Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Viens no galvenajiem uzdevumiem - enerģijas patēriņa samazināšana apkurei. Tās enerģijas nesējs 80% gadījumu ir dabasgāze, ko Latvija pagaidām importē no viena avota.
FOTO: Evija Trifanova/ LETA
Kā liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" apkopotie dati, ES enerģētiskā atkarība - neto importa īpatsvars visā energoresursu patēriņā - 2011.gadā veidoja 53,8 procentus. Šajā laikposmā mazākā enerģētiskā atkarība no visām ES dalībvalstīm reģistrēta Igaunijā - 11,7%, Rumānijā - 21,3%, Čehijā - 28,6% un Nīderlandē - 30,4%; lielākā konstatēta Maltā - 100,6%, Luksemburgā - 97,4%, Kiprā - 92,6% Īrijā - 88,9% un Lietuvā – 81,8 procenti. Latvijā šis rādītājs ir 59%, kas arī ir pārāk daudz.
Par jaunās Energoefektivitātes direktīvas 2012/27/ES īstenošanas plāniem sprieda Ekonomikas ministrijas rīkotajā konferencē "Jaunā Energoefektivitātes direktīva - nozīmīgs instruments ES enerģētikas mērķu 20-20-20 īstenošanai. Būtiskākās prasības".
Uzmanības centrā – publiskais sektors
Direktīvas galvenais autors ir Dānija, kura Eiropā neapšaubāmi ieņēmusi energoefektivitātes sasniegumu līdera pozīciju. "Dānijas pieredze māca, ka, īstenojot energoefektivitātes pasākumus visās tautsaimniecības nozarēs, var ietaupīt gan finanses, gan enerģijas patēriņu, tādējādi mazinot arī klimata izmaiņas pasaulē," atklādams konferenci, uzsvēra Dānijas Karalistes vēstnieks Latvijā Pērs Karlsens.
Direktīva, kas ienāk mūsu ikdienā reizē ar jauno ES plānošanas perioda sākumu, paredz obligāti veicamus pasākumus, kā arī ieteikumus dalībvalstīm energoefektivitātes paaugstināšanai, uzsverot publiskā sektora nozīmi. Šis normatīvais akts ES dalībvalstīm izvirza prasību katru gadu renovēt trīs procentus no kopējā valstij piederošo un izmantojamo ēku platības.
Energoefektivitātes direktīvas galvenais mērķis ir veikt tādu ieguldījumu, lai sasniegtu ES energoefektivitātes mērķi 2020.gadā - par 20% samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus, līdz 20% palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas gala patēriņā un par 20% paaugstināt energoefektivitāti.
"Domāju, ka energoefektivitātes risinājumi turpmākajos gados būs viena no visstraujāk augošajām jomām valstī," atzīmēja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. "Jaunā ES direktīva principu līmenī ir atspoguļota Latvijas jaunajā enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā līdz 2030.gadam. Tās pamatu veido četri galvenie virzieni:
Viens no galvenajiem uzdevumiem ir saistīts ar enerģijas patēriņa samazināšanu apkurei, kuras enerģijas nesējs 80 procentos gadījumu ir dabasgāze, ko pagaidām mēs importējam no viena avota."
Ministrs arī uzsvēra, ka nākamajam plānošanas periodam energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā ir iezīmēti 870 miljoni latu publiskās naudas. Līdz šim energoefektivitātes paaugstināšanai ēkās galvenokārt izmantoja grantu shēmu, turpmāk tiks radīti finanšu instrumenti, kur valsts naudu izmantos kā sviru resursu mobilizēšanai no privātā sektora, pensiju un investīciju fondiem, komercbankām. Tas ļaus palielināt pieejamo līdzekļu apjomu no miljoniem uz miljardiem, kuri būs nepieciešami tuvākajā desmitgadē, uzskata ministrs.
"Visos energoefektivitātes pasākumos būtisku lomu atvēlēsim tieši publiskajam sektoram," uzsvēra D.Pavļuts. "Turpmāk tiks paredzēts "zaļais iepirkums", kura jēdzienu ieviesīsim likumdošanā un definēsim tā darbības principus. Šobrīd Ekonomikas ministrija veido jaunu energoefektivitātes koncepciju, kas iezīmēs Energoefektivitātes direktīvas ieviešanas ceļus."
Energoefektivitāte nav tikai ēku siltināšana
"Lai arī "Latvenergo" ir liels enerģijas ražošanas uzņēmums, tas salīdzinājumā ar siltuma enerģiju nav lielākais nozares dalībnieks," sacīja AS "Latvenergo" valdes loceklis Uldis Bariss. "Gala patēriņā elektroenerģija veido tikai 15 procentus no kopējās Latvijā patērētās enerģijas, salīdzinot ar siltumu, kura patēriņš sasniedz 60 procentus. Taču šajā jomā ir jāmeklē enerģijas taupīšanas iespējas."
"Latvenergo" enerģiju ražo galvenokārt divos veidos – koģenerācijas ciklā un hidroelektrostacijās. Aizvadītajos gados modernizētas TEC-1 un TEC-2 ģenerējošās iekārtas, bet līdz 2020.gadam visā pilnībā tiks rekonstruēti Daugavas kaskādes HES agregāti. Pēdējo gadu laikā ir izdevies ievērojami samazināt arī zudumus sadales tīklos. Šobrīd tie sasniedz sešus procentus, kas ir labs rādītājs, uzskata U.Bariss. Īpaši svarīgi tas ir apstākļos, kad sadales tīklu pamatos veido tīklu sistēma laukos.
"Būtisku pienesumu energoefektivitātes paaugstināšanā var dot gala lietotāji. Vispirms šeit jāmin viedie skaitītāji, kas attālināti ļauj nolasīt faktisko patēriņu. Šobrīd uzņēmums, galvenokārt juridiskiem klientiem, ir uzstādījis vienpadsmit tūkstošus šādu skaitītāju," informē "Latvenergo" valdes loceklis.
"Nākamajam plānošanas periodam energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā ir iezīmēti 870 miljoni latu publiskās naudas."
Te vietā paskaidrot, ka ES ir izvirzījusi mērķi - līdz 2020.gadam ar viedajiem skaitītājiem aprīkot 80% mājsaimniecību. Skaitītāju datu automātiskās nolasīšanas sistēmas palīdz ne tikai kontrolēt elektroenerģijas patēriņu, bet arī efektīvāk enerģiju izlietot. Turklāt ar tiem var sekot līdzi arī ūdens un gāzes patēriņam.
Pašlaik viedie skaitītāji ir uzstādīti gandrīz visiem patērētājiem Zviedrijā vai Itālijā. Taču citās ES valstīs par tiem iedzīvotāji nav pat dzirdējuši. Arī Latvijā tas ir jaunums.
"Latvenergo", izmantojot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzfinansējumu gandrīz 150 tūkst. latu apmērā, īsteno viedo tehnoloģiju izmēģinājumprojektu mājsaimniecībām. Projekta attiecināmās izmaksas ir 244,5 tūkst. latu, no tām KPFI līdzfinansējums – 60 procenti. Projekta gaitā tiek izmantoti viedie elektroenerģijas skaitītāji, jaunās paaudzes energomonitori, kas ataino aktuālo elektroenerģijas patēriņu, lokālā patēriņa uzskaites un kontroles ierīces.
U.Bariss gan atzina, ka šie skaitītāji labumu var dot tieši lielajiem patērētājiem. Turpmākajos gados skaitītājus kopumā varētu uzstādīt visām juridiskajām personām un aptuveni 25% mājsaimniecību.
Ministru kabineta (MK) 12.marta sēdē tika pieņemti Ekonomikas ministrijas sagatavotie MK noteikumi Nr.138 "Noteikumi par rūpniecisko energoauditu", kas stājas spēkā 10.aprīlī. To mērķis ir racionāli izmantot enerģiju rūpniecībā un valstī kopumā. Tas īpaši svarīgi tādēļ, ka līdz šim mūsu valstī nebija vienotas pieejas rūpniecisko energoauditu veikšanai, kas radīja grūtības gan šādu energoauditu pasūtītājiem, gan pakalpojuma sniedzējiem.
MK noteikumi paredz juridiskajām personām izvirzāmās prasības rūpnieciskā energoaudita veikšanai, tā norises kārtību; rūpniecisko energoauditoru atbildību un viņu uzraudzības kārtību.
"Līdz šim mūsu valstī nebija vienotas pieejas rūpniecisko energoauditu veikšanai."
Noteikumi definē, ka rūpnieciskais energoaudits ir procedūra, ko veic lielajos rūpniecības nozaru uzņēmumos. Līdz ar to noteikumu prasības nav obligātas energoauditiem mazajos un vidējos uzņēmumos.
Normatīvs noteic, ka rūpnieciskie energoauditi veicami pēc vienotām prasībām (piemēram, enerģijas bilances sastādīšana, enerģijas plūsmu grafiku izveide, tehnoloģisko procesu apraksts). Šajā normatīvajā dokumentā netiek prasīta vienotas rūpnieciskā energoaudita metodikas noteikšana. Minētie MK noteikumi gan var palīdzēt nozaru asociācijām izstrādāt uz atsevišķām rūpniecības nozarēm attiecināmu rūpniecisko energoauditu metodiku.
Noteikumos paredzēta arī rūpniecisko energoauditoru akreditācija. VSIA "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" struktūrvienība "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" (LATAK) novērtēs un akreditēs pretendentu izstrādāto kvalitātes pārvaldības sistēmu, pēc kuras norisināsies rūpnieciskais energoaudits, kā arī plānos un veiks uzraudzības vizītes, lai nodrošinātu akreditēto rūpniecisko energoauditu kvalitātes uzraudzību.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti nosaka: dalībvalstīm jānodrošina, lai uzņēmumos, kas nav mazie un vidējie uzņēmumi, energoauditi notiktu līdz 2015.gada 5.decembrim un pēc tam tos veiktu vismaz ik pēc četriem gadiem pēc dienas, kad bijis pēdējais energoaudits.
