Plūdi. Kā paredzēt, ko darīt, vai apdrošināt īpašumu?

Plūdi ir teritorijas pārplūšana, ko var izraisīt ne tikai palu ūdeņi, bet arī spēcīgas, ilgstošas lietusgāzes un vētras, kā arī dambju pārrāvumi. Latvijā pavasara palu laikā upēs izveidojas ledus sastrēgumi, izraisot plūdus, kad applūst plašākas teritorijas, tai skaitā ēkas un infrastruktūras objekti.

Latvijā ir noteiktas 75 plūdu apdraudētās vietas

Latvijas upēm lielākais ūdens daudzums un palieņu aplūšana galvenokārt raksturīga martā un aprīlī.

Valsts civilās aizsardzības plānā kopumā Latvijā noteiktas 75 vietas, kuras plūdu gadījumā atrodas riska zonā.

Plūdi! Kā rīkoties?

VUGD šī gada janvārī sāka vērienīgu iedzīvotāju informēšanas kampaņu par rīcību ārkārtas gadījumos - valsts un pašvaldības iestādēs tika nogādāti aptuveni miljons bukleti un 3000 plakāti.

VUGD sagatavotais buklets ir pieejams arī interneta vidē, kurā izklāstīta informācija par rīcību ārkārtas situācijā, sagatavošanos ārkārtas situācijai un norādīts, kā rīkoties, ja izcēlies plašs ugunsgrēks, ķīmiska avārija, plūdi vai vētra.

1. Noskaidro savā pašvaldībā, vai dzīvesvieta atrodas plūdu apdraudētajā teritorijā.
2. Seko līdzi meteorologu brīdinājumiem, situācijas attīstībai sava mājokļa tuvumā un informē arī kaimiņus.
3. Saglabā telefonā vai piezīmēs operatīvo dienestu tālruņa un pašvaldības numurus!
4. Parūpējies par veciem cilvēkiem, bērniem, invalīdiem un slimniekiem, atrodot viņiem plūdu laikā drošāku mājvietu pie radiem vai draugiem. Ja nepieciešams, lūdz palīdzību savā pašvaldībā.
5. Ņem vērā, ka plūdu gadījumā jāevakuē arī mājlopi, mājdzīvnieki. Tiem jānodrošina vieta un barība. Ja nepieciešams, vērsies pēc palīdzības savā pašvaldībā.
6. Sagatavot mantas, ko ņemt līdzi evakuējoties. Pārējās mantas pārvieto no pagrabtelpām un pirmajiem stāviem uz augšējiem stāviem vai bēniņiem, nostiprini pagalmā un mājas tuvumā esošus priekšmetus.
7. Sagatavot evakuācijai izmantojamos transporta līdzekļus un peldošos līdzekļus.
8. Atstājot māju un saimniecības ēkas, atslēdz elektroenerģijas un gāzes padevi, vietējās apkures ierīces un iekārtas, aizver logus, durvis, lūkas un slēģus.
9. Evakuācijas gadījumā paziņo par to tuviniekiem!

Savukārt, ja ir aizdomas par plūdu draudiem, tad:

1. Jāzvana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112 gadījumā, ja apdraudēta veselība vai dzīvība.
2. Ja plūdi sākušies naktī, jāpārvietojas uz ēkas augšējiem stāviem vai jumtu un jāizmanto gaismas signāls, lai glābējiem signalizētu par savu atrašanās vietu.

Apdrošināšana plūdu gadījumā

Lai plūdu kaitējumu atzītu par apdrošinātu gadījumu, apdrošināšanas kompānijas ievēro noteiktus kritērijus. Pastāv neskaitāmi noteikumi, kādos gadījumos apdrošinātāji plūdu radīto seku zaudējumus nesedz.

LV portāla rakstā "Plūdu sekas un īpašuma apdrošināšana. Ne visos gadījumos atlīdzība iespējama" skaidrots, ja mājoklis vai cita kustama un nekustama manta cieš no paliem daudzmaz regulāri – tie ir "neizbēgami zaudējumi" un tie jāsedz īpašniekam.

Ja ir nodoms iegādāties apdrošināšanas polisi, tad ir rūpīgi jāizvērtē vairāku apdrošinātāju piedāvājumi un jāizlasa apdrošināšanas noteikumi, lai, nelaimei pienākot, varētu cerēt, ka sekas tiks kompensētas vismaz daļēji.

Plūdu risku modelēšana, plūdu informācijas un agrīnās brīdināšanas sistēma

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) sadarbībā ar Somijas kolēģiem jau kopš pagājušā gada strādā pie plūdu riska modelēšanas, plūdu informācijas un agrīnās brīdināšanas sistēmas izveides Lielupes, Ventas un Gaujas, kā arī Salacas upju baseinos.

Jau šobrīd darbojas jauns modelēšanas rīks "HEC-RAS" – hidrauliskais modelis draudu un plūdu riska karšu izstrādei, uz kura balstoties izstrādāti iepriekš minēto upju baseinu apgabalu plūdu riska pārvaldības plāni 2016.–2021.gadam.

Plūdu informācijas sistēma ir pieejama ikvienam. Katru dienu, atjaunojoties informācijai un prognozēm, modeļa rezultāti ļauj LVĢMC speciālistiem kvalitatīvāk un laicīgāk identificēt upju hidroloģiskās situācijas izmaiņas, sniedzot arī informāciju par iespējamo teritoriju applūšanu.

Paredzēts, ka nākotnē šī sistēma ļaus uzlabot glābšanas dienestu reaģēšanas ātrumu ārkārtas situācijās un laicīgāk plānot preventīvās darbības plūdu draudu gadījumos.