Visapdraudētākās vietas pie Daugavas ir Daugavpils, kā arī Daugavpils, Ilūkstes, Līvānu, Jēkabpils, Krustpils, Salas un Pļaviņu novads. Minētajās administratīvajās teritorijās plūdi var notikt pat divas reizes gadā. Savukārt plūdu draudus Rīgai un Jūrmalai var radīt rietumu vējš, kas pūš 2–3 dienas ar ātrumu, lielāku par 20 m/s, un, pārejot ziemeļrietumu vējā, sadzen jūras ūdeni Daugavā un Lielupē, daļēji applūdinot Rīgas teritorijas.
Par iespējamiem plūdiem brīdina
Šobrīd plūdu prognožu un agrās brīdināšanas sistēmu uztur Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), kas laicīgi ļauj sagatavoties gaidāmajiem plūdiem. Tas sniedz noteces prognozes upēm, ledus uzlūšanas sākuma prognozi periodā pirms paliem, pavasara palu maksimālā ūdens līmeņa, caurplūdumu un termiņu prognozes, kā arī nodrošina operatīvo informāciju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un AS "Latvenergo" plūdu draudu gadījumos.
"Sistēma varēs noteikt, cik iedzīvotāju skars plūdi un kādi nozīmīgi objekti applūdušajā teritorijā atrodas."
Valsts civilās aizsardzības plāna 7. pielikumā var atrast plūdu apdraudēto vietu sarakstu. VUGD informē, ka saraksts var mainīties un tikt papildināts katru gadu. Lai plūdu risku prognoze būtu pēc iespējas precīzāka, LVĢMC izstrādā plūdu riska informācijas sistēmu.
Kas ir LVĢMC plūdu riska informācijas sistēma?
Plūdu riska informācijas sistēma nodrošina digitālo kartogrāfisko materiālu, kas ļauj plūdu risku savlaicīgi un kvalitatīvi integrēt dažāda līmeņa teritoriju plānošanas dokumentos, kā arī noskaidrot teritorijas un objektus, kas var applūst lielas, vidējas un mazas varbūtības plūdu gadījumā. "Sistēma tika radīta pēdējo divu gadu laikā saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uzdevumu," stāsta VSIA LVĢMC Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna. To finansēja no projekta "Priekšlikumu izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu" Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) Norvēģu finanšu instrumenta līdzekļiem.
Šajā sistēmā ir kartētas valsts nozīmes applūstošās teritorijas, tās zonas, kurās plaši applūst ūdenstilpes (upes, ezeri u.c.) un kurās bieži svārstās ūdens līmenis. Sistēma varēs noteikt, cik iedzīvotāju skars plūdi un kādi būtiski objekti applūdušajā teritorijā atrodas, piemēram, skolas, slimnīcas u.tml.
"Plūdu prognozēšanas agrās brīdināšanas sistēma pamatā ir jau izveidota, bet darbu sāks tuvāko nedēļu laikā."
"Projekta pirmajā daļā ar plūdu riska informācijas sistēmas palīdzību radīja un aprēķināja varbūtību 10, 100 un 200 gadiem Gaujas, Ventas un Lielupes baseinam," skaidro A. Vīksna. Tā rezultātā ir kartētas Civilās aizsardzības plānā minētās bīstamās augsta riska applūšanas teritorijas. Otrajā projekta daļā bija nepieciešams izveidot plūdu prognozēšanas agrās brīdināšanas sistēmu. Tā pamatā ir jau izveidota, bet darbu sāks tuvāko nedēļu laikā. Jebkuram būs iespēja ieiet LVĢMC portālā un apskatīties, kādas ir prognozes tuvākajām divām nedēļām. Plūdu riska informācijas sistēma rādīs, kas notiek pašlaik un kas notiek vidē. Varēs uzlikt kartogrāfisko materiālu un ilustrēt, kas ir un ko nozīmē aprēķinātā vērtība un kāda ir tās reprezentācija, piemēram, kādas teritorijas applūdīs pie prognozētās vērtības.
Plūdu riska informācijas sistēma ir kompleksa, un citur pasaulē tādas jau ir. A. Vīksna uzsver, ka LVĢMC cenšas atgūt iekavēto, bet pagaidām sistēmā nebūs Daugavas baseina. Tas varētu parādīties tikai 2019. gadā, neskatoties uz to, ka tieši Daugavas apvidus ir viens no problemātiskajiem, jo katru gadu, lai nu kur, bet tajā kaut kas notiks un applūdīs.
Kā LVĢMC prognozē plūdus?
Būs vai nebūs plūdi – to prognozē ar skaitlisko modelēšanu. Pirmkārt, ir novērojumu dati – meteoroloģiskais un hidroloģiskais monitorings, kas parāda pašreizējo stāvokli dabā. Visu informāciju, arī par iepriekšējiem gadiem, saglabā, lai būtu pieejami dati salīdzināšanai un analīzei. Vizuālajā novērojumā iekļauts ledus stāvoklis, tā biezums, kā arī struktūra, sniega daudzums un tā attīstības stadijas. LVĢMC Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa skaidro, ka, "protams, ir arī automātiskie sensori, kas fiksē ūdens līmeni un temperatūru, kā arī atsevišķās vietās ūdens caurplūdumu". Attīstoties tehnoloģijām, upes stāvokļa novērtēšanai var izmantot arī satelītu. Ar tā palīdzību var identificēt upju posmus, kuri, piemēram, ir vai nav aizsaluši, kuros ir vai nav ledus sastrēguma, kā arī, ja plūdi jau notiek, var redzēt, cik plašas teritorijas tie skar.
"Pirms jaunās plūdu riska informācijas sistēmas modelēšana notika vienreiz dienā."
Otrkārt, plūdus paredzēt palīdz atmosfēras modelis jeb laikapstākļu prognozes, jo hidroloģiskais līmenis ir atkarīgs arī no sniega segas, no ūdens daudzuma, kas ir satecējis baseinā, kā arī sniega kušanas ātruma. Iegūto informāciju apstrādājot ar hidroloģiskā modeļa palīdzību, iespējams noteikt, kā mainīsies ūdens līmenis, temperatūra un caurplūdums upēs. To var saukt par pakāpju skaitlisko modelēšanu, kuru cilvēks ar rokām vairs nedara. Ņemot talkā hidroloģisko modeli, LVĢMC rēķina varbūtību, kādā situācijā var tikt sasniegta noteiktā kritiskā elementa vērtība. A. Vīksna vērš uzmanību, ka tieši šis rezultāts, pateicoties plūdu riska informācijas sistēmai, būs pieejams cilvēkiem.
Ledus sastrēgumi visu sarežģī
Pirms jaunās plūdu riska informācijas sistēmas modelēšana notika vienreiz dienā, taču L. Krūmiņa uzsver, ka LVĢMC modelēšanu tagad veic 4–5 reizes diennaktī, ietverot periodu līdz divām nedēļām uz priekšu. Savukārt ik pēc 15 minūtēm LVĢMC saņem hidroloģisko novērojumu informāciju no sensoriem, kuri mēra ūdens līmeni un temperatūru, un redz, kā šie rādītāji upēs mainās.
"Jāvērš uzmanība, ka prognoze paliek tikai prognoze."
Darbu sarežģī ledus sastrēgumi. Proti, ar hidroloģisko modeļu palīdzību, kuri šobrīd ir LVĢMC darba instrumenti, prognozes var veikt tikai normālā upes stāvoklī. Ar ierastajām metodēm nevar prognozēt ledus sastrēguma izveidošanās vietu, kā arī to, cik plašu upes posmu tas aptvers. L. Krūmiņa norāda, ka LVĢMC strādā "pie tā, lai nākotnē mums būtu modelis arī Latvijas upēs, kuram ledus sastrēgumi netraucē". Tuvā nākotnē šādu modeli vēl nevar gaidīt, bet Latvijā tas varētu parādīties pēc vairākiem gadiem. Šobrīd ir jābalstās tikai uz LVĢMC hidrologu, ekspertu pieredzi un zināšanām par Latvijas upēm, kurās visbiežāk notiek ledus sastrēgumi. Viņi analizē, meklē līdzīgas situācijas pagātnē, balstoties uz informāciju, kas uzkrāta jau no pagājušā gadsimta, un prognozē.
Prognožu precizitāte
Jāvērš uzmanība, ka prognoze paliek tikai prognoze. "Ņemot vērā šī gada hidroloģiskās prognozes Lielupes, Ventas un Gaujas baseinā, kas sevi attaisnoja, varu teikt, ka prognožu uzlabojums ir ievērojams," stāsta A. Vīksna. Sistēma ir ar ļoti lielu veiktspēju un efektīva. Tā kā prognozes atjaunos piecas reizes diennaktī, tā nepārtraukti veiks precizējumus. Latvijā šādas sistēmas vēl nav bijis, tāpēc LVĢMC uz to liek ļoti lielas cerības.
