NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
27. septembrī, 2013
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Eiropas Savienība
4
4

Vācu kvalitāte un nominācija Latvijas renovētām ēkām

Tagad pie četrām ēkām Rīgā, Jelgavā un Ventspilī ir redzamas šādas plāksnes, kas apliecina renovētās ēkas teicamu energoefektivitātes kvalitāti.

FOTO: Jānis Kalns

Latvijas un Vācijas sadarbībai ēku energoefektivitātes paaugstināšanā ir vairākus gadus ilga vēsture. Vācu kolēģi ne tikai projekta „Mājas draugs” ietvaros apmācīja dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas ekspertus, bet sniedza arī finansiālu un tehnisku palīdzību konkrētu objektu renovācijā. Viens no šiem objektiem – renovētā dzīvojamā māja Jelgavā, Helmaņa ielā 3, kas savulaik izcīnīja pirmo vietu konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā”, - tagad ieguvis arī vācu būvtehnoloģiju labās prakses titulu.

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera sadarbībā ar Vācijas Federālo Ekonomikas tehnoloģiju ministriju 24.septembrī rīkoja pasākumu "Energoefektīva ēku būvniecība un rekonstrukcija. Vācu kvalitāte Latvijā. Labas prakses projekti". Tā mērķis ir stiprināt vācu tehnoloģiju un būvmateriālu atpazīstamību mūsu valstī, kā arī akcentēt to augsto kvalitāti.

Veicina sadarbības nostiprināšanu

"Vācu uzņēmumi pieder pie pasaulē vadošajiem tirgus dalībniekiem energoefektivitātes jomā. Īpaši lietderīga ir energotehnoloģiju pielietošana mājokļu sektorā, lai iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valstij kopumā mazinātu energoresursu izmaksas slogu. Mēs esam priecīgi, ka ar šo pilotprojektu varam veidot ciešāku sadarbību abu valstu starpā energoefektivitātes jomā, kā arī stiprināt un padziļināt abpusējo sadarbību," uzsvēra Vācijas Federālās Ekonomikas un tehnoloģiju ministrijas Energoefektivitātes un racionālas enerģijas izmantošanas nodaļas vadītājs Hartmūts Ferzens.

Savukārt Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK) izpilddirektore Mārena Diāle-Šeldšmita sacīja, ka Vācijas un Latvijas sadarbība enerģētikas renovācijas projektu īstenošanā un jaunu ilgtspējīgu, augstas energoefektivitātes ēku būvniecība ir īsts veiksmes stāsts.

Šeit jāpiebilst, ka šis ir pirmais tāda veida pasākums pasaulē, kas tiek rīkots Vācijas Federālās Ekonomikas un tehnoloģiju ministrijas ēku energoefektivitātes eksporta veicināšanas programmas ietvaros.

Atzinību saņem četri objekti

Vācu būvtehnoloģiju labās prakses titulu kopumā ieguvuši četri objekti, kuros izmantoti energoefektīvi vācu būvmateriāli un tehnoloģijas. Šeit minami gan augstas kvalitātes enerģētiskās rekonstrukcijas projekti, gan arī energoefektīva jaunceltņu būvniecība.

Īpašas atzinības plāksnes tika atklātas pie renovētā daudzdzīvokļu nama Helmaņa ielā, Jelgavā, biroju ēkas ar tirdzniecības funkciju "Rīgas Industriālais parks", Dzelzavas ielā 120z, biroju ēkas "Upmalas Biroji", Mūkusalas ielā 101 (abas ēkas atrodas Rīgā), kā arī pie Ventspils poliklīnikas ēkas Raiņa ielā 6/8.

Jāuzsver, ka renovētā daudzdzīvokļu māja Jelgavā šobrīd ir vislabāk siltinātais dzīvojamais nams Latvijā, kur izmantotas vācu tehnoloģijas un būvmateriāli. Šo projektu īstenoja SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" (JNĪP) sadarbībā ar Vācijas organizāciju "Austrumeiropas mājokļu apsaimniekošanas iniciatīva" (IWO – Initiative Wohningswirtschaft Osteuropa).

Vācu eksperti nodrošināja projektēšanu, būvdarbu aprakstu izstrādi un būvuzraudzību. Vācijas Federālā Vides ministrija (BMU) sedza 35% no būvdarbu neto izmaksām.

Minētajā ēkā siltumenerģijas patēriņš pirms renovācijas pārsniedza 230 kWh/m², tagad tas sarucis līdz 99 kWh/m². Nama renovācijas laikā cita starpā viencauruļu apkures sistēma tika pārveidota par divcauruļu, nomainīti sildķermeņi, kā arī uzstādīti alokatori, kas dzīvokļu īpašniekiem ļauj norēķināties tikai par pašu patērēto siltumu un nevis apmaksāt karstumu mīlošu kaimiņu rēķinus. Mājas siltummezglā ir uzstādīti ultraskaņas siltumenerģijas patēriņa mēraparāti.

"Šī četrstāvu būve apkurei un karstā ūdens sagatavošanai gadā patērē tikai 23,6 kWh/m²."

"Veicot šā nama renovāciju, ēkas mūžu esam pagarinājuši par vairākiem desmitiem gadu," iepazīstinot vācu kolēģus ar šajā namā veiktajiem darbiem, uzsvēra JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis. "Būvniecības laikā ar vācu kolēģiem mums bija karstas diskusijas par lodžiju turpmāko likteni. Vācu puse ieteica tās nojaukt un to vietā veidot īpašu balkonu sistēmu, taču aprēķini liecināja, ka šāda konstrukcija izmaksātu dārgāk nekā visas ēkas siltināšana. Tāpēc lodžijas renovējām un aizstiklojām."

Vācu partneru atzinību ieguvis arī "Rīgas Industriālais parks" jeb, precīzāk, tā biroja ēka ar tirdzniecības funkciju. Nama plānojums ir īpaši racionāls, jo koplietošanas telpu īpatsvars ir tikai pieci procenti. Inovatīvas Vācijā ražotas ventilācijas, rekuperācijas, gaisa priekšsildīšanas un dzesēšanas sistēmas ēkā nodrošina patīkamu iekštelpu mikroklimatu. Savukārt siltumsūknis ar trīs 120 metru dziļurbumiem piegādā siltumu radiatoriem, kā arī sagatavo karsto ūdeni. Šī četrstāvu būve apkurei un karstā ūdens sagatavošanai gadā patērē tikai 23,6 kWh/m².

Atklājot uz šīs ēkas fasādes goda plāksni, kas turpmāk kalpos kā būves kvalitātes zīmogs, Vācijas Federatīvās Republikas vēstniece Latvijā Andrea Viktorīna vērsa uzmanību, ka energoefektīvas ir jāveido ne tikai dzīvojamās mājas, bet arī biroji un ražotnes.

Vienlīdz augstu novērtējumu saņēmusi biroju ēka "Upmalas Biroji". Tā kopumā patērē 110 kWh/m², ietverot ēkas kopējo elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņu. Arī šajā gadījumā zemie rādītāji sasniegti, izmantojot modernas tehnoloģijas. Vispirms jāuzteic šīs biroju ēkas racionālais plānojums. Tajā katra darba vieta ir izvietota pie atverama loga. Šāds risinājums nodrošina dabīgu apgaismojumu, kā arī svaiga gaisa pieplūdi. Tajā pašā laikā darba vietu izvietojums pavasarī un rudenī ļauj samazināt energopatēriņu, jo ēkai pievadītais āra gaiss nav papildus jāsilda vai jādzesē.

Biroja ēka ir aprīkota ar BMS (building management system) vadības sistēmu, kas nodrošina automatizētu ēkas inženiersistēmu regulēšanu atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un telpu nomnieku vēlmēm. Automatizēta ir arī ēkas energoresursu uzskaite un analīze. Šīs inovācijas "Upmalas Birojos" ļauj nodrošināt vienus no zemākajiem komunālajiem maksājumiem Rīgā.

Ar zemu enerģijas patēriņu var lepoties arī atzinību guvusī Ventspils poliklīnikas ēkas jaunbūve. Gada laikā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai tā kopumā patērē 53,3 kWh/m², no kura apkures daļa veido 20 kWh/m². Arī šīs ēkas būvniecībā ir izmantoti Vācijā ražoti materiāli.

Kur slēpjas vācu kvalitāte?

Vācijas pārstāvis "Austrumeiropas mājokļu apsaimniekošanas iniciatīvas" (IWO) direktors Knuts Hollers pauda šādu viedokli: " Kā zināms, kvalitāti veido vairākas komponentes. Vispirms tie ir teicami izejmateriāli – java, siltināmie materiāli, iekārtas, otrs ir šo materiālu pareiza iebūvēšana ēkā. Piemēram, ja namā nepareizi iebūvē logus, veidosies tā dēvētie termotilti un cerētie rezultāti netiks sasniegti. Diemžēl daudzi šādā gadījumā uzskata, ka pie vainas ir logi. Taču problēma slēpjas to montāžas kvalitātē.

Zināšanas par vācu būvniecības produktu iestrādi ēkā dod to ražotājfirmas. Taču vienlaikus IWO ir organizējis Latvijas kompleksas renovācijas speciālistu apmācību programmas "Mājas draugs" ietvaros. Šo nodarbību laikā viņi ieguva plašas zināšanas par ēku renovācijas tehnoloģijām. Taču nākotnē, ļoti iespējams, sāksim arī būvdarbu vadītāju apmācību."

"Vācu partneri mūsu būvniekiem ir iemācījuši svarīgu principu – visus darbus jāveic atbilstoši strikti noteiktai tehnoloģijai."

J.Vidžis savukārt uzskata, ka vācu partneri mūsu būvniekiem ir iemācījuši kādu svarīgu principu – visus darbus jāveic atbilstoši strikti noteiktai tehnoloģijai: "Ēku renovācijas laikā nav pieļaujamas variācijas vai eksperimenti. Tie ir jāveic citur, laboratorijās. Galvenais, precīzi ir jāizpilda darbu aprakstos noteiktais. Piemēram, mājas Helmaņa ielā renovācijai bija sagatavoti vairāki biezi sējumi. Tas nozīmē, ka ikvienai skrūvītei ir jāatrodas noteiktā vietā, nevis divus centimetrus augstāk vai zemāk. Jāteic, ka vācu būvuzraugs kopā ar mūsu speciālistu panāca šo priekšrakstu skrupulozu ievērošanu. Tā bija laba skola mūsu būvniekiem ceļā uz teicamu kvalitāti." 

Latvijas būvnieku veikumu augsti novērtēja Vācijas Federālās Ekonomikas un tehnoloģiju ministrijas pārstāvis Reinhards Gīze: "Šie mums ir pirmie projekti Latvijā, kuri iedrošina turpināt sadarbību. Iegūto pieredzi vēlamies izmantot arī citās valstīs, paaugstinot ēku energoefektivitāti." 

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU