Tikšanās laikā G.Etingers uzsvēra: runājot par enerģētiku, dažādām stratēģijām un pieeju, kā turpmāk attīstīt šo sektoru, un enerģijas avotu kombināciju izvēlēm, ir svarīgi paturēt prātā ekonomikas konkurētspējas jautājumus. Tas attiecas ne tikai uz katru dalībvalsti atsevišķi, bet visu ES kopumā. ES vidēji enerģijas izmaksas ir augstākas, tāpēc, plānojot un veidojot enerģētikas politiku, ir ļoti būtiski ņemt vērā tādus aspektus kā konkurētspēja un saprātīgas izmaksas visām patērētāju grupām.
Diskusijas par turpmākās mūsu reģiona enerģētikas attīstības ceļiem intensīvi norisinās arī Latvijā. Par to liecina daudzās konferences, semināri, viedokļi plašsaziņas līdzekļos. Aizvadītās nedēļas nogalē Eiropas Mājā konferenci "Latvijas valsts enerģētikas attīstības iespējas XXI gadsimta pirmajā pusē" rīkoja arī biedrība "Enerģija tautai".
Karstākā domu apmaiņa - par Visaginas atomelektrostaciju
Saistībā ar atomenerģētiku šobrīd pārsvarā valda divi uzskati – Latvijai ir jāpiedalās Visaginas atomelektrostacijas (AES) būvniecībā un gluži pretējs viedoklis, kas noraida līdzdalību šajā projektā. Otro virzienu pagaidām gan atbalsta vairākums. Turklāt noliedzēju bažas ir labi saprotamas.
Eiropas Komisija (EK) nupat aplēsusi, ka drošības uzlabošanai 134 reaktoros Eiropā nepieciešami no 10 līdz 25 miljardiem eiro (7 līdz 18 miljardi latu), un attiecīgos pasākumus plāno paveikt līdz 2015.gadam. Taču AES netiks slēgtas.
Kā minēts Francijas ziņu aģentūras AFP informācijā, līdzšinējo pārbaužu rezultāti liecina, ka gandrīz visām atomelektrostacijām nepieciešami uzlabojumi un dažas prasības, par kurām tika panākta vienošanās pēc negadījuma Pensilvānijas AES 1979.gadā un pēc Černobiļas kodolkatastrofas 1986.gadā, atsevišķās dalībvalstīs joprojām nav īstenotas.
Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Juris Ekmanis konferencē atzina, ka saistībā ar Visaginas AES projektu neskaidro jautājumu ir vairāk nekā atbilžu un nav zināms, kad tās būs.
"Protams, var baidīt ar atomenerģētiku, un tas izklausās visai populāri," teica J.Ekmanis. "Es negribētu teikt, ka esmu sajūsmā un uzskatītu to par vienīgo izeju Latvijai. Taču mums ir jāsaprot, ka jebkurā valstī, kura vēlas izmantot atomenerģētiku, vispirms ir jāatrisina politiski jautājumi – vai šo atomenerģiju lietojam vai nelietojam."
"Neviens nevar pateikt, kāds būs elektroenerģijas patēriņš 2020. vai 2030.gadā."
Piemēram, Francija un Somija nedomā atteikties no atomenerģijas. Savukārt Vācija un Itālija, kas gatavojas slēgt savas AES, tajā pašā laikā pērk atomenerģiju no Francijas un "izliekas, ka tas ir ļoti, ļoti zaļi". Tātad tā ir valsts politika, uzsvēra LZA prezidents. Taču Latvijai šādas politikas nav.
Runājot par ekonomiskajiem apsvērumiem, viņš norādīja, ka Latvijai ir elektroenerģijas deficīts, sevišķi bāzes jaudām. "Straujš patēriņa pieaugums tuvākos gados gan netiek prognozēts, taču tāds noteikti būs. Ja gribam attīstīt savu atjaunojamo elektroenerģiju, būs vajadzīgas balansējošās bāzes jaudas, un atomenerģētika ir viena tām," domā J.Ekmanis.
Risinājumi būtu vairāki. Piemēram, Latvija varētu būvēt savu AES. Otrs variants - lai segtu jaudas deficītu, enerģiju iespējams pirkt ārpusē, piemēram, Krievijā un Baltkrievijā, kuras būvē savas AES, arī no Visaginas AES.
J.Ekmanis uzskata, ka Visaginas AES būvniecība ir sava veida precedents, jo Eiropas Savienībā neesot prakses vairākām valstīm veidot AES vienas valsts teritorijā. Turklāt projekta dalībniekiem paredzēts "maksāt graudā – elektroenerģijā", kuru savukārt vajadzēs pārdot. Viņš arī lēš, ka līdz 2040.gadam ieguldītos līdzekļus atgūt būs ļoti sarežģīti.
Taču enerģētikas eksperts uzsver: piedaloties šajā projektā, būs arī ieguvumi. "Tas paaugstinātu reģiona drošību, jo būs savs enerģijas piegādes avots. Pieaugs arī bāzes jaudas. Turklāt AES līdztekus elektrības ģenerēšanai var ražot arī ūdeņradi – perspektīvu alternatīvu dabasgāzei. Pie tam šis produkts ir ekoloģiski tīrs."
Runājot par izskanējušo Latvijas puses ieguldījumu - aptuveni miljardu eiro - un tā novirzīšanu Latvijas tautsaimniecībai, LZA prezidents uzskata, ka tas ir visai naivs spriedums vairāku iemeslu dēļ. Vispirms, tas ir komerciāls projekts, un aizņemties šo miljardu var tikai konkrētam nolūkam – Visaginas AES būvniecībai. Vai varam ieguldīt miljardu tādā projektā? "Droši vien varam, ja šādu summu nakts laikā ieguldījām "Parex" bankā," secina J.Ekmanis. "Taču patlaban nav atbildes, cik rentabls un izdevīgs būs projekts."
Cits, kategoriskāks viedoklis
Daudz kategoriskāku viedokli pauda biedrības "Enerģija tautai" Rīgas nodaļas vadītājs Eduards Grubēvičs: Latvijai Visaginas AES projektā nevajadzētu piedalīties. Laikā, kad AES Lietuvā tiks nodota ekspluatācijā, tur izmantotās tehnoloģijas jau būs novecojušas, un to vietā tiks uzsākta jaunās paaudzes reaktoru celtniecība. Šobrīd kaimiņzemē iecerēts būvēt Fukušimas tipa reaktoru. Tāpat E.Grubēvičs uzsvēra drošības un ekoloģiskos riskus, norādot, ka avārijas gadījumā nelaimes sekas var ietekmēt arī Latvijas teritoriju, jo valdošie vēji pūš mūsu virzienā. Viņš visai skeptiski izteicās arī par šī projekta finansiālo pusi.
Jāpiebilst, ka 14.oktobrī Lietuvā līdz ar Seima vēlēšanām notika referendums par Visaginas AES projektu. Tajā vēlētājiem bija jāatbild uz jautājumu, vai viņi atbalsta AES būvniecību. Neraugoties uz to, ka referenduma rezultāti nebūs juridiski saistoši, lietuvieši (61,57% vēlētāju) izteikušu pārliecinošu "nē" Visaginas AES būvniecībai.
Jāizmanto arī Latvijas upju potenciāls
"Elektroenerģijas ražošana nav primārais jautājums, primārais ir tās patēriņš," sprieda Daugavas HES kaskādes bijušais galvenais inženieris Harijs Jaunzems. "Enerģētiķiem ir jādarbojas atbilstoši patērētāju interesēm. Tas nozīmē - kad jūs no rīta ieslēdzat divu kilovatu kafijas kannu, arī elektrostacijai par šo lielumu ir jāpalielina sava jauda."
H.Jaunzems uzskata, ka daudzi ar enerģētiku saistīti jautājumi pie mums tiek risināti emocionālā līmeni, nevis balstoties uz konkrētiem aprēķiniem. Piemēram, neviens nevar pateikt, kāds būs elektroenerģijas patēriņš 2020. vai 2030.gadā. Pašlaik atbildes uz šo jautājumu nav. Pagaidām vienīgais dokuments, kas iezīmē nākotnes redzējumu, ir "Latvijas nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam" (NAP). Tas paredz IKP pieaugumu par 60–70 procentiem. Lai nodrošinātu šādu kāpumu, protams, vajadzēs vairāk elektroenerģijas. Taču, ņemot vērā jaunu, taupošu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, elektroenerģijas patēriņš nebūs proporcionāls IKP pieaugumam. Kā liecina aplēses, lai sasniegtu šādus mērķus, elektroenerģijas jaudas vajadzēs palielināt par 20 līdz 25 procentiem. Cita starpā H.Jaunzems ieteica elektrificēt Latvijas dzelzceļu. Tas ļautu ietaupīt aptuveni 500 miljonu tonnu naftas produktu un samazināt CO2 izmešus.
Taču galvenais ir jautājums – kur ņemt enerģiju? Viens no enerģijas avotiem ir hidroelektrostacijas (HES), arī termoelektrocentrāles (TEC). Savu pienesumu dod arī vēja ģeneratori un cita "zaļā" enerģētika. Perspektīvs avots ir arī mūsu hidroresursi, kuru papildus potenciāls jau esošajām HES ir visai ievērojams. Diemžēl savulaik, balstoties uz emocijām, tika noraidīts Daugavpils HES celtniecības projekts, uzsvēra H.Jaunzems. Viņš domā, ka nākotnē vajadzēs apsvērt arī Jēkabpils HES būvniecības iespējas.
Taču viens ir skaidrs, ka enerģijas patēriņu ar saviem resursiem Latvija nevar nodrošināt. Tāpēc enerģiju vajadzēs iepirkt, tostarp AES saražoto.
Latvijas zinātnieku novitātes
Viens no perspektīvākajiem "zaļās" enerģijas virzieniem ir saistīts ar saules un vēja izmantošanu. Šīs izejvielas neierobežotā daudzumā mums pagādā daba.
Konferencē "Latvijas valsts enerģētikas attīstības iespējas XXI gadsimta pirmajā pusē" Latvijas Fizikālās enerģētikas institūta vadošais pētnieks Viktors Gavrilovs pastāstīja par jaunu izstrādni, kas paaugstina saules enerģijas pārvēršanās elektriskajā enerģijā koeficientu. Daudziem ir pazīstams populārs eksperiments, kad saulainā dienā ar lupas radīto mazo saules "zaķīti" tiek aizdedzinātā koka skaida. Institūta zinātnieki ir izveidojuši monokristālu, kas līdzīgā veidā saules enerģiju koncentrē uz silīcija, kadmija sulfīda vai gallija arsenīda fotoelementiem, kas būtībā ir pusvadītāju fotodiodes.
"Viens no perspektīvākajiem „zaļās” enerģijas virzieniem ir saistīts ar saules un vēja izmantošanu."
Šobrīd tirgū esošo saules bateriju efektivitāte svārstās no 13 līdz 17 procentiem. Latvijas zinātnieku izstrādātā jaunā tehnoloģija to ļaus palielināt četras reizes jeb līdz 92-93 procentiem. Diemžēl plašāku informāciju par pārveidotāju zinātnieks neatklāja, jo izgudrojums pašlaik tiek patentēts. Tāpat turpinās darbs pie šādu monokristālu masveida ražošanas tehnoloģijas.
Novitātes ir saistītas arī ar vēja izmantošanas iespējām. Latvijā pagaidām izmanto tikai ap 5% no dabas dotā vēja enerģijas potenciāla, savukārt vēju karte liecina, ka vēja parkus iespējams būvēt gandrīz visās piejūras teritorijās, kā arī atsevišķos apgabalos Vidzemē, Zemgalē un Latgalē.
Zinātniski tehniskā firma "AERKOM" ir izstrādājusi inovatīvu vēja turbīnu, kuras konstrukcijā ir izmantoti lidmašīnu spārni. Līdzīgu iekārtu svarīgs konstruktīvs faktors ir vēja dzinēju pasargāšana no bojājumiem stipra vēja vai vētras laikā. Firma šai problēmai ir radusi interesantu risinājumu – palielinoties vēja ātrumam, turbīnas spārni automātiski sakļaujas, tādējādi iekārtu pasargā no pārlieku lielām pārslodzēm.
"AERKOM" projekta vadītājs Nikolajs Tjuņins uzsvēra, ka šādas konstrukcijas vēja ģeneratori var būt gan ar lielu, gan mazu jaudu un, tos, piemēram, var izmantot fermeru saimniecībās. Šā projekta ietvaros firmas speciālisti ir izveidojuši arī vēja pastiprināšanas ietaises, kas vēja ģeneratorus darbina laikā, kad tā ātrums nepārsniedz piecus metrus sekundē. Projekta vadītājs uzskata, ka īpašu efektu var sasniegt, šādu vēja ģeneratoru apvienojot ar saules bateriju.
