Šī problemātika ir arī Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) rīkoto gadskārtējo Rīgas enerģētikas dienu, kuras jau tradicionāli ilgst visu oktobra mēnesi, uzmanības centrā. Tās ievadīja konference "Inovatīvas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas energoefektivitātes veicināšanai", kas iezīmēja ceļu uz viedo mērierīču (smart metering), viedo tīklu (smart grids) un visbeidzot viedo pilsētu (smart cities) veidošanu.
Nāk pārmaiņu laiks
Viedo mērierīču, tīklu un viedo pilsētu veidošanas nepieciešamība uzsvērta Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas vadlīnijās nākamajam plānošanas periodam no 2014. līdz 2020.gadam. Šajā dokumentā paredzēta jau lielāka siltumnīcefektu izraisošo gāzu (CO2) emisiju samazināšana par sākotnēji paredzēto programmu, kurā bija iecerēts līdz 2020.gadam samazināt CO2 emisijas par 20%, paaugstinot energoefektivitāti par 20% un par 20% palielinot izmantojamo atjaunojamo energoresursu apjomu (tā dēvētā programma 20-20-20).
Šobrīd daudzas Eiropas valstis, kā arī starptautiskas pilsētu un organizāciju apvienības sākušas veidot interesantus tehnoloģiskos risinājumus, ieviešot viedās tehnoloģijas, viedos tīklus un pat viedās pilsētas.
Nākamajā finanšu plānošanas periodā viena no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījumu prioritātēm atbilstoši Eiropas Komisijas priekšlikumam būs pētniecības un inovācijas veicināšana ar viedās specializācijas palīdzību, jo šobrīd ES enerģijas taupīšanas jomā lielas cerības saista ar viedo specializāciju, kas cita starpā stiprinātu visas šīs Eiropas valstu savienības ekonomikas pozīcijas konkurences cīņā ar Āziju un ASV.
"Viedās tehnoloģijas ļaus uzlabot sadarbību starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem un patērētājiem."
Elektrības tirgus attīstības tendences liecina, ka tuvākā nākotnē paredzama pāreja no centralizētas uz jaunu enerģijas ekosistēmu, kurā elektrības ražošana, pārvade un sadale nebūtu skaidri nodalītas. Viedās tehnoloģijas ļaus uzlabot sadarbību starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem un patērētājiem.
Saskaņā ar izpētes aģentūras "Zpryme Research&Consulting" prognozēm līdz 2020.gadam viedā sadzīves tehnika pilnībā aizstās pašlaik tradicionālās mājas ierīces. Turklāt īpaši strauja izaugsme viedās sadzīves tehnikas jomā paredzama ASV un Eiropā.
Taču aktuāls ir arī jautājums, ko no šīm tehnoloģijām sagaida patērētāji. Kā liecina kompānijas "LG Electronics" pētījumi, Latvijā un Lietuvā par nozīmīgāko viedās sadzīves tehnikas priekšrocību iedzīvotāji uzskata naudas ietaupījumu. Šādu viedokli pauduši 72% Lietuvas, 54% Latvijas un tikai 5% Igaunijas respondentu.
Līdzvērtīgi partneri
"Vēl pirms gadiem pieciem, piedaloties starptautiskos projektos, jutāmies kā otrā plāna dalībnieki," sacīja REA direktore Maija Rubīna. "Mēs mācījāmies no rietumvalstīm un pārņēmām viņu pieredzi. Taču situācija ir mainījusies, jo jaunās, inovatīvās tehnoloģijas tagad vienlaikus ir pieejamas visām valstīm. Līdz ar to mēs darbojamies kā līdzvērtīgi partneri. Jāpiebilst, ka daudzos jautājumos esam izvirzījušies pat priekšplānā."
Rīga šobrīd piedalās vairākos starptautiskos projektos. Viens no tiem ir saistīts ar videi draudzīga informācijas un komunikāciju tehnoloģiskā tīkla "GreenITNet" veidošanu. Kopumā šajā projektā piedalās desmit organizāciju no deviņām valstīm, savukārt Rīgai ir uzticēta tā vadība.
"Viedie skaitītāji sniegs informāciju arī par elektroenerģijas kvalitāti un bojājumiem."
"GreenITNet" paredz ar zināšanu un pieredzes pārnesi nostiprināt videi draudzīgu IKT (viedie tīkli, bezizmešu mobilitāte, moderns pilsētas apgaismojums u.c.) izmantošanu pilsētas vides uzlabošanai, samazinot energopatēriņu, uzlabojot atjaunojamo energoresursu izmantošanu un veicinot CO₂ emisiju samazināšanu. "Šā projekta mērķis ir veidot Rīgu par viedo pilsētu. Taču uzdevums nav panākt, lai IT tehnoloģijas izmantotu tikai pašvaldība, bet gan maksimāli daudz iedzīvotāju, kuri dzīvo un strādā galvaspilsētā," uzsvēra M.Rubīna.
Jau tagad Rīgas pašvaldība ir izveidojusi IKT sistēmu ārējiem un iekšējiem lietotājiem. Tās "fasāde" ir mājaslapa www.eriga.lv, kas atspoguļo iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu klāstu. Savukārt šīs sistēmas iekšienē atrodas elektronisks "pagalms" ar universālo elektronisko darbavietu, kas nodrošina informācijas un dokumentu apriti starp pašvaldības darbiniekiem, kas savukārt sekmē ātru un efektīvu pakalpojumu pieejamību klientiem.
Viedās tehnoloģijas ienāk mājsaimniecībās
Arī AS "Latvenergo" ir uzsākusi jaunu projektu "Energoefektivitātes veicināšana mājsaimniecībās, izmantojot viedās tehnoloģijas".
"Šā projekta, kas ilgs piecus gadus, mērķis ir nodrošināt mājsaimniecības ar detalizētu informāciju par to enerģijas patēriņu, CO₂ emisijām, kā arī samazināt to elektroenerģijas patēriņu par 10 procentiem," stāsta AS "Latvenergo" Viedo tīklu kompetences centra vadītājs Āris Dandens. "Tāpat mēs gribam iegūt informāciju, cik lielā mērā viedās tehnoloģijas spēj veicināt energoefektivitāti un kuras no tām ir labākās."
Kopumā projektā tiks iesaistītas 500 mājsaimniecības, kas sadalītas piecās grupās – no liela līdz mazam enerģijas patēriņam. Pētījumi galvenokārt tiks veikti ģimenes mājās un divos daudzdzīvokļu namos.
"Latvenergo" mājsaimniecībās uzstādīs viedos enerģijas skaitītājus un izveidos datu savākšanas sistēmu. Šo mērījumu rezultāti atspoguļosies norēķinu sistēmā, kas automātiski sagatavos rēķinus par patērēto enerģiju. Turklāt klienti, izmantojot uzņēmuma portālu, sīki varēs iepazīties ar visiem mērierīču rādījumiem.
Viedie skaitītāji sniegs informāciju arī par elektroenerģijas kvalitāti un bojājumiem. Tie būs apgādāti ar enerģijas attālinātas atslēgšanas ietaisi, kas ļaus pārtraukt enerģijas piegādi nemaksātājiem. Jāpiebilst, ka minētais funkciju uzskaitījums ne tuvu nav izsmēlis šo ietaišu potenciālu.
"Gan „Latvenergo”, gan „Rīgas siltuma” viedās sistēmas ir elastīgas, papildināmas ar jaunām funkcijām."
Savukārt divdesmit mājsaimniecības šā projekta ietvaros savam enerģijas patēriņam varēs sekot jau detalizētāk: to mājokļos tiks uzstādīti energomonitori un ierīces lokālā patēriņa kontrolei, ar kuru palīdzību klienti pēc izvēles varēs mērīt, piemēram, televizora vai kafijas kannas enerģijas patēriņu.
"Viedo skaitītāju uzstādīšanu sāksim jau šā gada decembrī," informē Ā.Dandens. "Kopumā projekts ilgs piecus gadus, un tā kopējās izmaksas pārsniegs 250 tūkstošus latu."
Arī AS "Rīgas siltums" (RS) strādā pie sistēmas izveides, kas nodrošinātu attālinātu datu automātisku nolasīšanu no 8000 siltumskaitītāju. Šo projektu īsteno SIA "Citrus Solutions" sadarbībā ar Izraēlas IT kompāniju "Miltel Communications".
"Šobrīd projekts ir noslēguma fāzē," stāsta SIA "Citrus Solutions" valdes locekle Jūlija Grinberga. "Ar šo sistēmu jau ir aprīkoti nedaudz vairāk par 7000 objektu." Šai sistēmai, salīdzinot ar pašreizējām, ir vairākas priekšrocības. Patērētājiem nav katru mēnesi jāapseko siltummezgli, lai nolasītu skaitītāju rādījumus. Nav nepieciešama manuālā datu ievade sistēmā, jo tie norēķinu sistēmā nonāk automātiski, kas savukārt ļauj automātiski sagatavot rēķinus klientiem. Sistēma paredz arī iespēju attālināti analizēt siltuma patēriņu.
Informācija no viedajiem siltumskaitītājiem tiek nogādāta, izmantojot bāzes stacijas un retranslatoru. Rīgā ir uzstādīti 86 šādi datu savākšanas punkti.
Gan "Latvenergo", gan "Rīgas siltuma" viedās sistēmas ir elastīgas, papildināmas ar jaunām funkcijām. Visas to izmantošanas iespējas vēl īsti nav pat apjaustas. Taču to uzdevums ir viens – taupīt enerģiju un kvalitatīvāk apkalpot klientus.
Paaugstina pilsētas apgaismes efektivitāti
Tumšajā diennakts laikā Rīgu kopumā apgaismo ap 45 tūkstošiem gaismekļu, un tuvākā laikā to skaits pieaugs vēl par tūkstoti.
"Man ir liels prieks, ka varu pastāstīt nevis par iecerēm, bet gan īstenotiem projektiem," saka pašvaldības aģentūras "Rīgas gaisma" (RG) direktora pienākumu izpildītājs Jānis Drulle. "Aizvadītajos gados pamatā esam nomainījuši vecās kvēlspuldzes un dzīvsudraba lampas ar efektīvākiem nātrija augstspiediena un LED gaismekļiem. Tagad ielu apgaismojums patērē divreiz mazāk elektroenerģijas nekā 1996.gadā."
Šogad RG ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) atbalstu galvaspilsētā paredzējusi uzstādīt 1154 modernās gaismas diodes jeb LED gaismekļus. Paredzams, ka tas dos iespēju ietaupīt aptuveni 400 000 kilovatstundu elektroenerģijas gadā, kā arī šajā laika posmā samazināt CO2 izmešus par 150 tonnām. Darbus RG cer pabeigt jau šomēnes.
LED gaismekļi ir uzstādīti Lielirbes ielā un uz Kalnciema ielas satiksmes pārvada. Šo moderno apgaismojumu iegūs arī Viestura prospekts, Juglas, A.Deglava un citas ielas.
Līdztekus gaismekļu nomaiņai tiek modernizēta arī Rīgas apgaismes vadības sistēma, kas ļaus kontrolēt, kā arī ieslēgt vai izslēgt un aptumšot atsevišķi katru lampu. Ar viedās sistēmas palīdzību RG speciālisti varēs kontrolēt komunikācijas, uzraudzīt elektrības patēriņu un konstatēt, vai lampa nav izdegusi, kā arī veikt citus mērījumus.
Konferences laikā tika uzsvērts, ka visas viedās tehnoloģijas, kas jau ir iemēģinātas vai tiks aprobētas tuvākajā laikā, drīzumā būs pieejamas arī citu Latvijas pilsētu pašvaldībām un tātad - iedzīvotājiem.
