NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
20. jūlijā, 2010
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Drošība
3
3

Rīga viena no pirmajām Eiropā – pret izmešiem, par energoefektivitāti

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Faktiski nav iespējams atrast nevienu cilvēka darbības jomu, kurā netiktu izmantota dažādu veidu enerģija. Tautsaimniecības mugurkauls – tā enerģijas lomu raksturo Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Puzlis ar nosaukumu "Rīgas pilsētas enerģētikas rīcības plāns 2010.–2020.gadam" nu ir salikts, un to ir akceptējuši Rīgas domes deputāti. Taču tā pirmais fragments tika veidots pērnā gada februārī, kad Rīga viena no pirmajām Briselē parakstīja Eiropas Pilsētu mēru paktu, kas izteica apņemšanos līdz 2020.gadam par 20% samazināt CO2 emisijas, ko paredzēts panākt, par 20% paaugstinot energoefektivitāti un enerģijas bilancē nodrošinot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru 20% apmērā (plāns – 20/20/20). Pakta dalībnieki apņēmās arī izstrādāt savu pilsētu ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu. Šobrīd šim paktam jau ir pievienojušās vairāk nekā 1800 pilsētu.

Rīgas pilsētas enerģētikas rīcības plāns tika sagatavots starptautiskā INTERREG IV projektā "Covenant of Mayors in the central Baltic Capitals" (COMBAT), sadarbojoties četrām Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgai, Tallinai, Helsinkiem un Stokholmai. Rīgas plāna sadaļas izstrādājis liels autoru kolektīvs – zinātnieki, Rīgas domes un ar enerģētiku saistītu uzņēmumu speciālisti. Tajā iekļauti arī starptautiskos projektos veikto pētījumu rezultāti. Kopumā šī 123 lappušu biezo dokumentu veidoja un koordinēja Rīgas Enerģētikas aģentūra.

Trīs galvenie rīcības plāna virzieni

"Droši var teikt, ka enerģētika ir mūsu tautsaimniecības mugurkauls," uzskata Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna. "Faktiski nav iespējams atrast nevienu cilvēka darbības jomu, kurā netiktu izmantota dažādu veidu enerģija."  

Rīcības plāna pamatā ar trīs svarīgas sadaļas, uzsver M. Rubīna. Vispirms šeit jāmin Rīgas pilsētas CO2 emisija, kas ir galvenā siltumnīcefektu izraisošo gāzu sastāvdaļa un negatīvi ietekmē klimata izmaiņas, un plānā atspoguļotās izmešu samazināšanas iespējas. Otra sadaļa ir saistīta ar energopatēriņa samazināšanu galvaspilsētā un energoefektivitātes paaugstināšanu, bet plāna trešā svarīgā sadaļa ir veltīta atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespējām. Plānā ir minēti arī pasākumi, kas veicina šo galveno uzdevumu izpildi, piemēram, esošie un nepieciešamie finanšu instrumenti.

Lai īstenotu ieceres, galvaspilsētā izveidos vadības struktūru rīcības plāna ieviešanai. Taču tas nenozīmē, ka tiks radīts jauns birokrātisks aparāts. Pamatos visus šos uzdevumus veiks Rīgas Enerģētikas aģentūra, nedaudz transformējot uzraudzības un konsultāciju struktūras, kurās strādā augstas kvalifikācijas speciālisti.

"Rīgas pilsētas enerģētikas rīcības plāns tika sagatavots starptautiskajā INTERREG IV projektā "Covenant of Mayors in the central Baltic Capitals" (COMBAT), sadarbojoties četrām Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgai, Tallinai, Helsinkiem un Stokholmai."

Iepazīstoties ar rīcības plānu, rodas jautājums – ko no tā iegūs, piemēram, Marijas tante, kura mīt kādā pirms gadsimta būvētā Maskavas ielas mājā.

M.Rubīna uzskata, ka ieguvumi būs arī Marijas tantei. Samazinoties CO2 emisijai, tiks piebremzētas klimata izmaiņas, un tas nozīmē, ka šim namam mūsu platuma grādos nepieredzētas vētras laikā neuzkritīs pagalmā augošais koks vai stipru lietusgāžu dēļ neapplūdīs dzīvoklis. Jāteic, ka klimata pārmaiņu rezultāti šovasar bija redzami plašajos plūdos Polijā, Vācijā un citviet, kad autobusu vietā pa ielām kursēja laivas. Šķiet, pēc šādiem nervus kutinošiem piedzīvojumiem pie mums neviens īpaši nealkst.

Plāns veicinās arī lēnāku neizbēgamo maksas kāpumu par siltumu rīdzinieku dzīvokļos, tīrāku gaisu ielās, atjaunotas mājas ar sakārtotu vidi un vēl daudz ko citu.

Cīņā ar oglekļa dioksīdu

Tāpat kā cilvēks nevar iztikt bez enerģijas, viņš ar savu darbību neizbēgami sagādā arī izmešus jeb CO2. Pētījums liecina, ka laikposmā no 1990. līdz 2008. gadam CO2 emisijas Rīgā kopumā ir samazinājušās par 46%, zemāko līmeni sasniedzot 2000.gadā. Taču turpmāk vērojama neliela ikgadēja pieauguma tendence. Pie vainas šeit galvenokārt ir transporta sektors. Piemēram, Rīgā pērn ik diennakti iebrauca vai izbrauca vairāk nekā 130 tūkstoši automašīnu, kas veicināja visai ievērojamu slāpekļa oksīda pieaugumu, kas arī ir siltumnīcefektu izraisošo gāzu sastāvdaļa. Izmešu samazinājumam kalpo biodegvielas izmantošana, kā arī pakāpeniska elektroautomobiļu un hibrīdautomobiļu ieviešana.

Lai atslogotu pilsētas ielas un samazinātu izmešu apjomu, Rīgā bez jaunu maģistrāļu izbūves paredzētas arī daudzstāvu auto stāvvietas pie ievedceļiem pilsētā, kas darbojas pēc principa – "noliec un brauc". Daļa no tām jau darbojas.

Rīcības plāns paredz sabiedriskā transporta modernizāciju. SIA "Rīgas satiksme" aizvadītajos gados ir atjaunojusi trolejbusu un autobusu parku. Tagad kārta pienākusi tramvajiem. Daudzi jau redzējuši pagaidām gan vientulīgi kursējošo zemās grīdas tramvaju. Taču jau rudenī to skaits pieaugs līdz divdesmit sastāviem.

"Iepazīstoties ar rīcības plānu, rodas jautājums – ko no tā iegūs, piemēram, Marijas tante, kura mīt kādā pirms gadsimta būvētā Maskavas ielas mājā. "

Ieviešot jaunus trolejbusus un tramvajus, samazinājies arī elektroenerģijas patēriņš no 84 GWh 1995.gadā līdz 68,8 GWh 2008.gadā.

Arvien populārāks Rīgā, tāpat kā daudzās Eiropas pilsētās, kļūst velosipēds. Plāns paredz, ka tuvākajā nākotnē jau esošie veloceliņi tiks papildināti ar vairākiem jauniem. Šogad darbi norisinās maršrutā no pilsētas centra līdz Berģiem. Savukārt projektēšanas stadijā ir veloceliņš no centra uz Dārziņiem. Sava velošoseja būs arī tiem, kuri no Vecmīlgrāvja vēlēsies doties uz Vecāķiem. 

Rīcības plāns iezīmē vairākus praktiskus ceļus CO2 emisijas samazināšanai. Tie paredz siltumenerģijas papildu izstrādi bez kurināmā sadedzināšanas, siltuma avotos uzstādot kondensācijas ekonomaizerus, daudzdzīvokļu māju un pašvaldības iestāžu ēku renovāciju, biomasas izmantošanu enerģijas ražošanai un citus pasākumus. Taču plāns liecina, ka vislielāko ieguldījumu CO2 emisiju samazināšanā var dot energoefektivitātes pasākumi dzīvojamās un pašvaldības ēkās. Taču lielākie piesārņotāji arī 2020.gadā būs autotransports, kura daļa varētu sasniegt 34% no kopējām emisijām, aiz sevis atstājot pat siltumenerģijas patēriņu centralizētajās siltumapgādes sistēmās un elektroenerģijas patēriņu pilsētā.

Enerģijas patēriņš pieaugs

Visplašāk galapatēriņā Rīgā tiek izmantota siltumenerģija. "Rīgai ir paveicies, jo pilsētā ir izveidota laba centralizētās siltumapgādes sistēma," šādu pārliecību pauž M.Rubīna. "Tā nodrošina ar siltumu 76% no visām apkurināmajām platībām pilsētā."

Prognozes liecina, ka visa publiskā sektora kopējais patēriņš ap 2020.gadu sasniegs 1740 tūkst. MWh (šobrīd – 1219 tūkst. MWh). Pie tam ēku modernizācijas rezultātā siltumu mazāk patērēs jau esošā apbūve.

Labus rezultātus, ieviešot jaunākās tehnoloģijas, ir devusi siltumenerģijas ietaišu modernizācija. Kā zināms, Rīgā daudzdzīvokļu namos šodien gandrīz neiespējami atrast vecos siltuma mezglus. Pirms dažiem gadiem nodots ekspluatācijā siltumcentrāles "Imanta" koģenerācijas bloks, atjaunoti siltumapgādes maģistrālie vadi un veikti vairāki citi pasākumi. Rīcības plāns iezīmē četrus galvenos virzienus, kas dotu iespēju paaugstināt siltumenerģijas ražošanas sektora energoefektivitāti:

  • dūmgāzu siltuma utilizāciju Rīgas siltuma avotos;
  •  absorbcijas tipa siltumsūkņa izmantošanu koģenerācijas bloka energoefektivitātes paaugstināšanai;
  •  triģenerācijas tehnoloģiju izmantošanu;
  •  atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Jāpārbūvē namu iekšējie elektrotīkli

CO2 emisija palielinās, izmantojot arī elektroenerģiju, kuras patēriņš galvaspilsētā kopš 2000.gada ir pieaudzis. Līdera pozīcijas šeit pieder komerciālajam un pakalpojumu sektoram, mājsaimniecības un ielu apgaismojumu, kā arī rūpniecību atstumjot viszemākajā pozīcijā.

Rīgas pilsētai elektroenerģiju piegādā  vairāki uzņēmumi, kuru starpā līderis ir valsts a/s "Latvenergo". Taču savu ieguldījumu dod arī mazie donori – a/s "Rīgas siltums", SIA "Juglas jauda" un citi, kas izmanto koģenerācijas blokus. Šajā sarakstā īpaši jāizceļ SIA "Getliņi EKO", kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atkritumu poligona biogāzi, un SIA "Rigens", kas darbojas Daugavgrīvas notekūdeņu attīrīšanas stacijā, izmantojot notekūdeņu apstrādes procesā iegūto biogāzi.

Elektroenerģijas piegādi Rīgai nodrošina a/s "Augstsprieguma tīkls" un a/s "Sadales tīkls". Pēdējā enerģiju patērētājiem nodod caur vairāk nekā 300 tūkst. uzskaites punktu un apsaimnieko tūkstošiem sadales transformatoru, tūkstošiem kilometru garas sprieguma līnijas un citu tehniku.

"Mājas iekšējās elektroinstalācijas pārbūve jāveic daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, arī izdevumi par mājas energosistēmas renovāciju būs pašiem vien jānosedz."

Taču ir kāda ķibele – Rīgas vēsturiskajā centrā ēku elektroapgādē tiek izmantota morāli un tehniski novecojusī 3x220 V trīsvadu sistēmas elektroinstalācija. Tas nozīmē, ka centra daudzdzīvokļu māju iemītniekiem, vienlaikus ieslēdzot kafijas kannas, veļasmašīnas un televizorus, dzīvoklī var tikt "izsisti korķi", kā arī nav droša mājas elektroiekārtu iezemējuma. Šādā sistēmā ir arī lielāki elektroenerģijas zudumi. Lai to savestu kārtībā atbilstoši Eiropas Savienības standartu prasībām, sistēma jāpārveido uz 400/230V spriegumu. Šā darba apjoms ir visai ievērojams – jāuzbūvē 150 jauni transformatoru punkti, jānomaina 230 transformatori, nemaz nerunājot par kabeļu kilometriem. Tas ir elektropiegādātāja darbs, taču mājas iekšējās elektroinstalācijas pārbūve jāveic daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, un arī izdevumi par mājas energosistēmas renovāciju būs pašiem vien jānosedz. Tādēļ M.Rubīna uzsver, ka elektroinstalācijas pārbūvi namā lietderīgi būtu veikt vienlaikus ar pārējiem renovācijas darbiem energoefektivitātes paaugstināšanai, jo tad daļu izdevumu segs ēkas renovācijas līdzfinansētājs, piemēram, ES struktūrfondi.

Plāns paredz arī plašāku sensoru sistēmu ieviešanu apgaismojuma ieslēgšanai namu kāpņu telpās, kas paredz apgaismojumu tikai kāpņu izmantošanas brīdī. 

Šie un citi pasākumi ļaus samazināt CO2 emisiju, bet galvenais ir paliek – ietaupīt enerģiju, no kuras lielu daļu mums nākas pirkt ārvalstīs.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU