tiek izmantoti zinātniskos institūtos, medicīnas iestādēs, Baldonē atrodas radioaktīvo atkritumu glabātuve, savukārt Salaspilī darbu pārtraukušais Salaspils kodolreaktors, kurā paredzēts izveidot pētniecības centru. Latvijai tuvākā darba kārtībā esošā atomelektrostacija atrodas Somijā 265 km attālumā. 2013.gada nogalē nedaudz vairāk kā 100 km attālumā no Latvijas robežas Baltkrievijā tika uzsākta atomelektrostacijas būvniecība. Savukārt Lietuvā esošā Ignalinas atomelektrostacija ir slēgta. Tiek pieļauts, ka, sekmīgi attīstoties Baltijas atomelektrostacijas projektam, nākotnē kādā no Baltijas valstīm atomelektrostacija varētu būt un darboties.
Svarīgi ir atcerēties vienu - neatkarīgi no tā, vai valstī atrodas kodolobjekti, radiācijas monitorings tiek veikts, tai skaitā arī Latvijā.
Kas ir radiācija?
Dabā viss sastāv no atomiem, kuri savukārt veido molekulas. Daļa no sīkajām daļiņām – atomiem – ir nestabila,tā rezultātā izdalās jonizējošais starojums – radiācija. Dabā esošajam starojumam ir divi veidi: nejonizējošais, piemēram, siltums, skaņa un gaisma, un jonizējošais – elektromagnētiskie viļņi vai augstas enerģijas daļiņu plūsmas, kas spēj izmainīt ķermeņa šūnu struktūru. Ar radiāciju mēs saskaramies arī sadzīvē, tā tiek izmantota medicīnā, rūpniecībā un sadzīvē, piemēram, dūmu detektoros, vēža šūnu apstarošanā, rentgenuzņēmumu veikšanā u.c. Ja radiācija ir normas robežās, tā uz cilvēku neatstāj negatīvu ietekmi.
Radiācijas līmenis tiek novērots
Šogad Radiācijas drošības centrs ir modernizējis savu darbību un uzstādījis jaunu radiācijas monitoringa agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas uzlabos veicamā darba kvalitāti. Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina informē: "Modernizētā radiācijas monitoringa agrīnās brīdināšanas sistēma tiks izmantota ar mērķi nodrošināt operatīvu radiācijas monitoringu un radioaktīvā piesārņojuma kontroli Latvijas teritorijā. Ar šo projektu jau tiek īstenotas 2014.–2020.gada Vides politikas nostādnēs noteiktais – nodrošināts ikdienas gamma starojuma ekvivalentās dozas jaudas monitorings un attiecīgi sabiedrības informēšana."
Jaunā sistēma ierīkota projekta "Radiācijas monitoringa agrīnās brīdināšanas sistēmas modernizācijas materiāltehnisko līdzekļu iegāde" ietvaros, to 86% apjomā finansējis Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Kopumā uzstādītas 24 jaunas stacijas visā valsts teritorijā, tās mēra starojumu vidē, gaisā un ūdenī.
"Latvijā tiek veikts radiācijas monitorings."
VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova norāda: "Radiācijas paaugstināšanās gadījumā šīs stacijas mums par to paziņos, un mēs tālāk informēsim atbildīgās iestādes."
RDC direktors un projekta vadītājs Mārcis Slavinskis skaidro: "Iepriekšējā sistēma tehniski bija novecojusi, mērāmais spektrs bija šaurs, tika patērēts daudz elektroenerģijas, un pašas stacijas bija ļoti lielas." Kā piemēru ieguvumiem no jaunās sistēmas, M.Slavinskis min, ja gadījumā citviet pasaulē notiktu kodolavārija, radiācijas monitoringa agrīnās brīdināšanas sistēma spētu noteikt radioaktīvā mākoņa virzību pāri valsts teritorijai un atbildīgās iestādes varētu veikt drošības pasākumus.
Pēdējos gados Latvijā nav ticis pārsniegts pieļaujamais radiācijas līmenis. RDC direktors norāda, ka ir bijuši gadījumi, kad ticis konstatēts paaugstināts radiācijas līmenis, bet tas vienmēr bijis normas robežās un draudus nav radījis.
Radiācijas līmenim Latvijā līdzi var sekot ikviens, dati ir pieejami VVD mājaslapā. Šobrīd to nolasīšana prasa zināmas priekšzināšanas, bet, pilnībā pārejot uz modernizēto radiācijas monitoringa agrīnās brīdināšanas sistēmu šīs vasaras sākumā, tiek plānots datus padarīt saprotamākus iedzīvotājiem, piemēram, tos atspoguļot grafikos.
Ja notiktu nenovēršamais
Iestādēs, kurās norit darbs ar radioaktīvajiem materiāliem, visā pasaulē drošības prasības ir visaugstākajā līmenī. Tomēr nav izslēdzams fakts par iespējamu kodolkatastrofu, kuras ietekme būs jūtama ne tikai negadījuma reģionā, bet arī citviet pasaulē. To apliecina pavisam nesen, 2011.gadā, notikusī kodolkatastrofa Japānā. RDC direktors norāda, ka pēc notikušās avārijas Fukušimas atomelektrostacijā pēc pusotras nedēļas Latvijā konstatēts radiācijas līmeņa paaugstinājums, bet tas bijis normas robežās un nekādus draudus iedzīvotājiem nav radījis. Daļai valsts iedzīvotāju atmiņā palikuši 1986.gada notikumi – Ukrainā esošajā Černobiļas atomelektrostacijā notikusī kodolkatastrofa. Avārijas seku likvidēšanā piedalījās arī Latvijas iedzīvotāji, un daļa joprojām izjūt katastrofas sekas.
Ja nelaimīgu sakritību rezultātā notiktu radiācijas avārija, rīcību tās gadījumā nosaka MK noteikumi Nr.152 "Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā".
"Latvijai tuvākā darba kārtībā esošā atomelektrostacija atrodas Somijā 265 km attālumā."
Radiācijas avārijas gadījumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apziņos un brīdinās iedzīvotājus, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu. Attiecīgi iedzīvotājiem tiks sniegta informācija par notikušās radiācijas avārijas veidu, cēloni, mērogiem un paredzamo attīstību. MK noteikumos nav aprakstītas konkrētas darbības, kuras iedzīvotājiem būtu jāveic radiācijas avārijas gadījumā, piemēram, vai doties uz pagrabu vai tieši pretēji uz augstceltni. Kā norāda nozares pārstāvji, iedzīvotāju rīcība būs atkarīga no radiācijas avārijas veida. Tās gadījumā VUGD iedzīvotājus informēs par tālāko rīcību – par ierobežojumiem noteiktu pārtikas produktu lietošanā, higiēnas ievērošanu un deaktivizāciju, uzturēšanos telpās, nodrošinās ar radioaktīvi nepiesārņotiem pārtikas produktiem un dzīvnieku barību, ar aizsargvielām, izveidos dzīvnieku veterinārās palīdzības punktus, noteiks ierobežojumus lauksaimniecības, sporta un darba dzīvnieku ganīšanai un to pārvietošanai. Ja situācija to pieprasīs, tiks veikta arī iedzīvotāju evakuācija.
Ieraugot nezināmu objektu, marķētu ar radiācijas zīmi, tam nedrīkst tuvoties. Aizdomu gadījumā, ka objekts varētu radīt draudus apkārtējiem, jāziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.
Plāno Salaspils kodolreaktoram dot "otru elpu"
Salaspils kodolreaktors tika iedarbināts padomju gados – 1961.gadā, un savu darbību tas pārtrauca 1998.gadā. Zinātnisko kompleksu slēdza, un uzsāka demontāžas darbus, kas ekonomiskās krīzes ietekmē pēdējos gados apstājās. Reaktorā vairāk neatrodas nedz lietotā, nedz nelietotā kodoldegviela, tā tika izvesta pirms vairākiem gadiem.
"Salaspils kodolreaktora teritorijā plāno veidot pētniecības centru."
Latvijas Universitāte kādreizējā kompleksā ir iecerējusi izveidot nozīmīgu pētniecības centru, kas ļautu Latvijas zinātni pacelt augstākā līmenī. Šobrīd reaktorā darbojas Salaspils kodolreaktora grupa, kura veic monitoringu, uztur reaktoru atbilstoši radiācijas drošības normām un apkalpo Latvijas Onkoloģijas centru. Reaktorā darbojas akreditēta Sekundārā standarta dozimetrijas laboratorija, kura veic dažādus mērījumus.
LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne norāda, ka Latvijas Universitāte bijušajā kodolreaktora teritorijā plāno veidot ciklotrona centru, kas nodrošinās ātrās diagnostikas radioaktīvo izotopu ražošanu, ļaus īstenot zinātniskus un praktiskus pētījumus un darbus. Iecerētais projekts veiksmīgi attīstās, un šobrīd tiek gaidīts atbalsts no valsts, lai risinātu jautājumu par reaktora demontāžu.
.JPG)
