Mazliet no zinātniskās fantastikas jeb Ceļvedis 2050

Izskrienot cauri Eiropas Komisijas paziņojuma tekstam, šķiet, ka 2050. gada vīzijas sasniegsim zinātniskās fantastikas ceļā. Tomēr jācer, ka dokumentā rakstītais spēs piepildīties, jo tas apvieno un bāzējas uz vairākiem līdz šim jau diskutētiem dokumentiem, piemēram, "Eiropa 2020", "Eiropa 2030", ES stratēģiskie mērķi "20-20-20" un tamlīdzīgiem arī nacionālajā līmenī apritē esošiem plānošanas dokumentiem. To, ka Ceļvedis 2050 nav no citiem plānošanas dokumentiem atrauts, bet tie cits ar citu sasaucas un "domā" vienā virzienā, žurnālistiem rīkotajā Klimata pārmaiņu konferencē (Climate Action Conference) Budapeštā marta nogalē uzsvēra arī Eiropas atjaunotnes foruma (Greening Europe Forum) vadītājs Villijs de Bekers.

Ceļveža īsa priekšvēsture

Lai kliedētu klimata pārmaiņas un veicinātu ES energoapgādes drošību un konkurētspēju, kā arī samazinātu attīstīto valstu radītās oglekļa dioksīda emisijas gaisā, jau 2007. gada novembrī Eiropas Komisija (EK) ierosināja izstrādāt integrētu pasākumu kopumu. Ar tā palīdzību nepieciešams radīt funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu un stiprināt efektīvu regulējumu, kā arī Eiropas Savienībai (ES) stingri jāapņemas līdz 2020. gadam panākt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas samazinājumu par vismaz 20%, jo īpaši izmantojot enerģētikas pasākumus. Šo mērķi ES var pasākt, balstoties uz "trim vaļiem": radot funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu, paātrinot pāreju uz zema oglekļa satura enerģijas avotiem, kā arī nodrošinot energoefektivitāti.

Rezultātā tapa ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments, ko Eiropadome formāli akceptēja 2010. gada jūnijā un kas noteic, ka ES līdz 2020. gadam

• jābūt nodarbinātiem 75% iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem;
• 3% no ES IKP jāiegulda pētniecībā un attīstībā;
• jāizpilda "20/20/20" mērķi klimata/enerģētikas jomā, skolu nepabeigušo skolēnu īpatsvaram jābūt mazākam par 10% un vismaz 40% jaunākās paaudzes iedzīvotāju (30-34 gadu vecumā) jābūt ar augstāko izglītību;
• nabadzības riskam pakļauto personu skaits līdz 2020. gadam ir jāsamazina par 20 miljoniem cilvēku.

Protams, ES viena nevar sasniegt savus mērķus enerģētikā un klimata pārmaiņās - tai jāsadarbojas ar attīstīto un jaunattīstības valstu enerģijas patērētājiem un ražotājiem. Tādēļ EK izstrādāja solidaritātes mehānismus, lai risinātu problēmas saistībā ar jebkāda veida energoapgādes krīzi starptautiskā līmenī.

"Dokumentā norādīti virzieni, kuros jāstrādā nozaru politikas veidotājiem, veidojot zema oglekļa dioksīda emisiju stratēģijas."

Eiropadomes priekšsēdētājam Hermanam van Pompejam 2010. gada maijā tika iesniegts Pārdomu grupas par ES nākotni nobeiguma ziņojums par ES 2030. gadā. To izstrādāja neatkarīgu ekspertu grupa. Ziņojumā uzskaitītas problēmas visdažādākajās jomās, ar kurām sastopas ES un dalībvalstis, piemēram, ekonomikas krīze un grūtībās nonākušās bankas, klimata pārmaiņas un energoapgādes drošība, terorisma draudi un organizētā noziedzība. Pārdomu grupa ir pārliecināta, ka ES spēs pārvarēt grūtības, ja visi – politiķi un pilsoņi – apvienos spēkus un rīkosies izlēmīgāk, novēršot konkurences zudumus, kas atspoguļojas maksājumu bilancēs un norēķinu kontu deficītos, reformējot finanšu iestāžu funkcionēšanu un pārraudzību, īstenojot vienotu enerģētikas politiku, atrisinot demogrāfiskās problēmas, uzlabojot nodokļu uzlikšanas koordināciju un rīkojoties tā, lai cilvēkkapitāls arī reālajā darbībā būtu galvenais stratēģiskais instruments, ar ko nodrošināt panākumus globālā ekonomikā.

Eiropadome pieņēmusi arī mērķus "20-20-20", kas paredz līdz 2020. gadam ES samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju par 20%, salīdzinot ar 1990. gadu, palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas patēriņā līdz 20% un kāpināt energoefektivitāti par 20 procentiem.

Līdztekus šiem dokumentiem ir izstrādāti un pieņemti vēl vairāki stratēģiskie plāni atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, kas vērsti uz vienu mērķi – konkurētspējīgu un videi draudzīgu ekonomiku.

Stratēģiskais plāns pieņemts

Nozīmīgā diena, kad EK pieņēma ceļvedi, kas paredz līdz 2050. gadam pārveidot ES par konkurētspējīgu ekonomiku ar mazām oglekļa dioksīda emisijām, bija šā gada 8. marts. Jaunajā dokumentā ietverts mērķis līdz 2050. gadam samazināt ES valstu kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80-95%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, kas uzskatāms par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Ceļvedī 2050 norādīti virzieni nozaru politikas veidotājiem, izstrādājot valstu un reģionālā mēroga zema oglekļa dioksīda emisiju stratēģijas un piesaistot ilgtermiņa investīcijas. Vislielāko ieguldījumu emisijas samazināšanā var nodrošināt lielāka energoefektivitāte, piemēram, ieguldot energoefektīvās ēkās un transportā. Nozīmīga būs arī "tīra" elektroenerģija, t.i., tāda elektroenerģija, kuras ražošanā radītā siltumnīcefekta gāzu emisija būs niecīga un aizstās fosilo kurināmo apkurē un transportā (piemēram, elektromobiļi).

EK vairākiem iespējamajiem attīstības scenārijiem veikusi analīzi un modelēšanu, lai pārliecinātos, vai tiešām ES dalībvalstis būs gatavas 2005. gadā savas iekšzemes emisijas samazināt par 80% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

ES siltumnīcefekta gāzu emisiju 80% samazinājums iekšējiem līdzekļiem (100% =1990.g.)

Avots: "Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g.", COM (2011) 112 galīgā redakcija

Dažādo scenāriju analīze liecina, ka emisiju samazināšana līdz 2030. gadam par 40% un līdz 2040. gadam par 60% (zem 1990. gada līmeņa) varētu būt ekonomiski pamatota. Tas pats attiecas uz 25% samazinājumu 2020. gadā. Šiem pūliņiem ar laiku varētu palīdzēt arī dažādu ekonomiski izdevīgu tehnoloģiju plašāka pieejamība.

EK analizētas arī svarīgākajos tautsaimniecības sektoros izmantojamās pieejas un izskatīti vairāki scenāriji, ņemot vērā dažādu tehnoloģisko inovāciju ātrumu un dažādas fosilās degvielas cenas. Iegūtie rezultāti attiecībā uz nepieciešamo samazinājuma apjomu 2030. un 2050. gadā katrā attiecīgajā sektorā apkopoti tabulā.

Samazinājums nozarēs

Avots: "Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050.g.", COM (2011) 112 galīgā redakcija

Ekonomikā ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni galvenā nozīme būs elektroenerģijai, un tās izmantošana līdz 2050. gadam gandrīz pilnībā radīs iespējas novērst CO₂ emisijas, daļēji arī aizstājot fosilo degvielu transportā un apkurē. Ņemot vērā elektroenerģijas nozīmi, aktīvi jāizmanto atjaunojamie energoresursi, kas ir ļoti dažādi, tāpēc pastāvīgai piegāžu nepārtrauktības nodrošināšanai ir nepieciešamas ievērojamas investīcijas tīklos, uzskata EK. Tādēļ ir jāizvērtē, kā politisks regulējums var veicināt investīcijas ES, valsts un vietējā līmenī.

Dokumentā norādīts, ka būs jāizmanto visdažādākās jau esošās tehnoloģijas, arī tādas kā fotoelektriskie pārveidotāji, kas kļūst arvien lētāki, un tāpēc ar laiku palielināsies to konkurētspēja. Dažādu zema oglekļa dioksīda emisiju tehnoloģiju sekmīgai virzībai tirgū ārkārtīgi svarīga nozīme ir ES emisiju tirdzniecības sistēmai (ETS), tādēļ būtu jāatgriežas pie jau pieņemtā ETS maksimālā gada apjoma pakāpeniskas samazināšanas.

"Vislielāko ieguldījumu emisijas samazināšanā var nodrošināt lielāka energoefektivitāte."

Tehnoloģiskās inovācijas var veicināt pāreju uz efektīvāku Eiropas transporta sistēmu, izmantojot trīs faktorus:

• transporta līdzekļu efektivitātes paaugstināšanu, izmantojot jauna veida dzinējus, materiālus un konstrukcijas;
• tīrākas enerģijas izmantošanu, lietojot jaunus kurināmā veidus un vilces sistēmas;
• labāku tīklu izmantošanu, to ekspluatācijas drošuma un drošības paaugstināšanu, izmantojot informācijas un komunikāciju sistēmas.

Runājot par būvniecību, šajā jomā ir iespējas samazināt emisijas relatīvi lēti un īsā laikā, pirmkārt un galvenokārt paaugstinot ēku energoefektivitāti. Šodien jaunas ēkas ir jāplāno kā zema vai nulles enerģijas patēriņa ēkas. Papildu izmaksas par to ir atgūstamas no degvielas ietaupījuma. Tomēr grūtāk risināms jautājums ir esošo ēku renovācija un jo īpaši, kā finansēt nepieciešamos ieguldījumus. Vairākas dalībvalstis jau īstenojušas sarežģītas finansējuma shēmas, piemēram, preferenciālas procentu likmes privātā sektora investīciju veicināšanai visefektīvāko celtniecības risinājumu jomā. Citi privātas finansēšanas modeļi būs vēl jāpēta.

Rūpniecībā progresīvāku resursu un energoefektīvāku ražošanas procesu un iekārtu izmantošana, otrreizējās pārstrādes apjoma palielināšana, kā arī emisiju, izņemot CO₂, samazināšanas tehnoloģijas varētu dot lielu ieguldījumu, ļaujot energoietilpīgās nozarēs samazināt emisijas uz pusi vai vairāk. Tā kā risinājumi ir saistīti ar konkrētām nozarēm, visticamāk, sadarbībā ar attiecīgajām nozarēm būs nepieciešams izstrādāt īpašus ceļvežus. Papildus progresīvāku ražošanas procesu un iekārtu izmantošanai pēc 2035. gada plaši būs jāizmanto arī oglekļa uztveršana un uzglabāšana, jo īpaši rūpniecisko procesu emisiju uztveršana (piemēram, cementa un tērauda ražošanā).

Lauksaimniecības politikai jāpievērš uzmanība tādām iespējām kā ieguvumi no turpmākas ilgtspējīgas efektivitātes, efektīvas mēslošanas līdzekļu lietošanas, organisko mēslu biogazifikācijas, uzlabotas kūtsmēslu apsaimniekošanas, labākas lopbarības, vietējās ražošanas dažādošanas un komercializācijas, uzlabotas dzīvnieku produktivitātes, kā arī maksimāla labuma gūšana no ekstensīvas lauksaimniecības. Analīze aplūko arī ietekmi uz lauksaimniecību un mežsaimniecību globālā perspektīvā. Pasaulē 2050. gadā būs jāpaēdina aptuveni 9 mljrd. cilvēku, vienlaikus saglabājot tropu mežus un bioloģisko daudzveidību, kā arī nodrošinot pieprasījumu pēc bioenerģijas līdztekus pieaugošam pieprasījumam pēc dzīvnieku barības, koksnes, papīra ražošanas un bioražošanas. Būtu vēlams mainīt pašreizējo tendenci un pārorientēt pārtikas patēriņu uz mazāk emitējošu produkciju.

"Jāpanāk, lai pilnībā tiktu piemērots princips „lietotājs maksā” un „piesārņotājs maksā”. "

Ceļvedī sniegts EK skatījums, kā visracionālāk varētu izvietot pieaugošās kapitāla investīcijas, samazināt Eiropas rēķinus par enerģiju un atkarību no fosilās degvielas importa, kā iespējams radīt jaunas darbavietas un pārorientēt darbaspēku uz "zaļo apkaklīšu" darba iespējām, kā panākt gaisa kvalitātes un veselības uzlabošanos. EK neslēpj, ka starptautiskais progress ir vienīgais veids, kā risināt klimata pārmaiņu problēmu, tādēļ ES virzībā uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju turpinās iesaistīt savus partnerus citās pasaules daļās un kontinentos.

Izstrādātais Ceļvedis 2050 ir diskusiju materiāls, ko vētīs visās ES dalībvalstīs. Savukārt Komisija ierosinās detalizētākas iniciatīvas atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, kas saskanēs ar mērķiem, kuri izvirzīti ceļvedī un izaugsmes stratēģijā Eiropa 2020.

Latvijas valdība EK izstrādāto Ceļvedi 2050 kopumā vērtē atzinīgi, piekrītot, ka ir jāveicina ES ekonomikas neatkarība no fosilajiem energoresursiem, mazinot ietekmi uz vidi un klimatu un vienlaikus palielinot ekonomikas konkurētspēju.

Vides un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka Latvija noteikti ir atvērta tālākām sarunām par labāko veidu, kā sasniegt mērķus, taču: "Viens no svarīgākajiem apstākļiem šajā sakarā ir pasākumu izmaksas un finanšu pieejamība, tādēļ piedāvātā politika jāizvērtē dalībvalstu līmenī. Latvijā jau pašlaik viens no ekonomiskās politikas prioritārajiem virzieniem ir videi draudzīgas, "zaļākas" ekonomikas izveide un enerģijas avotu dažādība. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas eksperti patlaban padziļināti vērtē EK apstiprināto dokumentu, tādēļ detalizēts skatījums vēl tikai top."

Tautās laista transporta "baltā grāmata"

Īsi pēc Ceļveža 2050 prezentācijas ES sabiedrībai nu pieejama arī EK 28. martā pieņemtā stratēģija Transports 2050 ar priekšlikumiem krasai Eiropas atkarības no naftas importa un emisiju samazināšanai.

Lai to panāktu, jāpārveido pašreizējā ES transporta sistēma, līdz 2050. gadam panākot, ka:

• pilsētu ielās vairs nav sastopami ar tradicionālo degvielu darbināmi transportlīdzekļi, bet gan tādi, kas nerada emisijas, piemēram, elektromobiļi, kā arī gandrīz pilnībā ir novērsti ceļu satiksmes negadījumi;
• aviācijā 40% no izmantotās degvielas ir ilgtspējīga degviela, kas rada zemas oglekļa emisijas, un par 40% ir samazinājušās kuģu satiksmes radītās emisijas, kā arī līdz 2020. gadam pilnībā modernizēta Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēma, pabeidzot Eiropas vienotās gaisa telpas un arī Eiropas Kopējās aviācijas telpas izveidi, kas aptver 58 valsti un 1 miljardu iedzīvotāju;
• 50% vidēji tālu starppilsētu pasažieru un kravas pārvadājumu ir novirzīti no autoceļiem uz dzelzceļu un ūdensceļiem un visas pamattīkla lidostas un galvenās jūras ostas ir savienotas ar (vēlams – ātrgaitas) dzelzceļa tīklu sistēmu un, kur iespējams, ar iekšzemes ūdensceļiem.

Tāpat arī jāpanāk, lai pilnībā tiktu piemērots princips "lietotājs maksā" un "piesārņotājs maksā", un jāiesaista privātais sektors, lai mazinātu traucējumus, radītu ienākumus un nodrošinātu finansējumu turpmākajiem ieguldījumiem transportā.

EK ir pārliecināta, ka, soli pa solim šo nākotnes redzējumu iedzīvinot, tas palīdzēs līdz gadsimta vidum transporta emisijas samazināt par 60 procentiem.