Lai samazinātu ES dalībvalstu atkarību no elektroenerģijas importa, kā arī palielinātu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, Eiropas Savienībā izstrādāti enerģētikas politikas mērķi līdz 2020.gadam: par 20% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas; panākt, ka enerģijas galapatēriņa bilancē 20% veido atjaunojamā enerģija, un, paaugstinot energoefektivitāti, par 20% samazināt enerģijas patēriņu. Taču, gadiem ritot, rodas jautājums – kādu ceļu izvēlēsimies tālākā nākotnē?
Stratēģijas trīs līmeņi
Zināmu atbildi uz šo jautājumu sniedz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais projekts "Enerģētikas stratēģija 2030", kas ir pirmais ilgtermiņa plānošanas dokuments, virzīts uz to, lai līdzsvarotu ekonomiskas attīstības un enerģētikas politiku, definētu "spēles laukumu" publiskām un privātām investīcijām, izveidotu efektīvi funkcionējošu enerģijas tirgu, kā arī nodrošinātu tautsaimniecības un iedzīvotāju interesēm atbilstošu enerģētikas politiku. Stratēģijā kā enerģētikas politikas mērķi izvirzīti konkurētspējīga tautsaimniecība, ilgtspējīga enerģija un apgādes drošums.
Lai spriestu par šiem valsts attīstībai nozīmīgajiem jautājumiem, EM 25.janvārī rīkoja diskusiju forumu "Latvijas enerģētikas stratēģija 2030.gadam: drošība, ilgtspēja, konkurētspēja". Pasākumā darbs ritēja trīs paralēlās paneļdiskusijās "Konkurētspēja", "Drošība" un "Ilgtspēja", kurās ministrija, aicinot diskusijai ekspertus, prezentēja savu redzējumu par attiecīgajiem tematiem.
Foruma ievaddaļā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts iepazīstināja ar ministrijas izstrādāto "Enerģētikas stratēģija 2030" projektu un šajā dokumentā piedāvātajiem attīstības scenārijiem.
"Enerģētikas stratēģija 2030" Latvijas nākotnei ir viens no stratēģiski svarīgākajiem dokumentiem, jo bez enerģētikas mūsu ikdiena nav iedomājama, uzsvēra ministrs. "ES šobrīd ir skaidri definējusi mērķus līdz 2020.gadam un šodien strādā pie ietvara līdz 2050.gadam.
"ES šobrīd ir skaidri definējusi mērķus līdz 2020.gadam un šodien strādā pie ietvara līdz 2050.gadam."
"Enerģētikas stratēģijā 2030" ir izvirzīti trīs pamatmērķi, kas atrodas savstarpējā līdzsvarā. Vispirms jāmin ietekme uz ekonomiku - kā enerģētikas politika ietekmē ekonomikas turpmāko attīstību un tās konkurētspēju reģionā un pasaulē. Otrkārt, tai jābūt ilgtspējīgai. Tas nozīmē efektīvu atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti. Un treškārt – apgādes drošums. Šeit vispirms jārunā par starptautisko apgādes drošumu un arī iekšējās apgādes drošumu - cik stabila ir mūsu infrastruktūra, energoapgāde iekšējā tirgū."
Jaunās stratēģijas projekts piedāvā trīs attīstības scenārijus: konservatīvo, līdzsvaroto un ambiciozo.
Konservatīvais scenārijs paredz panākt:
- ēku siltumenerģijas patēriņa samazinājumu līdz 125 kWh/m²;
- samazināt elektroenerģijas un dabasgāzes importu no pašreizējiem piegādātājiem trešajās valstīs par 25 procentiem;
- panākt 40% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā un tai skaitā palielināt atjaunojamās enerģijas patēriņu transportā.
Savukārt līdzsvarotajā jeb sabalansētajā scenārijā šie skaitļi attiecīgi ir 100 kWh/m², 50% un 50%, bet ambiciozajā - 75 kWh/m², 75% un 60%.
Stratēģijā uzsvērts, ka mājsaimniecību enerģijas patēriņa īpatsvars kopējā enerģijas bilancē mainās atbilstoši laika apstākļiem apkures sezonā un kopš 2000.gada svārstās 33-41% robežās.
Siltuma patēriņa samazināšanā – lielas rezerves
Attiecībā uz iespējām samazināt siltuma enerģijas patēriņu jāatzīmē, ka saskaņā ar AS "Rīgas siltums" informāciju par siltumenerģijas patēriņu 2,9 tūkst. daudzdzīvokļu māju laikposmā no 2007. līdz 2010.gadam, vidējais siltumenerģijas patēriņš bija līdz 200 kWh/m2 gadā. Vienlaikus labas prakses piemēri rāda - pareizi apsaimniekojot un ekspluatējot arī ēku, kas nav renovēta, iespējams panākt no 140 līdz 160 kWh/m2 patēriņa gadā. Tātad pat nesiltinātos namos, veicot dažādus tehniskus pasākumus, izmantojot jaunas tehnoloģijas, jau tuvākajos gados ēku siltumenerģijas patēriņu iespējams samazināt līdz 125 kWh/m².
Tieši nepietiekamā ēku energoefektivitāte rada iespēju ievērojamai energoresursu ietaupīšanai. Tādējādi līdzsvarotajā scenārijā minētais mērķis - 100 kWh/m² 2030.gadā - vairs nešķiet tik nesasniedzamas, un tieši tāpēc eksperti iesaka orientēties uz šo variantu. Enerģētikas stratēģijā atzīts, ka efektīvā veidā iespējams renovēt no 60 līdz 70% daudzdzīvokļu ēku ar kopplatību 30-35 milj. kvadrātmetru. Pieņemot vidējās renovācijas izmaksas 50 Ls/m², kopējais nepieciešamo investīciju apjoms svārstās no 1,5 līdz 1,8 mljrd. latu jeb 80-94 milj. latu ik gadu laika posmā līdz 2030.gadam.
Plānojot pasākumus stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanai, jāņem vērā arī Direktīvas 2010/31/ES regulējums: no 2020.gada visām jaunbūvējamām un rekonstruējamām ēkām jābūt "gandrīz nulles enerģijas ēkām". Tas nozīmē, ka no 2020.gada valsts atbalsta instrumenti pielietojami tikai "gandrīz nulles enerģijas ēku" būvniecībai.
Tirgus karaliene – cena
"Konkurence enerģijas tirgū ir nepieciešama, lai konkurējošajos tirgus segmentos, darbojoties vairākiem dalībniekiem, enerģijas cenu veidošanās mehānismi lietotājiem būtu objektīvi pamatoti un konkurences rezultātā būtu iespējas izvēlēties labāko pakalpojumu kvalitātes un cenas kombināciju. Tirgus apstākļu ieviešana visu enerģijas veidu tirdzniecībā ir viens no instrumentiem, lai enerģijas lietotājiem būtu nodrošināta enerģijas piegāde par pamatotu cenu," teikts "Enerģētikas stratēģijā 2030".
Minētais dokuments paredz līdz 2030.gadam mūsu valstī izveidot konkurētspējīgu un ilgtspējīgu enerģētikas nozari, kas būtu cieši integrēta reģionālajā tirgū un kurā lēmumi par jaunu enerģijas ražošanas jaudu attīstību tiek pieņemti, balstoties uz pastāvošo pieprasījumu. Tirgus atvēršanai jānes izdevīgākas cenas, izvēles iespējas un papildu pakalpojumus lietotājiem. Šeit jāpiebilst, ka konkurētspējīgs un efektīvs enerģijas tirgus ir nozīmīgs pilnīgi visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, jo energoresursu cena veido Latvijas komersantiem ļoti svarīgu izmaksu posteni.
"”Enerģētikas stratēģijā 2030” ir izvirzīti trīs pamatmērķi, kas atrodas savstarpējā līdzsvarā."
"Konkurētspēju veicina vairāki enerģētikas politikas faktori," sacīja EM valsts sekretārs Juris Pūce. "Ja tirgiem ir augstāka integrācijas pakāpe, lielāka ir pamatotas cenas varbūtība. Tas veicinās investīcijas un industrijas attīstību. Tāpēc mums ir nepieciešams pilnveidot iekšējo nacionālo un reģionālo tirgu, kā arī integrēties Eiropas un pasaules enerģijas tirgū."
Aplūkojot trīs minētos attīstības scenārijus, ir redzams, ka pirmais pamatā iekļaujas jau esošajā politikā un neparedz jaunu pasākumu plānošanu tuvākajā desmitgadē. Savukārt līdzsvarotais variants paredz pāreju uz jaunām, pārbaudītam tehnoloģijām, kā arī visai ievērojamu enerģijas importa samazinājumu. Radikālāks ir ambiciozais scenārijs, kura ietvaros enerģijas imports jāsamazina par 75%, to aizstājot ar atjaunojamiem energoresursiem. Visus šos scenārijus var ietekmēt enerģijas cenas pasaules tirgū un tehnoloģiju attīstības ātrums, kas parasti izraisa viskarstākās diskusijas.
Brīvais tirgus un - cik var maksāt pircēji
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš diskusijas laikā atzīmēja, ka pēdējos gados ievērojami ir paaugstinājusies gāzes un elektroenerģijas cena. Neskatoties uz šo cenu kāpumu, mūsu ekonomika ir spējusi piemēroties jaunajai situācijai.
"Visai bieži ir dzirdēts, ka Skandināvijā elektroenerģijas cenas ir zemākas nekā Latvijā," savu viedokli pauda AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. "Šīs cenas nosaka vairāki komponenti. Jāņem vērā, ka visās Baltijas valstīs šobrīd norisinās enerģijas tirgus atbrīvošana un arvien vairāk patērētāju kļūst par šī brīvā tirgus klientiem, kuri vēlas enerģiju pirkt par iespējami zemāku cenu. Savukārt tie, kuri ražo enerģiju, izmantojot atjaunojamos resursus (AER), cer uz iespējami augstāku cenu. Tieši tāpēc aktuāls ir jautājums, kāds atbalsts nepieciešams "zaļās" enerģijas ražošanai, lai mēs nepārmaksātu par šādu pakalpojumu."
Ā.Žīgurs arī uzsvēra, ka enerģijas patēriņa ziņā Latvija, tāpat kā citas ziemeļvalstis, nekad nevarēs konkurēt ar dienvidiem, "jo mums šis ir izdzīvošanas jautājums".
Savukārt SIA "Sakret" direktors Andris Vanags uzskata, ka šobrīd ražošanas uzņēmumi par enerģiju vairs nespēj maksāt vairāk. Lai arī apstrādājošā industrija pašlaik tērē par 20% mazāk enerģijas nekā senāk, tā nespēj palielināt ienākumus, jo iespējas ir izsmeltas. A.Vanags izeju no šīs situācijas redz novatoriskās tehnoloģijās, kuras mūsu speciālisti var radīt no jauna vai uzlabot jau esošās.
Uzsvars – uz vietējiem resursiem
Paaugstinoties fosilo energoresursu gala cenām un pazeminoties atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmaksām, nākotnē ir paredzams "zaļās" elektroenerģijas konkurētspējas pieaugums, prognozēts "Enerģētikas stratēģijā 2030". Paredzams, ka AER elektroenerģijas ražošanas apjomi pasaulē līdz 2035.gadam trīskāršosies.
Par jaunām tehnoloģijām un to saistību ar enerģijas cenu runāja daudzi diskusijas dalībnieki. Piemēram, citu AER starpā vairākkārt tika piesaukta iespēja Latvijā iegūt slānekļa gāzi.
Līdz šim veiktajā izpētē Latvijā ir konstatēti nogulumi ar augstu organisko vielu saturu, kuri varētu tikt izmantoti gāzes ieguvei. Tāpat mūsu valstī ir praktiski neierobežoti ūdens resursi, kas nepieciešami gāzes ieguves tehnoloģiskajā procesā. Protams, lai noskaidrotu iespējamos slānekļa gāzes apjomus, ir nepieciešama pamatīga izpēte.
"Ražošanas uzņēmumi par enerģiju vairs nespēj maksāt vairāk."
Viens no ievērojamiem AER ir kurināmā kūdra, kuras ieguve un izmantošana pēdējos gadu desmitos ievērojami bija gājusi mazumā. Tajā pašā laikā pašlaik kūdru enerģētikā visai intensīvi izmanto ziemeļvalstīs, it īpaši Somijā un Igaunijā. Latvijā purvi aizņem 10,7% no valsts teritorijas un kopējie kūdras krājumi tajos ir ap 1500 milj. tonnu, tai skaitā 230 milj. tonnu ir izmantojami enerģijas iegūšanai. Jāpiebilst, ka ik gadu kūdras pieaugums Latvijā sasniedz 0,7-1 milj. tonnu.
Diskusijas laikā katrs no dalībniekiem varēja arī balsot par vienu no projektā "Enerģētikas stratēģija 2030" paredzētajiem trīs turpmākās attīstības līmeņiem.
"Lai arī foruma dalībnieku vairākums tiecās atbalstīt sabalansēto scenāriju, tomēr diskusijas ir tikai sākušās un darbs pie stratēģijas turpināsies," uzsvēra ekonomikas ministrs D.Pavļuts. "Nozīmīgs jautājums, uz kuru vēl jāsniedz atbilde – cik, par ko, kam un kad esam gatavi maksāt enerģētikā? EM ir veikusi aplēses, kādas būtu izmaksas katra scenārija īstenošanai, taču nosaukt precīzus skaitļus patlaban būtu pāragri: kā atklāja arī foruma diskusijas, vēl ir virkne lietu, ko stratēģijā nepieciešams precizēt un uzlabot. Par konkrētām izmaksām noteikti runāsim jau tuvāko mēnešu laikā, vēl pirms "Enerģētikas stratēģija 2030" tiks iesniegta Ministru kabinetā un Saeimā."
EM aicina interesentus arī turpmāk aktīvi iesaistīties stratēģijas projekta pilnveidošanā un izstrādē un ievietot savus priekšlikumus īpaši šim mērķim izveidotajā EM diskusiju vietnē.
Plānots, ka projektu "Enerģētikas stratēģija 2030" valdībā varētu skatīt ceturkšņa beigās. Pēc tam plānotas diskusijas Saeimā.
Par enerģētikas politiku spriež arī Briselē
Dienu pirms Rīgas foruma plaša konference notika Briselē Eiropas Parlamentā (EP), kur tika runāts par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sadarbību enerģētikas politikas veidošanā un ārējo enerģētikas politiku, kā arī par nepieciešamajām izmaiņām ES normatīvajos aktos, lai veicinātu virzību uz vienotu ES enerģētikas politiku.
Šo konferenci organizēja EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja, lai uzklausītu ekspertu, politiķu un nozares pārstāvju viedokļus par ES virzību uz vienotu enerģētikas politiku, tostarp arī priekšlikumus topošajam likumprojektam "ES informācijas apmaiņas mehānismi attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm enerģētikas jomā", kura autors ir EP deputāts Krišjānis Kariņš.
Šis likumprojekts varētu kļūt par nozīmīgu soli ES likumdošanā, lai virzītos uz vienotu dalībvalstu enerģētikas politiku un nodrošinātu vienotu pieeju sadarbībai ar starpvalstu piegādātājiem.
ES enerģētikas komisārs Ginters Otingers konferencē norādīja, ka šobrīd tiek sperti tikai pirmie soļi vienotas ES enerģētikas ārpolitikas veidošanā, un izteica cerību, ka normatīvos dokumentus, kas to nostiprinātu, varētu pieņemt šā gada laikā.
