Kā liecina ekspertu prognozes, 2025.gadā pasaules mērogā, ja netiks izveidotas jaunas akumulatoru sistēmas, elektromobiļu īpatsvars starp reģistrētajiem jaunajiem automobiļiem veidos tikai 15 procentus. Turklāt šā veida auto lielākā izplatība ir gaidāma Āzijā, īpaši Ķīnā un Japānā. Savukārt Latvijā iedzīvotāji joprojām priekšroku dod tradicionālajiem automobiļiem ar mazāku degvielas patēriņu, it īpaši dīzeļdzinējiem, kā arī savus spēkratus aprīko ar gāzes iekārtām.
Transports – viens no lielākajiem CO2 izmešu avotiem
Līdz šim cīņā ar CO2 izmešiem galvenā uzmanība tika pievērsta enerģijas ražošanas iekārtu modernizācijai, ēku energoefektivātes paaugstināšanai un citiem pasākumiem, kas kopumā ir devis labus rezultātus. Piemēram, Rīgā centralizētās siltumapgādes sistēmā siltumenerģijas patēriņa radīto emisiju daļa ir samazināta no 36 uz 28 procentiem. Taču ievērojami ir palielinājies CO2 izmešu apjoms transporta daļā – no 14 uz 37 procentiem.
Pēc CSDD datiem, šogad 1.janvārī Latvijā kopumā bija reģistrēti 786 058 transporta līdzekļi, kas ir gan par 2,5% mazāk nekā gadu iepriekš, kad bija reģistrēti 806 462 transporta līdzekļi. Ar nelieliem izņēmumiem tie ir apgādāti ar benzīna vai dīzeļdzinējiem. Pētījumi liecina, ka transporta vidējais CO2 izmešu daudzums nedaudz pārsniedz 210 g/km. Piemēram, tikai vieglais autotransports Rīgā 2008.gadā gaisā izgrūda vairāk nekā 600 tūkst. tonnu šo kaitīgo izmešu.
Šobrīd konkurentu tradicionālajiem iekšdedzes dzinējiem nav visai daudz. Taču viens no tiem atzīts par visai perspektīvu, alternatīvas cienīgu, un tas ir elektromobilis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par atjaunojamo energoresursu izmantošanu transporta sektorā - "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai" nolikums".
"Elektromobiļu lielākā izplatība tuvākajā nākotnē gaidāma Āzijā, īpaši Ķīnā un Japānā."
Šā konkursa mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atbalstot elektromobiļu ieviešanu un to uzlādes infrastruktūras izveidošanu Latvijā.
Noteikumu projekts nosaka konkursa vērtēšanas kritērijus, projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.
Kopumā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) pieejamais finansējums ir LVL 3 522 621; no tiem LVL 1 761 310 plānots novirzīt elektromobiļu ieviešanai, bet LVL 1 761 311 – elektromobiļu uzlādes infrastruktūras izveidošanai.
Konkursa ietvaros apstiprināto projektu aktivitātes jāīsteno ne vēlāk kā līdz 2013.gada 1.jūlijam.
Līdzfinansējums arī fiziskām personām
Nolikums paredz, ka šā konkursa ietvaros iesniegumus e-auto iegādei varēs iesniegt pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, Latvijā reģistrēti komersanti vai fiziskas personas. Šeit jāpiebilst, ka šis ir otrais VARAM rīkotais konkurss, kurā var piedalīties arī fiziskas personas, tātad iedzīvotāji.
Konkursā tiks atbalstīta tikai ar elektrību darbināmu jaunu, rūpnieciski ražotu vieglo pasažieru transportlīdzekļu iegāde, kuru maksimālais nobraukums starp uzlādes reizēm ir vismaz 100 kilometru un elektromobiļa maksimālais ātrums – vismaz 100 kilometru stundā.
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējums (vienam elektromobilim ir LVL 13 000) MK noteikumu projektā sadalīts šādi:
- tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, atvasinātām publiskām personām – LVL 390 000;
- komersantiem, kas izvēlas atbalstu saskaņā ar Komisijas Regulu Nr.800/2008 – LVL 390 000;
- komersantiem, kas izvēlas atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr.1998/2006 – EUR 200 000 vai EUR 100 000 (uzņēmumiem, kas darbojas autotransporta nozarē) ekvivalents latos kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis un citu ierobežotā apmēra atbalstu;
- fiziskām personām – LVL 13 000.
"Aprēķini liecina, ka konkursa uzvarētāji kopumā varēs iegādāties ap 130 elektromobiļu," lēš VARAM Klimata politikas un tehnoloģiju departamenta klimata pārmaiņu finanšu instrumenta eksperte Veronika Gomančenko. "Tā kā šis ir MK noteikumu projekts, ļoti iespējams, ka tajā tiks veikti grozījumi. Domājams, ka Ministru kabinets šos noteikumus skatīs šā gada maijā."
Kādus elektromobiļus iespējams iegādāties Latvijā?
Protams, ka elektroauto piedāvājums mūsu tirgū tālu atpaliek no tradicionālo spēkratu daudzveidības. Vispirms šeit jāmin "Citroen C-ZERO" un "Peugeot iOn", kas ražoti "Mitsubishi" rūpnīcā Japānā. Šie auto ir aprīkoti ar 64 ZS elektromotoru, ko darbina 16 kWh 22 šūnu litija jonu baterijas. Piemēram, lai uzlādētu "Citroën C-ZERO", pievienojiet akumulatoru parastajai 220V elektrības rozetei un pilna uzlāde notiks astoņu deviņu stundu laikā. Savukārt, esot ceļā, ātrās uzlādes stacijās 80% uzlādes līmeni akumulatori sasniegs jau 30 minūšu laikā. Ar pilnībā uzlādētu akumulatoru "C-ZERO" var nobraukt 130–160 km, kas ir pilnīgi pietiekami ikdienas gaitām pilsētā, kā arī uz šosejas. Auto maksimālais ātrums pārsniedz 100 km/stundā. Tātad šāds auto pilnībā atbilst minētā konkursa noteikumiem. "C-ZERO" cena šobrīd ir 28 000 latu. Tātad fiziskai personai no savas puses būtu jāsarūpē 15 000 latu.
"Peugeot iOn" tehniskie parametri ir līdzīgi "Citroen", taču šis auto ir nedaudz lētāks – tā cena šobrīd ir 24,5 tūkst. latu. Šajā gadījumā fiziskai personai (paredzētais līdzfinansējums 50%) minētā auto iegādei savā makā jāatrod 12 tūkst. latu.
Sākotnējās elektromobiļa izmaksas neapstrīdami ir augstākas par benzīna auto izmaksām. Taču elektrība ir lētāka nekā benzīna arvien pieaugošās cenas, līdz ar to iespējams ietaupīt, rēķinot uz vienu nobraukto kilometru.
Aizvadītā gada vasarā AS "Latvenergo" tieši no rūpnīcas iegādājās divas "Fiorino Elettrico" elektroenerģijas uzlādes automašīnas, kuras ražojis itāliešu autobūves koncerns "Fiat". Pilna automašīnas "Fiorino Elettrico" uzlāde ļauj nobraukt 100 km un sasniegt 100 km/h lielu ātrumu, turklāt tā praktiski darbojas bez trokšņa.
"Tikai vieglais autotransports vien Rīgā 2008.gadā izgrūda vairāk nekā 600 tūkst. t CO2 kaitīgo izmešu."
Lai arī akumulatora baterijas pilns lādēšanas cikls aizņem līdz pat astoņām stundām (ar 220V spriegumu un 16 ampēriem), šajā gadījumā šīm mašīnām nav nepieciešamas papildu uzlādes vietas, jo tās izmanto pa dienu, bet uzlāde uzņēmuma autoparka stāvvietā tiek veikta naktī.
"Nepilna gada laikā abi elektroautomobiļi ir sevi pierādījuši kā alternatīvu transporta risinājumiem pilsētvidē dažādos laika apstākļos, kā arī pierādījuši nenoliedzamu energoefektivitāti: elektroautomobiļa izmaksas 100 km pēc pašreizējā elektrības tarifa ir nedaudz virs diviem latiem. Galvenā elektroautomobiļu ekspluatācijas laikā gūtā atziņa kliedē mītu par to nepiemērotību Latvijas apstākļiem - ikdienas pieredze liecina, ka pat bargā salā šīs automašīnas ir ērti lietojamas.
"Latvenergo" elektromobiļi tiek izmantoti ikdienas darbam Rīgā, tā kā tie ir piemēroti pārsvarā pilsētas apstākļiem, ko nosaka akumulatora ietilpība un uzlādes laiks," stāsta AS "Latvenergo" Transporta nodrošinājuma direktors Edgars Utāns.
Veidos elektroauto uzlādes staciju infrastruktūru
Konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai" nolikuma projektā vairāk nekā 1,7 milj. latu paredzēti elektroauto uzlādes staciju infrastruktūras izveidošanai. Tās paredzēts ierīkot netālu (līdz 500 m) no nozīmīgām satiksmes plūsmām - valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, tostarp degvielas uzpildes stacijās vai lielveikalu autostāvvietās.
Prioritārās pilsētas, kurās paredzēts uzstādīt uzlādes stacijas, ir Rīga, Jūrmala, Saulkrasti, Salacgrīva, Valmiera, Alūksne, Ventspils, Liepāja, Saldus, Talsi, Daugavpils, Rēzekne, Jēkabpils, Bauska un Jelgava.
Kā zināms, ievērojams elektromobiļu trūkums ir ilgs akumulatoru uzlādēšanas laiks. Ne visiem patīk gaidīt 6-8 stundas, ja ir iespēja patērēt dažas minūtes parastajā degvielas uzpildes stacijā un turpināt ceļu. Tieši tāpēc nolikums finansējumu paredz ātrās uzlādes stacijām.
"Elektrība ir lētāka nekā benzīna arvien pieaugošās cenas."
Šajā aktivitātē konkursa ietvaros tiks atbalstīta ar elektrību darbināmu transportlīdzekļu kombinēto uzlādes staciju, kas ietver gan 43 kW maiņstrāvas, gan 50 kW līdzstrāvas uzlādes iespēju, iegāde, montāža un uzturēšana divu gadu laikā pēc staciju uzstādīšanas, kā arī to pieslēgšana sadales elektriskajam tīklam.
Modernās ātrās uzlādes ierīces, kuras piedāvā vairākas Latvijas firmas, paredzētas novietošanai atklātā vietā. Šajās stacijās 80% uzlādes līmeni akumulatori sasniedz jau 30 minūšu laikā. Tās ir aprīkotas ar maksājuma karšu sistēmu, lietotāju autorizāciju, LCD ekrānu; tās nodrošina precīzu patērētās elektroenerģijas uzskaiti un daudz neatšķiras no jau ierastajām automātiskajām benzīna uzpildes stacijām. Tikai šajā gadījumā benzīna vietā auto tiek iepildīta elektroenerģija.
Jāpiebilst, ka šajā konkursā varēs piedalīties tikai juridiskas personas.
VARAM 12.aprīlī rīko semināru, kurā izsmeļoši tiks izklāstīta šī konkursa finansēšanas politika un citi noteikumi. Sīkāka informācija par šo pasākumu atrodama ministrijas interneta vietnē.
