Rīga bija pirmā Eiropas galvaspilsēta, kas 2008.gada septembrī, parakstot šo paktu, izteica apņemšanos līdz 2020.gadam par 20% samazināt CO2 emisijas. To plānots panākt, par 20% palielinot energoefektivitāti un enerģijas bilancē nodrošinot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru 20% apmērā (plāns 20/20/20).
Latvijā Pilsētu mēru paktam pēcāk pievienojās arī Jelgava, Jēkabpils, Tukums un Valmiera. To ir nolēmusi parakstīt arī Salaspils novada dome.
Kārtējā Pilsētu mēru pakta dalībnieku tikšanās noritēs Briselē 29.novembrī, kad notiks jau trešā svinīgā pakta parakstīšanas ceremonija. Tajā ar runu uzstāsies arī Rīgas mērs Nils Ušakovs.
Kā īstenotas apņemšanās
Latvijā Pilsētu mēru paktā iekļauto nostādņu īstenošanas risinājumu izstrādi pašvaldības ir uzticējušas enerģētikas aģentūrām. Patlaban darbojas četras šādas aģentūras - Rīgā, Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē. Vienas no pirmajām pakta dalībniecēm, savstarpēji sadarbojoties, enerģētikas rīcības plānus izveidoja četras Baltijas valstu galvaspilsētas - Rīga, Tallina, Helsinki un Stokholma.
""Rīgas pilsētas enerģētikas rīcības plāna 2010.–2020. gadam" (Rīcības plāns) pamatu veido trīs svarīgas sadaļas," stāsta Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) direktore Maija Rubīna. "Vispirms šeit jāmin Rīgas pilsētas CO2 emisijas, kas ir galvenā siltumnīcefektu izraisošo gāzu sastāvdaļa un negatīvi ietekmē klimata izmaiņas, un šo izmešu samazināšanas iespējas.
Otra sadaļa ir saistīta ar energopatēriņa samazināšanu galvaspilsētā un energoefektivitātes paaugstināšanu, bet plāna trešā būtiskā sastāvdaļa ir veltīta atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespējām. Plānā ir aplūkoti arī šo galveno uzdevumu izpildi veicinošie pasākumi, tostarp esošie un nepieciešamie finanšu instrumenti."
Rīga šobrīd ir citiem soli priekšā, jo pirmā no Mēru pakta dalībniecēm ir sagatavojusi Rīcības plāna izpildes progresa ziņojumu. Tas atspoguļo paveikto, kopš Rīgas pašvaldība apstiprināja šo plānu.
"Izvērtējot paveikto, jāsecina, ka plānotos rādītājus esam gan apsteiguši, gan dažviet nedaudz atpalikuši," turpina M.Rubīna. "Bet kopumā Rīcības plāns tiek pildīts apmierinoši. Šādu vērtējumu devusi arī Rīcības plāna ieviešanas uzraudzības padome, kuru izveidojusi Rīgas dome."
Kā atzīst REA direktore, piemēram, galvaspilsētas elektrotransports pērn patērējis mazāk enerģijas, nekā paredzēts Rīcības plānā, tādējādi samazinot CO2 izmešu daudzumu. To veicinājusi jaunās tehnikas ieviešana: galvaspilsētā tagad kursē arī zemās grīdas tramvaji, kas patērē mazāk enerģijas. Tas pats sakāms par jaunajiem trolejbusiem, kuri arī ir aprīkoti ar daudz ekonomiskāku barošanas sistēmu.
"Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka samazinājies sabiedriskā transporta reisu skaits," atzīst M.Rubīna. "Ja šo situāciju vajadzētu vērtēt pilsētas attīstības kontekstā, tas nebūtu visai labs rādītājs. Pēdējos gados Rīgā dzīvo mazāk cilvēku, savukārt daļa līdzšinējo sabiedriskā transporta pasažieru tagad izmanto velosipēdus, kas neapšaubāmi ir pozitīvs faktors.
Paredzot velotransporta attīstību, mēs to plānojām vismaz piecu gadu perspektīvā. Taču šī pārvietošanās veida attīstība ir notikusi ļoti strauji. Tagad, kad izveidotas jaunas velotrases, cilvēki no pilsētas centra var nokļūt sev vajadzīgās vietās. Galvaspilsētā ielu krustojumos tagad ir pazeminātas ietvju apmales, kas ievērojami atvieglo riteņbraucēju pārvietošanos.
"Rīga bija pirmā Eiropas galvaspilsēta, kas 2008.gada septembrī, parakstot šo paktu, izteica apņemšanos līdz 2020.gadam par 20% samazināt CO2 emisijas."
Kad REA izstrādāja Rīcības plānu, Latvijā par elektromobiļiem zināja visai maz. Tāpēc plānā ierakstīts, ka pirmās šāda veida mašīnas pilsētā parādīsies tikai ap 2015.gadu. Taču progress dara savu: Rīgā ātrgaitas elektromobiļi jau ir realitāte. Pirmās divas šāda veida mašīnas jau ekspluatē VAS "Latvenergo". Domājams, ka šis uzņēmums jaunu elektromobiļu iegādi turpinās. Šādas ieceres ir arī Rīgas domei."
Izveidotas arī akumulatoru uzlādes stacijas Jūrmalā, Jomas ielā, Rīgā, Pasažieru ostā un Brīvības gatvē, kā arī ir ierīkots uzlādes punkts Merķeļa ielā, kas paredzēts tikai divriteņu transporta līdzekļiem.
Savukārt lēngaitas elektrotransports ir ieguvis popularitāti tūristu vidū, kas vēlas iepazīties ar Vecrīgu. Šāda veida pirmos transportlīdzekļus saimnieciskiem darbiem ir iegādājusies arī Rīgas dome, tai skaitā kapu uzkopšanai.
Ar elektrību darbināmiem transportlīdzekļiem, novietojot tos pašvaldības maksas autostāvvietās, jāpiešķir atlaides vai vispār tie jāatbrīvo no maksas par stāvēšanu, uzskata Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks. Komitejas vadība uzdevusi Rīgas domes Satiksmes departamentam izstrādāt iespējamo atlaižu noteikšanas metodiku, kā arī sagatavot nepieciešamos grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos par pašvaldības maksas autostāvvietām.
Īsti nesokas ar dzīvojamo māju renovāciju
"No Rīcības plānā minētā Rīgā gausi norisinās daudzdzīvokļu māju renovācija," stāsta M.Rubīna. "Iedzīvotāji diemžēl visai nedroši pieņem lēmumus par namu siltināšanu, jo viņi vēl arvien nav gatavi savas mājas pārvaldīšanai.
Neveidojas arī energoservisa kompānijas (ESKO, PEKO), kas dzīvokļu īpašnieku vietā uzņemtos rūpes par māju siltināšanu. Šķiet, pie šī jautājuma nav piestrādājusi Ekonomikas ministrija, kurai vajadzētu sekmēt tāda biznesa veida attīstību. Uzņēmēju rosināšanu un attiecīgu apmācību vajadzētu uzņemties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai. Pagaidām renovācijas aktivizēšanai trūkst arī rotācijas fonda gan valsts, gan lielo pilsētu līmenī. Rotācijas fonds ir ilgtermiņa finanšu instruments, kas tiek izveidots rentablu investīciju projektu īstenošanai, nodrošinot to finansēšanu ar stabiliem un zemiem procentiem.
"Ideju par rotācijas fonda izveidošanu valsts līmenī, kā tas jau darbojas Igaunijā un Lietuvā, ir izteikusi Ekonomikas ministrija. Mēs ļoti ceram, ka šāds veidojums varētu parādīties jau nākamajā gadā," uzsver M.Rubīna. "No šī fonda resursus varētu aizņemties arī energoservisa kompānijas."
Lai veicinātu dzīvojamo māju renovāciju, Rīgas dome ir pieņēmusi saistošos noteikumus, kas paredz pašvaldības līdzfinansējumu ēkas energoauditam. "Šogad atbalstam ir atvēlēti 15 tūkstoši latu," informē M. Rubīna. "Kopumā no šiem līdzekļiem tiks segti 80 procenti no audita izmaksām. Tas dos iespēju dzīvokļu īpašniekiem pieņemt galīgo lēmumu par sava nama siltināšanas nepieciešamību un ar to saistītajiem pasākumiem."
Šogad Enerģētikas dienu ietvaros darbu sāka REA Energoefektivitātes informācijas centrs (EIC), kas rīdziniekiem sniedz padomus, kā savā namā efektīvāk samazināt enerģijas patēriņu. EIC būs labs palīgs arī iedzīvotājiem, kuri vēlas renovēt savu māju.
Rīcības plāni arī citviet Latvijā
Lai veicinātu energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu publiskajā un privātajā sektorā, kā arī lai nodrošinātu informācijas pieejamību iedzīvotājiem par šiem jautājumiem, 2008.gada beigās ar Eiropas Komisijas programmas "Inteliģenta enerģija Eiropai" atbalstu tika izveidota biedrība "Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra" (ZREA). Savu darbību tā sāka 2009.gada martā. Aģentūras biedri ir Jelgavas, Jēkabpils, Auces, Bauskas pilsētas, Ozolnieku un Krustpils novada domes, kā arī citas organizācijas.
ZREA saviem biedriem – Jelgavai un Jēkabpilij, kuras ir parakstījušas Pilsētu mēru paktu -, ir sagatavojusi ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānus 2010.–2020.gadam.
Jelgavas pilsētas plānu ZREA izstrādāja sadarbībā ar Jelgavas pilsētas domes iestādēm, Kauņas reģionālo enerģētikas aģentūru (KREA), kā arī ar energoapgādes organizācijām, servisa uzņēmumiem un ekspertiem. Līdzīgs plāns ir sagatavots arī Jēkabpilij.
"Šis plāns paredz enerģijas ražošanā ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas. Jelgavā tiks uzbūvēta jauna biokurināmā koģenerācijas elektrostacija," stāsta Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis.
Tas dos iespēju palielināt koģenerācijas procesā saražotās siltumenerģijas un elektroenerģijas apjomu, kā arī samazināt atkarību no ārējiem kurināmā (dabasgāzes) piegādātājiem ar augstu kurināmā cenu un neprognozējamām cenu svārstībām.
"Rīga šobrīd ir citiem soli priekšā, jo pirmā no Mēru pakta dalībniecēm ir sagatavojusi Rīcības plāna izpildes progresa ziņojumu."
Jaunās elektrostacijas elektriskā jauda ir paredzēta 23 MW un siltuma jauda - 45 megavati.
Savukārt Jēkabpilī oktobrī tika pabeigta rīcības plānā iecerētās koģenerācijas TEC būvniecība. Jaunās ražotnes kopējā jauda ir 6,7 megavati. Saražotās elektrības jauda 1,4 MW, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu aptuveni 4000 mājsaimniecību, bet siltuma jauda - 5,3 MW, kas var apgādāt ar siltumu apmēram 2000 dzīvokļu. Iegūtā siltumenerģija tiks izmantota Jēkabpils pilsētas siltumapgādes sistēmai, kā arī paša uzņēmuma vajadzībām, bet elektroenerģija tiks pārdota "Latvenergo" tīklam.
Rīcības plāni paredz arī siltumtīklu atjaunošanu un optimizāciju. Piemēram, Jēkabpilī, renovējot centrālās siltumapgādes tīklu un nomainot vecās caurules ar jaunām, līdz 2020.gadam būtu iespējams samazināt siltuma enerģijas zudumus no 26,1% līdz 10%, attiecīgi samazinot CO2 emisijas par 585 tonnām.
Abās pilsētās paredzēta arī ielu apgaismojuma modernizācija, izmantojot ES līdzfinansējumu. Aprēķini liecina, ka Jēkabpilī, nomainot vecās dzīvsudraba spuldzes ar nātrija spuldzēm, būtu iespējams par 70 tonnām samazināt CO2 emisijas.
Būtiska rīcības plānu sadaļa – ēku siltināšana
"Īpaša rīcības plāna sadaļa ir veltīta ēku siltināšanai," turpina A.Rublis. "Ir sagatavota virkne projektu, kas iesniegti LIAA. Ilgu laiku, neskatoties uz iespējām saņemt 50 procentu ERAF līdzfinansējumu, valdīja iedzīvotāju neticība šim pasākumam. Aģentūras galvenais uzdevums bija tikties ar dzīvokļu īpašniekiem, skaidrot situāciju, parādīt sekmīgi īstenotos projektus. Tagad iedzīvotāju nostāja ir mainījusies: viņi ir sapratuši, ko dod mājas renovācija."
Arī Jēkabpilī par vienu no galvenajiem uzdevumiem, lai sasniegtu Mēru paktā noteiktos mērķus, ir izvirzīts uzdevums aktivizēt dzīvojamo ēku renovācijas procesu.
"Rīcības plāni paredz arī siltumtīklu atjaunošanu un optimizāciju."
Taču ieceres iespējams īstenot, ja atrasti finanšu instrumenti šo pasākumu ieviešanai. Tieši tāpēc ievērojama abu plānu daļa ir veltīta ES strukturālo un Kohēzijas fondu, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI), kas ir Latvijas valsts budžeta programma, un citu avotu apguves iespējām.
Kā zināms, ERAF līdzfinansējuma resursi māju siltināšanai drīz tiks izsmelti. Tāpēc, tāpat kā Rīgā, īpaša uzmanība ir pievērsta nepieciešamībai veidot energoservisa uzņēmumus – ESKO un PEKO.
"Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra sekos līdzi šo plānu realizācijas gaitai pašvaldībās," stāsta ZREA direktors Mārtiņš Prīsis. "Mēs veicam procesa monitoringu, sniedzam konsultācijas. Protams, ja kaut kas neveiksies, palīdzēsim meklēt risinājumus.
Enerģētikas rīcības plānu ZREA ir sagatavojusi arī Krustpilij, kaut arī šī pilsēta pagaidām vēl nav Mēru pakta dalībniece. Plāns ir balstīts uz paktā izteiktajām idejām un pieredzi, kas uzkrāta, veidojot rīcības plānus Jelgavai un Jēkabpilij."
Šobrīd pie sava enerģētikas rīcības plāna strādā Tukuma novada dome, par to veidošanu domā arī citu Latvijas pilsētu pašvaldības.
