Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Izvēle par labu pasīvajai mājai ir apliecinājums ekoloģiskai domāšanai un spējai spriest ilgtermiņā.
FOTO: www.clam-ptreyes.org.com
Likumprojekts „Ēku energoefektivitātes likums” jau ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Likuma mērķis ir sabiedrībā sekmēt energoresursu racionālu izmantošanu, informējot par ēku enerģijas patēriņu un uzlabojot ēku energoefektivitāti.
Lai likuma normas sasniegtu izvirzītos mērķus, likums paredzēs ēku minimālās energoefektivitātes prasības, noteiks gadījumus, kad veicama ēku energosertificēšana, prasības apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudei, kā arī paredzēs potenciālo īrnieku vai ēkas pircēju tiesības iepazīties ar ēkas energosertifikātu.
Likumprojektā pamatā saglabāts šobrīd spēkā esošā Ēku energoefektivitātes likuma regulējums, to papildinot ar pārstrādātajā direktīvā ieviestajiem jauninājumiem.
Cita starpā likumprojektā Ekonomikas ministrijas kompetence papildināta ar uzdevumiem gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecības veicināšanai un izpratnes par ēku energoefektivitāti veicināšanu sabiedrībā.
Kas ir nulles, zema enerģijas patēriņa un pasīvās ēkas?
Tas, ka taupīt resursus ir labi, teorētiski ir skaidrs ikvienam. Tomēr, ja pašlaik neplānojam iegādāties vai būvēt ģimenes māju, diez vai ir daudz tādu, kuri pastiprināti interesējas par to, kādai vajadzētu būt mājai, lai dzīvot tajā būtu gan komfortabli, gan pietiekami lēti, gan videi draudzīgi.
Ja zema enerģijas patēriņa ēkas būtība ir secināma no tās apzīmējuma, tad izpratne par to, kas ir pasīvā ēka, radīsies vien, iepazīstoties ar tās sīkāku skaidrojumu.
Kā norāda arhitekte biedrības „Passive House Latvija” valdes priekšsēdētāja Anda Kursiša, Latvijā šobrīd nav oficiāli definēta ne nulles, ne zema enerģijas patēriņa ēka. A.Kursiša uzskata, ka par zema patēriņa ēku varētu uzskatīt tādu, kuras siltuma enerģijas patēriņš ir 30-40 kWh/m2 gadā apkurināmai telpai. Gandrīz nulles enerģijas ēka ir ēka ar ļoti augstu energoefektivitāti, kur vajadzīgā enerģija būtu ļoti lielā mērā jāsedz no atjaunojamajiem enerģijas avotiem.
"Pasīvā ēka atbilst visaugstākajām enerģijas taupīšanas, komforta, pieejamu izmaksu un ekoloģiskām prasībām."
A.Kursiša skaidro: pasīvā ēka ir Vācijā izstrādāts būvniecības standarts, kas vienlaicīgi atbilst visaugstākajām enerģijas taupīšanas, komforta, pieejamu izmaksu un ekoloģiskām prasībām. Pasīvā ēka nav zīmola nosaukums, bet jebkuram pieejama un praksē pārbaudīta būvniecības koncepcija. Tā paredz, ka ēkas termālais komforts tiek sasniegts vienīgi ar svaigā ventilācijas gaisa sildīšanu vai dzesēšanu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu pietiekamu iekštelpu gaisa kvalitāti bez papildu gaisa recirkulācijas (dabīgās vēdināšanas) palīdzības.
Īpatnējais siltuma enerģijas patēriņš apkurei vai dzesēšanai pasīvajās ēkās pēc Vācijā noteiktā standarta nepārsniedz 15 kWh/m² gadā. Latvijas klimatam pašlaik nav noteikts standarts kilovatstundās gadā. A.Kursiša norāda uz to, ka Latviju nosacīti var dalīt trīs klimata joslās – piejūras, centrālajā un ziemeļu/austrumu daļā. Vācijas standarts 15 kWh/m² gadā būtu piemērojams vien Liepājas pusē. Jāatzīmē, ka tradicionālās privātmājas Latvijā vidēji patērē 100-150 kWh/m² siltumenerģijas gadā.
Svarīgas lietas par pasīvajām ēkām
A.Kursiša uzsver, ka pasīvo ēku ir jāmāk uzbūvēt ekonomiski, jo uzbūvēt dārgi nav nekāda māksla. Galvenā uzmanība jākoncentrē uz plānošanu, ēku konstrukcijām un pareizi uzbūvētiem sienu savienojumiem, kā arī ļoti ekonomiski izvietotiem ēkas iekšējiem inženiertīkliem. Būtiski, lai konstrukcijās un inženiertīklos pieredzes trūkuma dēļ netiktu nekas pārtērēts un pārbūvējot nevajadzētu maksāt divreiz.
Izmaksu līdzsvaru veido tas, cik ilgi šo ēku ir plānots ekspluatēt. A.Kursiša skaidro: būtu jārēķina, ka ieguldītā papildu nauda siltināšanā, logos, ventilācijas un rekuperācijas iekārtās 20 līdz 25 gadu ekspluatācijas periodā atmaksājas, salīdzinot ar ēku bez šādiem uzlabojumiem.
Arhitekte norāda, ka, plānojot pasīvo ēku, daudz vairāk laika ir jāvelta tieši projektēšanai, izsverot katru sīkumu. Lai arī projektēšanas periods būs garāks, pasīvās ēkas projektēšana neizmaksās vairāk kā jebkuras citas ēkas projektēšana. Jāņem vērā, ka projektēšanas fāzē ir ļoti svarīga pasūtītāja un projektētāja sadarbība, kā arī nepieciešamo iekārtu un piegādātāju izvēle.
Arhitekte vērš uzmanību uz to, ka izvēle par labu pasīvajai mājai ir arī apliecinājums ekoloģiskai domāšanai un spējai spriest ilgtermiņā, kura pamatā ir aprēķins par mājas apkopšanu, uzturēšanu, kurināšanu, maksimāli taupot resursus.
"Pasīvā un zema patēriņa māju attīstība šobrīd ir patērētāju, ne ražotāju interesēs."
Plānojot pasīvo māju, ne mazāk būtisks ir jautājums par platībām, lai izvairītos no nevajadzīgiem kvadrātmetriem un neizmantojamiem kaktiem. Pasīvajai vienģimenes ēkai optimāli ir 120–200 kvadrātmetri. Arhitekte norāda, ka pamatlieta tomēr ir nevis mājas lielums, bet gan tas, cik racionāli māja ir izplānota un cik liela ģimene tajā dzīvos, jo arī cilvēki ir siltuma avots. Jo lielāka māja un mazāk iedzīvotāju, jo vairāk vajadzēs papildus piekurināt.
Latvijas klimatiskajos apstākļos piekurināšana noteikti būs nepieciešama. A.Kursiša iesaka: ja māja atrodas pilsētas teritorijā, izdevīgāk ir pieslēgties siltumtrasei, bet, ja tā atrodas ārpus pilsētas, tad jāmeklē cits piekurināšanas veids, vēlams, izmantojot atjaunojamās enerģijas avotus, vislabākajā gadījumā izmantojot zemes siltumsūkni vai granulu katlu. Var uzstādīt arī saules bateriju, kas vasaras periodā saražos nepieciešamo silto ūdeni.
Kā pasīvo ēku ideja iedzīvojas Latvijā?
A.Kursiša atzīst, ka interese par pasīvajām ēkām pieaug. Biedrība „Passive House Latvija”, kā arī iekārtu un būvmateriālu piegādātāji organizē izglītojošas un mārketinga kampaņas, kas rada intereses pieaugumu un noturīgumu. Tomēr arhitekte atzīst, ka Latvijā nav sertificēta neviena pasīvā ēka, lai gan ir vairākas mājas, kas tuvojas šiem kritērijiem.
Arī termoauditors un energoauditors Valdis Zaķis uzskata, ka Latvijā pagaidām nav pasīvo māju un norāda uz māju būvniecībā pieļautajām kļūdām. V.Zaķis gan atzīst, ka ēkas sasniedz zema enerģijas patēriņa māju līmeni. Kā galveno problēmu viņš min darba izpildes kvalitāti. Arī A.Kursiša norāda, ka, būvējot pasīvo vai zema enerģijas patēriņa māju, ir jārēķinās ar nepieciešamību pastiprināti uzraudzīt būvniecības gaitu.
Vēl viena problēma, pēc energoauditora V.Zaķa domām, ir potenciālo māju saimnieku stereotipi par mājas iekļaušanos ainavā. Šie priekšstati ne vienmēr sakrīt ar to, vai mājas novietojums attiecībā pret debess pusēm ir visizdevīgākais, lai maksimāli izmantotu saules radīto siltumu.
Par to, ka interese par zema enerģijas patēriņa ēkām aug, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projektu atklātais konkurss „Zema enerģijas patēriņa ēkas”, kur no 82 projektu iesniegumiem ir apstiprināts 31 projekts par kopējo pieejamo KPFI finansējumu 7 261 722 lati.
VARAM Klimata politikas un tehnoloģiju departamenta direktors Valdis Bisters norāda, ka zema enerģijas patēriņa ēku būvniecības rezultātus varēs vērtēt pēc gada.
A.Kursiša apstiprina, ka šajā konkursā latiņa tika uzlikta augstu un faktiski varēja startēt ēkas, kas ir diezgan tuvu pasīvās ēkas standartam. Cik veiksmīgi būs īstenotie projekti, rādīs tuvākie gadi. Vienlīdz arhitekte prognozē, ka ne visiem veiksies gluži spoži.
Nepieciešama sakārtota likumdošana un attieksmes maiņa
Energoauditors V.Zaķis apstiprina, ka zemas enerģijas un pasīvajām ēkām ir liela perspektīva, tomēr, lai šādu māju skaits Latvijā pieaugtu, ir jāveic izmaiņas kā normatīvajos aktos, tā valsts, iedzīvotāju un būvnieku attieksmē. Energoeksperts uzskata, ka valsts līmenī pašlaik problēmas rada Ekonomikas ministrijas (EM) un VARAM, viņaprāt, atšķirīgais skatījums. V.Zaķis pauž pārliecību, ka EM ir duālā situācijā - vairāk atbalstīt mikroinovācijas projektu līmenī vai makroinovāciju procesa līmenī, un tas būtu plašs atbalsts gan zema enerģijas patēriņa renovācijai, gan jaunbūvei. Kā apstiprinājumu savam viedoklim V.Zaķis min valsts atbalsta programmu energoefektivitātes uzlabošanā esošajā apbūvē daudzdzīvokļu ēkās ar pieticīgu mērķi: mīnus 20% no sākotnējā energopatēriņa.
V.Zaķis uzsver: būvprakses pieredze Latvijā rāda - pat esošās EM programmas ierobežojumu ietvaros ir iespējams panākt 2,5 līdz 3 reizes ievērojamāku energopatēriņa samazinājumu un pietuvoties zema energopatēriņa robežai 30-60 kWh/m2 gadā. Energoauditors skaidro, ka zems enerģijas patēriņš ir ekonomiski neizdevīgs ražotājam, ja vien, samazinoties apgrozījumam, netiks attiecīgi celts enerģijas tarifs. Bet, ja celsies tarifs, nodrošinot nemainīgu apgrozījumu energoražotājam, patērētāja investīcijas zema patēriņa būvniecībā būs nerentablas. V.Zaķis norāda, ka zema patēriņa energoefektivitāte ir izdevīga augstas pievienotās vērtības būvniecības tehnoloģiju ražotājiem un izplatītājiem.
V.Zaķis izsaka atzinību VARAM par to, ka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta zema enerģijas patēriņa būvniecības atbalsta programma, kura domāta energopatērētājam, ir ne vien izstrādāta, bet arī jau tiek sekmīgi īstenota, vēlreiz gūstot apliecinājumu, ka pasīvā un/vai zema patēriņa māju attīstība šobrīd ir patērētāju, ne ražotāju interesēs.
V.Zaķis uzskata, ka arī ieviešamās energoefektivitātes kontroles mehānisms jānostiprina valsts normatīvo aktu līmenī un nākotnē valstij būtu jāpārskata kompetences un energoauditoru, arhitektu, būvuzraugu, būvnieku pienākumi un atbildība, ja ēkas nesasniedz paredzēto zema energopatēriņa efektivitātes līmeni.
"Pasīvā māja apmierina patērētāju, nevis energoresursu ražotāju intereses."
Savukārt A.Kursiša norāda: „Mums pašiem būtu jānonāk līdz izpratnei par pasīvo ēku priekšrocībām gan enerģijas taupīšanas, gan labvēlīga iekštelpu mikroklimata nodrošināšanā. Tuvākajos gados nāks klajā jauna Eiropas Savienības direktīva, kurā būs detalizēti aprakstītas iekštelpu klimata prasības. Būs arī norādes par to, kā vismaz valsts un pašvaldību iepirkumos ievērot ilgtspējas prasības konkrētās tehniskās specifikācijas ietvaros.”
Tos, kuri plāno būvēt ģimenes māju un ir ieinteresējušies par zema enerģijas patēriņa vai pasīvo ēku, A.Kursiša aicina būt aktīviem un pašiem meklēt nepieciešamo informāciju gan internetā, gan vēršoties biedrībā „Passive House Latvija”, Latvijas Energoefektivitātes asociācijā, Ventilācijas un apkures inženieru asociācijā un citās saistītajās organizācijās, lai uzzinātu, kā būvēt un kā iegādāties nepieciešamās iekārtas. Bet, rēķinot finanšu ieguldījumu, arhitekte rosina salīdzināt, cik, piemēram, izmaksā ar visu iespējamo elektrotehniku aprīkota virtuve vai dārgs dīvāns un izsvērt, kas ir svarīgāk ilgtermiņā.
Savukārt Valdis Zaķis atzīst, ka mērvienība, ko cilvēki saprot vislabāk, ir lati, tādēļ lietderīgi būtu kādā laika periodā pasekot līdzi Latvijā labākās zema energopatēriņa mājas izmaksām un salīdzināt tās ar parastas ģimenes mājas izmaksām.
V.Zaķis uzsver paraugprojektu nepieciešamību un valsts atbalstu šādu māju būvniecībā kaut vai 30 procentu apmērā, bet par labāko sabiedrības izglītošanas metodi atzīst īstenota projekta pozitīvo piemēru katrā apdzīvotā vietā, uz ko tad arī vajadzētu tiekties.
