Tā kā nav nekādu cerību, ka nafta varētu kļūt lētāka, un reiz tās varētu arī aptrūkties, turklāt auto straumes vidi gandē ar kaitīgiem izmešiem, zinātnieki un vadošie autobūvētāji iespringuši, lai iespējami drīz varētu tirgū iepludināt ar alternatīvu degvielu darbināmus spēkratus.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka pēc gadiem desmit benzīna auto skaits strauji ies mazumā: tos sāks izspiest tā dēvētie hibrīdauto – pārmaiņus gan ar fosilo degvielu, gan elektrību darbināmi spēkrati, bet gadsimta vidū šobrīd tradicionālie braucamie gandrīz vairs nebūs sastopami. To vietu būs ieņēmuši ar gāzi vai ūdeņradi darbināmi auto un, protams, elektromobiļi. Prognozes arī liecina, ka transportlīdzekļu tirgus, kas izmantos elektromotorus, tuvāko piecu gadu laikā var pieaugt 45 reizes.
Neviens nevēlas būt atpalicējos
Neviens nevēlas kļūt par pēdējo, kas iesprauksies pašlaik vēl gana svabadajā alternatīvās degvielas auto tirgus nišā, un pasaules autobūves giganti (un ne tikai tie) pilnā sparā ķērušies pie videi draudzīgāku spēkratu ražošanas.
Hibrīdu automašīnu ražotāji spēra vienkāršu, bet ļoti efektīvu soli, apvienojot vienā automašīnā iekšdedzes dzinēju un elektromotoru. Japānas koncerns "Toyota" līdz šim jau pārdevis vairāk nekā četrus miljonus dažādu hibrīdauto, un pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē pasaulē pārdotāko automobiļu reitinga trešajā pozīcijā ir iekļuvis hibrīdautomobilis "Toyota Prius". Taisnības labad jāteic, ka pirmos hibrīdauto šī japāņu rūpnīca sāka izgatavot pagājušā gadsimta 90.gadu beigās.
Automobiļu tirgū jaunumi dzirdami vai ik dienas: te firma "Peugeot" prezentē pasaulē pirmo hibrīdauto ar dīzeļa dzinēju, kas ir īpaši taupīgs; te ar gluži jaunu koncepta auto nāk klajā autoražotājs "Citroen", un tā varētu turpināt bez gala.
"Prognozes liecina, ka transportlīdzekļu tirgus, kas izmantos elektromotorus, tuvāko piecu gadu laikā var pieaugt 45 reizes."
Nākotnē raugās arī Latvijas uzņēmumi. Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcas perspektīvo izstrāžu biroja konstruktori cita starpā izstrādā jaunas paaudzes elektromotorus automašīnām, un ne tik tālā nākotnē rūpnīca cer tos piegādāt Krievijas un Baltkrievijas autobūves uzņēmumiem. Autobusu ražotne Jelgavā - a/s "Amo Plant", kuras lielākais akcionārs ir Maskavas pilsētas dome, – neatlaidīgi cenšoties savai produkcijai izcīnīt vietu Latvijas un ārvalstu tirgū, izteic gatavību pasažieru pārvadātājiem jau nākamgad piedāvāt autobusus ar hibrīddzinējiem.
Rīgas Tehniskās universitātes Autotransporta institūta direktors Gundars Liberts gan atgādina, ka Rīgā pirmais elektromobilis tika uzbūvēts pirms 32 gadiem, un, ja 90.gados nebūtu izputināts "RAF" konstruktoru birojs, kurā strādāja augsti profesionāli un talantīgi speciālisti, šobrīd Latvijā ar iestrādnēm šajā jomā būtu tikuši daudz tālāk.
Kamēr, piemēram, Skandināvijā jau gana plaši izmanto ar ūdeņradi darbināmus auto, vienlaikus veidojot atbilstošu degvielas uzpildes staciju tīklu, Latvijā vērojamas pirmās "bezdelīgas". Rīgā pirmā Latvijā izstrādātā un ražotā elektrouzlādes stacija elektromobiļiem un elektriski lādējamiem hibrīdauto tika atklāta 2010.gada decembrī, bet pašlaik pilsētā ir tikai daži šādi elektromobiļu uzlādes punkti.
Dārgi un joprojām lēni
Tam, ka mūsu valstī ir maz hibrīdauto, par "tīriem" elektromobiļiem nemaz nerunājot, ir vairāki un pamatoti iemesli. Pirmkārt, vairuma iedzīvotāju pieticīgā rocība. Jāņem vērā, ka elektromobilis ir ievērojami dārgāks nekā tā līdzinieks, kas darbināms ar dīzeļdegvielu vai benzīnu. Kaut arī degvielas vietā izmantot elektroenerģiju šobrīd ir piecas līdz septiņas reizes lētāk, ikviens var aplēst, cik ilgā laikā šī priekšrocība ļaus papildu tēriņu atpelnīt.
Otrkārt, ar uzlādētām akumulatoru baterijām auto var pievārēt vien aptuveni pusotra simta kilometru, pēc tam baterijas atkal jāuzlādē.
Treškārt, uzlāde norisinās ilgi. Maiņstrāvas uzlādes ilgums ir no 30 minūtēm (43 kW) līdz astoņām stundām (3,7kW), bet līdzstrāvas ātrā uzlāde – 30 minūtes (50kW). Taču pašlaik nav zināms, kā ātrā uzlāde ietekmē auto akumulatoru bateriju kalpošanas ilgumu, kas savukārt ir ļoti dārgas.
Ceturtkārt, vismaz pašlaik elektromobiļi lielākoties nespēj pārvietoties ātrāk par 100km stundā, un arī gaitas uzsākšana ir gausa.
"Pasaules autobūves giganti pilnā sparā ķērušies pie videi draudzīgāku spēkratu ražošanas."
Tie pašlaik ir svarīgākie elektromobiļu mīnusi. Tiesa gan, SIA "NK konsultāciju birojs" valdes priekšsēdētājs Neils Kalniņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas jūnija pirmajā pusē rīkotajā diskusijā "Ilgtspējīga mobilitāte: siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana autotransportā" pauda ziņu, ka amerikāņu elektromobiļu ražotājs "Tesla Motors" pēc 20.jūnija nāks klajā ar revolucionāru paziņojumu par krasiem uzlabojumiem elektromobiļu attīstības gaitā, iespējams, arī par to, ka tuvākajā laikā šo auto cena varētu kristies pat trīs reizes.
Starp citu, šā ražotāja "Tesla Roadster" (minēto modeli pērn gan pārtrauca izgatavot) spēj attīstīt ātrumu 200 km/h un bez baterijas uzpildīšanas nobraukt 400 km un vairāk.
Patiešām, jaunumi nāk nepārtraukti, un, visticamāk, drīz "tīro" elektromobiļu Latvijā būs daudz vairāk nekā pērn uz divu roku pirkstiem skaitāmie.
Kam labi, kam - slikti
Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs arī iestājas par autoparka modernizēšanu Latvijā, tostarp elektromobiļu plašāku izmantošanu, vienlaikus norādot, ka braukšana ir mazākā rūpe, bet vairāk jādomā, kā nodrošināt pienācīgu šo auto apkalpes infrastruktūru un izvērst dažādus iespējamos attīstības virzienus.
Viņš pauž bažas, ka pašlaik Latvija pārvēršas par "Eiropas mašīnu lūžņu izgāztuvi", jo 80% CSDD reģistrēto auto ir aptuveni 10 gadus veci. Pāris gados kopš 2006.gada jaunu auto pārdošanas tirgus krities par 83%, un tagad situācija šajā sektorā esot līdzīga kā ap gadsimtu miju.
Kā liecina pieejamā informācija, no visiem pārdotajiem jaunajiem vieglajiem spēkratiem hibrīdauto varētu būt aptuveni divi procenti. Tajā, ka Latvijas iedzīvotāji neiegādājas jaunus auto, V.Kulbergs tik daudz nevaino naudas trūkumu kā ēnu ekonomikas mērogus. Ja cilvēks saņem algu aploksnē, viņa oficiālais ienākumu līmenis ir zems un viņš nevar iegādāties jaunu auto līzingā, bet var pirkt lētāku, tātad – jau pavecu. Taču arī viņš paredz, ka dažu desmitu gadu laikā auto tirgus krasi mainīsies, tostarp alternatīvās, videi draudzīgās degvielas virzienā. Bet ar nosacījumu, ka cilvēki tiek izglītoti, informēti un maina savu attieksmi pret spēkrata izvēli.
Uz to diskusijā krasi iebilda Latvijas Velo informācijas centra vadītājs un SIA "Velokurjers" direktors Oļegs Stoļarovs-Zariņš: "Pirms gadiem astoņiem mums arī teica: mainiet domāšanu, ņemiet kredītus, dzīvojiet un attīstiet biznesu plašāk! Cik daudzi no tiem, kuri mainīja domāšanu, tagad ir parādos un zaudējuši savu biznesu, auto un dzīvokļus! Ja es būtu paklausījis, tad droši vien tagad nebūtu arī mūsu uzņēmuma!"
Viņš, protams, uzsvēra, ka ātrākais, ērtākais un videi draudzīgākais pārvietošanās līdzeklis pilsētā ir velosipēds. "Izmēģināju arī elektromobili, bet teikšu, ka pārvietoties ar to ir vienas vienīgas mokas! Nevienam kurjeram tādu nenovēlu! Paredzu, ka šādas mašīnas pirks ļoti bagāti cilvēki, kam nav kur likt naudu, vai tie, kuriem ir kādi kompleksi."
Tiesa gan, viņš atzina, ka elektromobilis varētu būt ļoti piemērots nelielu kravu un cilvēku pārvadāšanai slēgtās teritorijās vai, piemēram, tūristu vešanai pa Vecrīgu.
Elektromobiļu iegādei – valsts atbalsts
Vērā ņemams grūdiens elektromobiļu parka papildināšanai un šo auto popularizēšanai varētu būt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētais valsts atbalsta projekts "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā - atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai".
Tā ietvaros būs pieejami 3,5 milj. latu – puse summas paredzēta elektromobiļu ieviešanai, puse - elektromobiļu uzlādes infrastruktūras izveidošanai. Sākotnēji bija paredzēts, ka konkurss par valsts atbalstu noteiktu grupu komersantiem un privātpersonām elektromobiļu iegādei (lēsts, ka šādi varēs iegādāties aptuveni 130 auto) tiks izsludināts vasaras sākumā. Kā informē VARAM, tas visticamāk notiks augusta beigās vai septembrī. Nākamais konkurss būs uzlādes infrastruktūras ieviešanai.
"Elektromobilis ir ievērojami dārgāks nekā ar dīzeļdegvielu vai benzīnu darbināms līdzinieks."
Atbalsta intensitāte elektromobiļu iegādei, kā paredzēts martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā konkursa nolikuma (attiecīgu Ministra kabineta noteikumu) projektā, būs atšķirīga:
- tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm vai atvasinātām publiskām personām – 85%,
- fiziskām personām un komersantiem - 50 procenti.
Viena elektromobiļa iegādei pieejamais maksimālais finansējuma apjoms paredzēts 13 tūkstoši latu. Šī summa faktiski nosedz starpību starp jauna ar fosilo degvielu darbināma auto un elektromobiļa cenu.
Projektu konkursā plāno piedalīties arī Rīgas dome. Kā LV portālam pastāstīja Rīgas Enerģētikas aģentūras vadītāja Maija Rubīna, domāts par elektromobiļu iegādi autostāvvietu apsaimniekošanai. Apkalpotāji mēnesī nobrauc ap 2000 kilometru, un iznāk, ka lētākā degviela (elektrība) ļautu mēnesī ietaupīt ap 100 latu. Plānots iegādāties aptuveni 25 auto.
Projekta ietvaros tik daudz nopirkt nevarēs, bet M.Rubīna stāsta, ka ir iespēja piedalīties arī citos ES projektu konkursos, lai iegūtu maksimāli iespējamo atbalstu. Tas ir ļoti būtiski, jo Rīgā ir pārāk augsts transporta izmešu radītais piesārņojums. Nākamais virziens varētu būt elektroautobusu "zaļās līnijas" izveide tūristu pārvadāšanai. Galvaspilsētas pašvaldība gatava iesaistīties arī elektromobiļu uzlādes punktu izveidē.
Nodevas vides glābšanai vai reāla nepieciešamība?
Protams, ir dzirdēti apgalvojumi, vai tagad, kad tik daudz citu vajadzību un taupības prasību, Latvijā vajadzētu tērēties ar elektromobiļiem? Vai tās ir modes ambīcijas, nodevas vides glābšanai vai patiešām reāla nepieciešamība?
Acīmredzot arī nepieciešamība. Jo nedzīvojam slēgtā telpā – mums ir vajadzīgi sadarbības partneri, investori, kam šādu auto esamība un pienācīga infrastruktūra kalpos kā aicinājums un progresivitātes apliecinājums. Protams, jāņem vērā arī Eiropas Savienības prasības autotransporta izmešu samazināšanā un līdztekus tam arī cilvēciska atbildība par vides glābšanu. Vēl nevajadzētu aizmirst par autotirgus komersantu spiedienu.
Eiropas Automobiļu ražotāju asociācija (biedri – "BMW", "Fiat", "Ford", "Porche", "PSA", "Renault", "VW" un "Volvo") pilnā sparā bruģē ceļu elektromobiļu apkalpes infrastruktūras izveidei un pērn septembrī nāca klajā ar uzstādījumu par elektromobiļu uzlādes standartizāciju visā Eiropā un apņemšanos no 2017.gada ieviest vienotu KOMBO uzlādes standartu, kas nodrošina gan maiņstrāvas, gan līdzstrāvas uzlādes iespēju.
Pasaulē autoindustrijas stūre tiek griezta projām no fosilās degvielas. Ja tas būtu izdarīts jau pagājušā gadsimta sākumā, kad autoražotājiem pastāvēja alternatīva – doties naftas degvielas vai elektromotoru attīstības virzienā –, šodien par benzīna un dīzeļa cenu un izmešiem galva vairs nebūtu jālauza.
