NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
14. decembrī, 2011
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Būvniecība
7
7

No atsevišķām ēkām - uz apkārtējās vides renovāciju

Kad māja atjaunota, mainās arī prasības tās tuvējai apkārtnei– ir vēlme pēc labiekārtojuma un estētiska baudījuma.

FOTO: Boriss Koļesņikovs

Siltināto namu kaimiņmāju iedzīvotāji daudzviet ir ievērojuši – tiklīdz renovācijas darbi ēkā pabeigti, tās iedzīvotāji paši pēc savas iniciatīvas sāk sakopt arī apkārtni: iekārto puķu dobes, atpūtas vietas, remontē celiņus. Šādas ainas ir vērojamas Rīgā, Cēsīs un daudzās citās Latvijas pilsētās. Tas nozīmē, ka renovēto namu iedzīvotāji vēlas apsaimniekot ne tikai savu atjaunoto namu, bet savest kārtībā arī vidi, kurā viņi mīt.

Tieši šādu risinājumu meklējumiem, kā vienlaikus atjaunot gan dzīvojamās mājas, gan labiekārtot apkārtējās teritorijas, ir veltīts Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2007.-2013.gadam projekts "Energoefektīva un sabalansēta pilsētas plānošana" ("Energy efficient and integrated urban development action"), kas plašāk pazīstams kā projekts "Urb.Energy". Šis projekts būtībā turpina Baltijas jūras reģiona "Interreg III B" programmas projektu "Baltijas sadarbība enerģijas taupīšanai dzīvojamā fondā" (BEEN - Baltic Energy Efficiency Network for the Building Stock).

Dalībnieku loks – visai plašs

"Urb.Energy" projektā kopumā piedalās 16 partneri no Vācijas, Polijas, Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Latviju tajā pārstāv Rīga un Jelgava jeb Rīgas dome (SIA "Rīgas pilsētbūvnieks") un Jelgavas dome.

Projekta partneri ir arī Vācijas Mājokļu un pilsētas attīstības asociācija (DV e.V.), "Austrumeiropas mājokļu apsaimniekošanas iniciatīva" (IWO – "Initiative Wohningswirtschaft Osteuropa") un citi. Cita starpā jāpiebilst, ka IWO jau ir uzkrājusi labu sadarbības pieredzi arī Latvijā: ar tās palīdzību Jelgavā izmēģinājumprojekta ietvaros renovētas divas dzīvojamās mājas.

Kopumā "Urb.Energy" ir vērsts uz energoefektīvu ēku renovāciju ar integrētiem pilsētu attīstības plāniem, energoapgādes infrastruktūras modernizāciju, dzīvojamās vides uzlabošanu un jaunu finansējuma instrumentu meklēšanu.

Projekta galvenais mērķis ir veicināt pilsētu ilgtspējīgu attīstību, ievērojot energoefektivitātes principus pilsētvides un energoapgādes sistēmu plānošanā un ēku renovācijā. Tā gaitā katrā no dalībvalstu mērķa teritorijām (Latvijā - Juglas rajons Rīgā un Jelgavas centrs) tika izstrādāta koncepcija ēku renovācijai un siltumapgādes sistēmas optimizācijai savienojumā ar apkaimes teritoriālo attīstību, kā arī priekšlikumi šo pasākumu finansēšanas avotiem. Projekta īstenošanas laikā dalībvalstis izmantoja pārējo partneru pieredzi, kas gūta, veidojot līdzīgus projektus. Piemēram, Vācijas partneri šajā projektā lika lietā savu pieredzi inovatīvu tehnoloģiju izmantošanā.

Juglas dzīvojamā rajona modernizācijas vīzija

Rīgā, tāpat kā citās Baltijas reģiona valstu pilsētās, ir ļoti daudz sērijveida ēku, kuru tehniskais stāvoklis ir slikts, liels ir arī siltuma patēriņš. Tāpēc tām ir nepieciešama steidzama renovācija. Diemžēl valstī nav vienotas ēku renovācijas koncepcijas, tādēļ ēku siltināšana norisinās lēni, zems ir arī iedzīvotāju informētības līmenis.

"Urb.Energy" aktivitātes ietvaros Rīgā tika izvēlēta Juglas apkaime, jo tā ir samērojama ar pārējo projekta dalībvalstu mērķa teritorijām: Rakveres pilsētu Igaunijā, Šauļiem Lietuvā, Pjasečno pilsētu Polijā un Jelgavu.

"Šī programma skars visas tās pilsētas, kurās atrodas daudzstāvu dzīvojamās mājas," projekta "Urb.Energy" noslēguma konferencē teica Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks. "Rīgā ir vairāk nekā pieci tūkstoši daudzstāvu dzīvojamo māju. Šis projekts skar tikai nelielu daļu - 200 ēku. Uz šā rajona bāzes mēs gribam parādīt, kā tām var atdot "otro jaunību" – renovēt namus, veidot pieejamāku infrastruktūru. Tikai šādi piemēri var pārliecināt iedzīvotājus ķerties pie savu mājokļu un apkārtējās vides sakārtošanas."

"Līdz šim mūsu uzmanības centrā bija kāda konkrēta dzīvojamā māja, kuru vajadzēja siltināt. Bet šā projekta ietvaros palūkojāmies uz Juglu no pilsētas plānošanas redzesleņķa,"  uzsvēra "Rīgas pilsētbūvnieka" valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters. "Iznākumā esam ieguvuši ļoti labas idejas, kā šos jautājumus risināt mikrorajona kontekstā."

Kopumā projekts ietver trīs tematiskās sadaļas:

  • līdzsvarota pilsētas attīstība - dzīvojamo rajonu pilnveidošana;
  • energoefektīva renovācija – ēku un to energoapgādes infrastruktūras pilnveidošana;
  • finanšu instrumentu sagatavošana - investīciju piesaistes pilnveidošana.

Šobrīd 200 Juglas mikrorajona ēku gadā vidēji patērē aptuveni 212 kWh/m² siltumenerģijas. Projekta ietvaros ir sagatavotas trīs dažādas renovācijas programmas (minimālā, vidējā un maksimālā), kuras dotu 50, 70 un 85% ietaupījumu. Koncepcijā ieteikts ēkas renovēt atbilstoši maksimālajai programmai, kas kopumā izmaksātu ap 75 milj. latu, bet dotu 70 GWh lielu siltumenerģijas ietaupījumu.

Izveidots arī "Dokumentācijas paraugkomplekts energoefektīvas renovācijas uzsākšanai daudzdzīvokļu ēkā", kurā sagatavots vienkāršotas renovācijas būvprojekts 464.sērijas namam. Šajā risinājumā ietverti vairāki inovatīvi risinājumi, piemēram, dažāda biezuma ārsienas siltumizolācija, lai izlīdzinātu siltuma zudumus dzīvokļos, kas atrodas dažādās ēkas vietās; nevis pagraba griestu, bet gan grīdas siltināšana; jumta siltināšana bēniņu grīdas vietā; decentralizētas ventilācijas sistēmas ieviešana un citi priekšlikumi.  

"„Urb.Energy” projektā kopumā piedalās 16 partneri no Vācijas, Polijas, Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas."

Viens no projekta līdzautoriem Normunds Strautmanis uzsvēra: "Projekta "Urb.Energy" ietvaros pirmo reizi pilsētplānošanas praksē Juglas apkaimei ir izstrādāta integrēta pilsētas attīstības koncepcija, kas apvieno namu renovāciju ar siltumapgādes sistēmas infrastruktūras modernizāciju, dzīvojamās vides uzlabošanu, lai nodrošinātu līdzsvarotu šīs teritorijas ilgtermiņa attīstību."

Projektā paredzēts labiekārtot iekšpagalmus un izveidot autostāvvietas, kuru šobrīd ārkārtīgi trūkst, kā arī uzbūvēt gājēju pāreju pār dzelzceļu. Lai veicinātu rajona iedzīvotāju sporta aktivitātes, iecerēts Šmerļa mežā izveidot distanču slēpošanas trasi un taku riteņbraucējiem. Izstrādāts arī projekts Strazdupītes un Juglas krastmalas labiekārtošanai. Skaists būs Juglas mikrorajona ēku fasāžu vizuālais noformējums, un, veidojot patīkamu dzīves vidi, tiks veikti vēl citi darbi.

Kā liecina saistībā ar projektu rīkotā Juglas mikrorajona iedzīvotāju aptauja, 48 procenti iedzīvotāju labprāt gribētu uzlabot savas mājas ārējo izskatu, 36 procenti respondentu to nevēlas, savukārt 16 procentiem par to nav viedokļa. Tātad vairāk nekā pusei šā rajona iemītnieku būtībā ir vienalga, kādā vidē viņi dzīvo...

Pilnīgi droši var apgalvot, ka pretēja aina atklātos, aptaujājot privāto māju īpašniekus. Kopš daudzdzīvokļu māju privatizācijas jau pagājis ilgs laiks, bet, kā redzams, tas nav īpaši audzējis dzīvokļu īpašnieku piederības sajūtu savam namam un dzīvesvietai. Varbūt to spēs "Urb.Energy"?

Savs projekts Jelgavai

"Arī Jelgava kā Pilsētu mēru pakta dalībniece ir apņēmusies paaugstināt energoefektivitāti un izmantot atjaunojamos enerģijas avotus," noslēguma konferencē sacīja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Saskaņā ar šo apņemšanos pakta parakstītāju mērķis ir ievērot un pārsniegt Eiropas Savienības mērķi līdz 2020.gadam samazināt CO2 emisijas par 20 procentiem.

Jelgavas pilsētas izaugsme balstīta uz diviem stratēģiskās plānošanas dokumentiem - "Jelgavas pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģija 2007.-2020.gadam" un "Jelgavas pilsētas integrētas attīstības programma 2007.-2013.gadam". Šo dokumentu mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu Jelgavas ekonomiskās un sociālās vides attīstību, iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanu, izmantojot pieejamos resursus.  

Jelgavas pilsētas integrētas attīstības programmas ietvaros galvenā uzmanība tiks pievērsta pilsētas centra teritorijai, jo šeit atrodas pašvaldības iestādes, tirdzniecības centri, mācību iestādes, centrālā transporta infrastruktūra.

"Rotācijas fonds izsniegtu kredītus privatizēto daudzdzīvokļu māju renovācijai uz 15-20 gadiem ar fiksēto likmi līdz trim procentiem."

"Viens no galvenajiem uzdevumiem ir saistīts ar daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes paaugstināšanu un dzīvojamās teritorijas integrētu attīstību," turpināja A.Rāviņš. "Paredzēta arī ielu apgaismojuma sistēmas rekonstrukcija un zudumu samazināšana siltumapgādes tīklos. Šīsdienas aktualitāte ir atjaunojamo resursu izmantošana apkures nodrošināšanai. Esam sākuši būvēt jaunas biomasas katlumājas būvniecību."

Šis plāns ietver arī pilsētas centra ielu rekonstrukciju, iekšpagalmu sakārtošanu un citus pasākumus.

Meklējot finansējumu avotus

Lai ieceres nepaliktu tikai uz papīra, viena no "Urb.Energy" nozīmīgām sastāvdaļām ir veltīta finansēšanas shēmu veidošanai, kas apkopota īpašā sadaļā "Finanšu koncepcija Juglas ēku energoefektīvai renovācijai".

Analizējot iespējamos renovācijas finansēšanas modeļus, secināts, ka optimālais risinājums būtu energoservisa (ESKO) vai pašvaldības servisa kompānijas (PEKO) pieejas izmantošana ēku renovācijā. Tās nodrošinātu augstāku renovācijas kvalitāti un labākus ēku energoefektivitātes rādītājus, kā arī iedzīvotājiem piedāvātu iespējami izdevīgāku finansēšanas risinājumu. Projektā ietvertajā integrētajā pilsētas attīstības koncepcijā tāpat uzsvērts - lai nodrošinātu ESKO un PEKO kvalitatīvu darbību, jārīko plašas izglītojošas kampaņas, kurās iedzīvotājus informētu par šo risinājumu sniegtajām iespējām.

Minētā koncepcija rosina veidot arī Rīgas pašvaldības Rotācijas fondu, kuru uzturētu Rīgas domes Finanšu departaments. Fondu veidotu pašvaldības ieguldījumi (15% apmērā), kā arī piesaistītie starptautisko banku un fondu finanšu līdzekļi. Plānots, ka Rotācijas fonds izsniegtu kredītus privatizēto daudzdzīvokļu māju renovācijai uz 15-20 gadiem ar fiksēto likmi līdz trim procentiem. Atpakaļ ieskaitītos līdzekļus atkal izsniegs jauniem projektiem, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu finanšu resursu apriti.

Rotācijas fonds iedzīvotājiem garantētu stabilu un drošu finanšu instrumentu, kas novērstu visai bieži arī pamatotās bailes no kredītiem: fonda atmaksas garants būtu mājas komunālo maksājumu plūsma.

Protams, blakus šiem finansējuma avotiem vajadzēs izmantot arī valsts un ES līdzfinansējumu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.

Eiropas Savienības projekta "Energoefektīva un sabalansēta pilsētas plānošana" noslēguma konferencē ar uzkrāto pieredzi kolēģus iepazīstināja arī Igaunijas, Vācijas, Polijas un citu valstu speciālisti.
Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU