Tuvāko gadu laikā gaidāms elektrības cenu pieaugums. Vai to ir iespējams ierobežot?

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to ierobežošanu", lai apzinātu elektroenerģijas cenu veidošanās faktorus un ar tiem saistītos izmaksu pieauguma riskus nākotnē, kā arī meklētu risinājumus šo risku ierobežošanai. Ziņojumu šā gada 8.janvārī skatīja un atbalstīja valdības sēdē.

Elektroenerģijas cenu pieauguma prognozes

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norāda, ka ir jāsāk apzināties, kādas sekas slēpj vēsturiski pieņemtie lēmumi un kādas sekas finansiālā un tarifu ziņā tie atstās uz elektroenerģijas nozari Latvijā, tādēļ būtisks esot Ekonomikas ministrijas izstrādātais ziņojums. Pēc ministra domām, ir nepieciešams pārskatīt izšķērdīgo atbalsta sistēmu enerģijas ražošanai gan no gāzes, gan atjaunojamiem energoresursiem.

Ministru kabinets jau 2012.gada 28.augustā vienojās pārtraukt beztermiņa atbalstu līdz 2016.gada 1.janvārim gan gāzes koģenerācijas stacijām, gan atjaunojamai enerģijai, nosakot, ka šajā laika posmā nerīkos konkursus par tiesību saņemšanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma komponentes ietvaros.

"Latvijā elektroenerģijas cena lielai daļai patērētāju ir augušas ļoti būtiski un turpmāk augs visās patērētāju grupās."

Atjaunojamās enerģijas nozares pārstāvis Didzis Palejs norāda: "Lēmums pārtraukt atļauju izsniegšanu atjaunojamās enerģijas ražotājiem ir uzskatāms par sliktas pārvaldības piemēru no valsts institūciju puses, kuru nekonsekventās darbības rezultātā tika izveidota pašreizējā atbalsta sistēma, ko tās pašas ir spiestas apturēt, izmantojot radikālus līdzekļus. Šādu lēmumu pieņemšanas prakse ir ļoti slikts signāls investoriem, un tas būtiski apdraud Latvijas investīciju vides nākotni un ilgtspējīgu attīstību."

Bet D.Pavļuts atgādina, ka Latvijā elektroenerģijas cenas dažu gadu laikā lielai daļai patērētāju ir augušas ļoti būtiski un norāda, ka turpmāk tās augs visās patērētāju grupās. Attiecībā uz patērētājiem ministrs atzīst: ja piepildīsies Ekonomikas ministrijas prognozes un iepriekš nebūs izdevies tās novērst un risināt, tad vislielāko triecienu saņems divas patērētāju grupas - mazturīgie iedzīvotāji, bet procentuāli lielāko - lielie ražotāji.

Vidējā elektroenerģijas gala cenu pieauguma prognoze attiecībā pret 2012.gadu (bez PVN, Ls/MWh)

Avots: AS "Latvenergo", AS "Augstsprieguma tīkls", Ekonomikas ministrija

Runājot par konkurētspēju, D.Pavļuts uzsver: ražošanā valstis savā starpā konkurē, ja izejvielu izmaksu līmeņi visiem veidojas vairāk vai mazāk līdzīgi. Pamatojoties uz elektroenerģijas augstajām izmaksām, mūsu realitāte ir tāda, ka Latvija kļūst arvien nekonkurētspējīgāka. 

Arī ziņojumā ir norādīts, ka elektroenerģijas vidējās kopējās cenas pieaugums būtiski samazina Latvijas lielo industriālo lietotāju konkurētspēju, jo jau pašlaik elektroenerģijas kopējā cena šiem lietotājiem ir augstāka nekā vidēji citās ES valstīs.

Kā veidojas elektrības cenas?

Daniels Pavļuts skaidro, ka Latvijā tuvāko gadu laikā gaidāmais elektroenerģijas cenu pieaugums nebūs tirgus cenu pieauguma, bet gan citu pozīciju dēļ.

Elektroenerģijas kopējo cenu veido vairākas nozīmīgas pozīcijas:

• elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena,
• pārvades un sadales tarifs,
• subsīdijas,
• obligātā iepirkuma komponente,
• nodokļi.

Ziņojumā ir sīkāk izklāstīts, kā veidojas elektroenerģijas kopējā cena.

Viena no pozīcijām ir elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena (var ietvert ražošanas jaudu kapitālizmaksas, resursu pieejamības izmaksas, emisiju izmaksas un uzturēšanas izmaksas). Būtiska pozīcija kopējās cenas veidošanā ir sistēmas pakalpojumu - pārvades un sadales – tarifiem. To galvenās izmaksas veido tīkla infrastruktūras kapitāla izmaksas, mainīgās un uzturēšanas izmaksas, kā arī tīkla zudumi. Tāpat būtisku izmaksu pozīciju kopējā elektroenerģijas cenā veido nodokļi (pievienotās vērtības nodoklis, elektroenerģijas nodoklis, emisijas izmaksas), kas Latvijā pēdējo gadu laikā ir strauji auguši.

Taču viena no visstraujāk augošajām izmaksu pozīcijām ir subsīdijas, kas ir ļoti nozīmīga elektroenerģijas cenu veidošanās mehānismā Latvijā. Ievērojamas subsīdijas ir dabasgāzes koģenerācijas stacijās saražotajai elektroenerģijai.

Elektroenerģijai konkrētajā ražošanas brīdī ir sava tirgus vērtība, tādēļ, lai kompensētu starpību starp saražotās elektroenerģijas cenu un tirgus cenu, to kompensē ar obligātā iepirkuma cenu. Tas nodrošina elektroenerģijas ražotājam konkrētu iepirkuma cenu neatkarīgi no tirgus cenas. Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas cenas ir atkarīgas no izmantotā energoresursa veida, uzstādītās jaudas, stacijas nostrādāto stundu skaita, kā arī dabasgāzes tirdzniecības cenas.

Ziņojumā ir secināts, ka vislielāko pieaugumu uz elektroenerģijas kopējo cenu radīs obligātā iepirkuma komponente, ja nemainīs līdzšinējo atbalsta saņemšanas noteikumus. Tādā gadījumā obligātā iepirkuma komponente pieaugs no 1,23 sant./kWh 2012.gadā līdz aptuveni 4,5 sant./kWh 2020.gadā.

Savukārt D.Palejs uzsver: "Uzskatu, ka šāds elektroenerģijas cenu kāpums atjaunojamās enerģijas dēļ nav iespējams ne tehniski, ne praktiski, un tas ir maldinošs un musinošs. Turklāt aprēķinu metodes, uz kurām tas balstīts, liek to apšaubīt pašos pamatos. Ekonomikas ministrijas ziņojums ir vēl viens apliecinājums tam, ka līdz šim nozares pārstāvju un ekspertu viedoklis nav bijis ņemts vērā. Ja arī ir iespējams elektroenerģijas cenu kāpums, tas visticamāk var būt importētās gāzes vai importētās elektroenerģijas cenu straujā kāpuma dēļ."

Elektroenerģijas tirgus atvēršana turpinās

Ekonomikas ministrijas ziņojumā ir skaidrots, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana Latvijā sākās 2007.gada 1.jūlijā. Kopš 2007.gada elektroenerģijas galalietotājus iedala divās kategorijās: saistītie lietotāji (šobrīd – mājsaimniecības) un elektroenerģijas tirgus dalībnieki. Mājsaimniecībām ir tiesības pirkt elektroenerģiju tirgū gan par tirgus cenu, gan nekļūt par tirgus dalībniekiem, bet iegādāties elektroenerģiju no publiskā tirgotāja (AS "Latvenergo") par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātiem tarifiem. Savukārt elektroenerģijas tirgus dalībniekiem nav tiesību iegādāties elektroenerģiju par regulētu cenu un ir pienākums elektroenerģiju pirkt brīvā tirgū.   

"Elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā ieplānots pabeigt līdz 2013.gada 1.septembrim."

Latvijā elektroenerģijas tirgus atvēršana līdz šim ir notikusi trīs posmos. Ceturto, noslēguma posmu ir ieplānots pabeigt līdz 2013.gada 1.septembrim, kad paredzēts pilnībā atvērt tirgu. Tas nozīmē, ka visiem elektroenerģijas lietotājiem, ieskaitot mājsaimniecības, elektroenerģija būs jāpērk tirgū.

Šobrīd vairāk nekā 90% Latvijā ražotās elektroenerģijas iegūst AS "Latvenergo". Licences elektroenerģijas tirdzniecībai ir saņēmuši 46 tirgotāji, taču elektroenerģijas tirgū aktīvi darbojas tikai septiņi dalībnieki, kas ir noslēguši sistēmas lietošanas līgumu ar AS "Sadales tīkls".

Plānotie pasākumi

Ziņojumā norādīts, ka, lai nepasliktinātu tautsaimniecības konkurētspēju un nepalielinātu iedzīvotāju enerģētisko nabadzību, nepieciešamas turpmākas darbības, lai ierobežotu obligātās iepirkuma komponentes maksājumu pieaugumu. Efektīvai atbalsta piemērošanai ir izvirzīti vairāki priekšlikumi: ir nepieciešama administratīvā kontrole, atbalsta līmeņa pārskatīšana, atbalsta piesaistes principa izvērtēšana, garantētā obligātā iepirkuma aizstāšana tikai ar garantēto maksu par konkrētu uzstādīto jaudu, fiskālu instrumentu piemērošana obligātās iepirkuma komponentes izmaksu mazināšanai u.c. priekšlikumi.

D.Pavļuts skaidro, ka ir arī citi varianti, piemēram, granta atbalstu elektroenerģijas ražotājam izmaksāt vienreiz, pārcelt izmaksu segšanu no patērētāja, piemēram, uz budžeta līdzfinansējumu un citi varianti, tikai pie tiem vēl esot jāstrādā.

Savukārt attiecībā uz atjaunojamās enerģijas nozari D.Palejs norāda: "Mūsuprāt, ministrijas pienākums būtu sadarbībā ar nozares ekspertiem radīt jaunu atbalsta sistēmu vai pilnveidot esošo, nevis pilnībā pārtraukt sistēmas darbību bez reālām alternatīvām. Vēlos uzsvērt, ka mums ir konstruktīvi risinājumu modeļi un esam izrādījuši gatavību un iniciatīvu kopīgam darbam ar Ekonomikas ministriju, lai veiktu izmaiņas un novērstu trūkumus pašreizējā atbalsta sistēmā."

D.Pavļuts informē, ka Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu, Tieslietu un Labklājības ministriju ir paredzēts izstrādāt un līdz 2013.gada 1.aprīlim iesniegt Ministru kabinetā elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanas rīcības plānu.