SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
27. novembrī, 2018
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Energoresursi
4
4

Ilgā un sausā vasara atbalsosies elektrības rēķinā

LV portāla infografika, Avots: Ekonomikas ministrija

Sakarā ar sauso un garo vasaru šī gada desmit mēnešos “Nord Pool” biržas elektroenerģijas cena ir pieaugusi par 49%, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2017. gadā. Elektroenerģijas tirgus cena 2019. gadā kāps par apmēram 33%.

īsumā
  • Šogad visā Eiropā bija vērojams elektroenerģijas cenu kāpums, kuru galvenokārt ietekmēja klimatiskie apstākļi – sausā un garā vasara ar ļoti zemu ūdens līmeni Skandināvijas ūdenstilpēs.
  • Situācijā, kad tik dramatiski aug cena biržā, tirgotāji lielākoties ir spiesti celt fiksētās elektrības cenas.
  • Nākamgad biržas cenu klientiem gaidāma rēķina samazināšanās, bet fiksēto cenu klientiem – kāpums.
  • Svarīgi, kādi turpmāk būs laikapstākļi gan Skandināvijas valstīs, gan Latvijā – cik bagāta ar sniegu būs ziema, cik lietains būs nākamais pavasaris.
  • Kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas elektrības maksu ietekmē dažādi faktori – izvēlētais produkts, patēriņš un pieslēguma veids.

Latvijā elektroenerģiju visi tirgotāji pērk “Nord Pool” vairumtirdzniecības biržā. Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgus ir ļoti saistīts – Baltija ar starpsavienojumiem ir pilnībā integrēta Skandināvijā, situāciju skaidro Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Evita Urpena.

Gara un sausa vasara

“2018. gadā visā Eiropā, tai skaitā “Nord Pool” apgabalā, bija vērojams elektroenerģijas cenu kāpums, un šo procesu galvenokārt ietekmēja klimatiskie apstākļi – sausā un garā vasara ar ļoti zemu ūdens līmeni Skandināvijas ūdenstilpēs,” saka akciju sabiedrības “Latvenergo” komunikāciju direktors Andris Siksnis.

“Šis gads parādīja, ka ilgtermiņā tirgus dalībnieki bijuši pārliecināti, ka ūdens uzkrājumi Ziemeļvalstu kalnu rezervuāros ir lielā daudzumā, tomēr datu analīze atspoguļo, ka, piemēram, 2018. gada 3. ceturksnī hidrorezervuāru piepildījums bija par 17% zemāks nekā attiecīgajā 2017. gada periodā. Šāds samazinājums atbilst 208 teravatstundām (TWh) – salīdzinājumam, tas ir visas Baltijas astoņu gadu patēriņš (26 TWh gadā),” skaidro “Latvenergo” pārstāvis. 

A. Siksnis: “Eiropas un Ziemeļvalstu reģiona cenas būtiskāk ietekmē tādi faktori kā izejvielu (ogļu, naftas, dabasgāzes) cenu svārstības, klimatiskie apstākļi, atjaunīgo enerģiju ražojošo elektrostaciju darbība. Jāatzīst, ka elektroenerģijas cena kļūst arvien vairāk atkarīga no ārējiem tirgus faktoriem ne tikai Skandināvijā un Eiropā, bet arī visā pasaulē.”

Arī “Lattelecom” zīmola “tet” biznesa attīstības direktors Artūrs Pielēns-Pelēns apliecina, ka “pēdējos 12 mēnešos elektroenerģijas cenas biržā ir pamatīgi nosvārstījušās. Piemēram, 2017. gada decembrī cena bija vidēji 0,0332 eiro par kilovatstundu (EUR/kWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Savukārt šī gada septembrī tā sasniedza vēsturiski augstāko punktu – 0,0617 EUR/kWh bez PVN”.

Pēc energokompānijas “Enefit” valdes priekšsēdētāja Jāņa Bethera teiktā, “mēneša vidējā elektrības cena “Nord Pool” biržas Latvijas reģionā, salīdzinot ar pērnā gada oktobri, ir augusi par 63%, pārspējot visas iepriekš veiktās nākotnes cenu prognozes. Tas nozīmē, ka pašlaik reālā tirgus cena elektrībai ir par vismaz trešdaļu augstāka, nekā tā ir noteikta šim periodam noslēgtajos fiksētas cenas līgumos. Šis ir pēdējos piecos gados straujākais elektroenerģijas cenu kāpums”.

Kāda cena būs nākamgad?

“Situācijā, kad tik dramatiski aug cena biržā, lielākoties tirgotāji ir spiesti celt fiksētās elektrības cenas, kas nozīmē, ka kopumā Latvijā nākamgad patērētāji par elektrību maksās vairāk,” saka A. Pielēns-Pelēns. “Analizējot to, kādas cenas nākamajā gadā piedāvā citi tirgotāji, redzams, ka lielākoties cenas par elektrības komponenti no 2019. gada janvāra pieaugs par aptuveni 33%.”

Kopējā tirgus cenu kāpuma iemesls ir tieši šī gada cenu kāpums biržā. Nākamgad biržas cenu klientiem gaidāma rēķina samazināšanās, bet fiksēto cenu klientiem – kāpums. Tā kā 2018. gadā būtiski pieauga biržas jeb tā saucamās SPOT cenas, to uzreiz izjuta tie klienti, kas izmantoja biržas cenas pakalpojumus. Turpretim fiksēto tarifu klienti, kam cena bija fiksēta, piemēram, līdz šī gada 31. decembrim, šogad nedaudz ieguva, bet patieso biržas cenu kāpumu izjutīs nākamajā ilgtermiņa līguma darbības termiņā – 12 vai pat 24 mēnešus. “Tas ir tādēļ, ka, sākoties jaunajam periodam, tirgotājs ir spiests savus iepriekšējā gada zaudējumus un augstās cenas prognozes ietvert jaunajos – augstākos – tarifos,” atzīst A. Pielēns-Pelēns.

Tomēr svarīgi, kādi turpmāk būs laikapstākļi gan Skandināvijas valstīs, gan Latvijā – cik bagāta ar sniegu būs ziema, cik lietains būs nākamais pavasaris, lai nodrošinātu hidroelektrostacijas ar hidroresursiem, uzsver Ekonomikas ministrijas pārstāve.

Elektroenerģijas tirgotāji

Elektroenerģijas brīvais tirgus mājsaimniecībām darbojas kopš 2015. gada 1. janvāra, bet juridiskām personām to atvēra pakāpeniski no 2007. līdz 2012. gadam.

Patlaban, pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mājaslapā pieejamās informācijas, ir 28 elektroenerģijas tirgotāji, kas uzsākuši darbību Latvijā. Pieci reģistrētie tirgotāji nav uzsākuši darbību, bet 81 tirgotājs izslēgts no reģistra.

SPRK Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ieva Bethere informē, ka juridisko lietotāju segmentā trīs lielākie tirgotāji ir AS “Latvenergo”, SIA “Enefit” un SIA “Geton Energy”. Savukārt mājsaimniecības lietotāju segmentā līderi ir AS “Latvenergo”, SIA “Lattelecom” un SIA “Baltcom”.

Kā norāda A. Siksnis, “Latvenergo” apkalpo aptuveni 95% elektroenerģijas lietotāju Latvijā.

Šobrīd “Lattelecom” zīmola “tet” elektroenerģiju izvēlējušies apmēram 8% no visām Latvijas mājsaimniecībām, turklāt 92% – biržas elektrības cenai piesaistītu tarifu, informē A. Pielēns-Pelēns.

Kā veidojas elektroenerģijas rēķins

Kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas elektrības maksa ir atkarīga no dažādiem faktoriem – no izvēlētā produkta, patēriņa un pieslēguma veida.

Kopējo maksu par elektrību veido trīs daļas:

  • elektroenerģijas cena;
  • maksa par pārvades un sadales pakalpojumiem, ko visiem klientiem nosaka AS “Sadales tīkls”;
  • maksa par obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm (OIK), ko nosaka un regulē valsts.

Kopējā maksa par elektrību tiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā.

Katru no minētajām daļām veido vairākas komponentes. Elektroenerģijas kopējo cenu nosaka izvēlētais produkta veids. No tā atkarīga:

  • elektroenerģijas cena par vienu kWh
  •  un konkrētiem produktiem – arī fiksētā mēneša maksa.

Pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu maksu veido divas daļas:

  • maksa par elektroenerģijas piegādi (cena par vienu kWh);
  • maksa par pieslēguma nodrošināšanu jeb par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu (fiksēta maksa, kas atkarīga no fāžu skaita un ievadaizsardzības aparāta strāvas lieluma).

Maksu par obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm savukārt veido:

  • obligātā iepirkuma komponente (cena par vienu kWh);
  • jaudas komponente (fiksēta maksa, kas atkarīga no fāžu skaita un ievadaizsardzības aparāta strāvas lieluma).
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU