NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
28. jūnijā, 2013
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Energoresursi
5
3
5
3

Par mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanu nākotnē

Ēku, tai skaitā dzīvojamo māju, apsildei mūsu valstī tiek patērēta gandrīz puse no saražotās enerģijas. Patērētājiem tas ne tuvu nav lēti. Tādēļ padomju laikā būvēto daudzdzīvokļu namu siltināšana ir vienīgais risinājums, kā savu mājokli padarīt ērtāku, lētāku un drošāku.

Evija Trifanova/ LETA

Ministru kabinetā izskatīts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais informatīvais ziņojums par ēku renovācijas finansēšanas risinājumiem. Tajā izvērtētas līdz šim pieejamās atbalsta programmas ēku energoefektivitātes uzlabošanai, kā arī piedāvāti iespējamie varianti mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai līdz 2020.gadam un turpmāk. Eksperti uzskata, ka laikā līdz 2020.gadam efektīvā veidā iespējams renovēt 60-70% ēku, tai skaitā aptuveni 25 tūkst. daudzdzīvokļu māju ar kopējo platību 38 milj. kvadrātmetru.

Mērķus iezīmē vairāki politikas dokumenti

Ēku energoefektivitātes politika un sasniedzamie mērķi ir iezīmēti vairākos politikas dokumentos: "Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.–2016.gadam", "Latvijas Republikas Otrais energoefektivitātes rīcības plāns 2011.-2013.gadam", "Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam" (NAP), "Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai".

Šobrīd Latvijā vidējais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš (siltumenerģija apkurei un karstā ūdens sagatavošanai) ēkās svārstās ap 200 kWh/m2 gadā. Salīdzinājumam - 1990.gadā tas pārsniedza 300 kWh/m2 gadā.

Dokumentos paredzēts, ka līdz 2020.gadam vidējais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš jāsamazina līdz 150 kWh/m2 gadā. Lai sasniegtu šo politisko mērķi, norādīts, ka atbalstam investīcijām energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamajā sektorā un atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai visu veidu siltumapgādē ir jābūt pieejamam neatkarīgi no īpašuma formas un patērētāju grupas (mājsaimniecība, komersants, publiskais sektors).

Atbalsts investīcijām energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamajā sektorā tiks sniegts saskaņā ar ēku energoaudita rezultātā izstrādāto ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu plānu.

Valstī kopumā reģistrēts 1,35 milj. ēku, no tām apsildīti tiek aptuveni 400 tūkstoši. Tai skaitā dzīvojamo ēku ir nedaudz vairāk par 350 tūkstošiem.

Ziņojumā uzsvērts, ka ēku sektorā patērētā enerģija veido aptuveni 40% no visas Latvijas energobilances. Lielākajai daļai ēku ir augsts energoresursu patēriņš, tām ir ievērojami zemākas siltumtehniskās īpašības, nekā varētu nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Turklāt vairums šo ēku tiks ekspluatētas vēl ilgu laiku, līdz ar to ir aktuāla šo namu pakāpeniska renovācija.

Šobrīd spēkā esošām siltumtehniskām prasībām atbilst apmēram 3% ēku, kas būvētas pēc 2003.gada. Mazliet zemākas siltumtehniskās īpašības ir ēkām, kas celtas no 1993. līdz 2002.gadam. Taču šīs prasības visai bieži netiek pildītas, jo kļūdas tiek pieļautas jau būvprojektos. Šos rādītājus ietekmē arī būvdarbu zemā kvalitāte.  

Nepieciešamas investīcijas – 2,7 miljardi latu

Efektīvi varētu renovēt 60-70% valstī esošo ēku, lēš eksperti. Tai skaitā - aptuveni 25 tūkst. daudzdzīvokļu namu ar kopplatību ap 38 milj. kvadrātmetru. Pieņemot, ka renovācijas vidējās izmaksas svārstās ap 70 latiem par vienu kvadrātmetru, nepieciešamo investīciju apjoms veido 2,7 miljardus latu.

EM uzskata: lai sekmētu ēku energoefektivitātes uzlabošanu, nākamajā 2014.-2020.gada ES fondu plānošanās periodā jāparedz finansējums ēku sektora energoefektivitātes pasākumiem, kas būtu izmantojams gan valsts un pašvaldību ēkām, gan kopīpašumā esošām daudzdzīvokļu mājām, gan arī privātīpašumā esošām dažādu tipu dzīvojamām, komercpakalpojumu un ražošanas ēkām.

"Renovācijas vidējās izmaksas svārstās ap 70 latiem par vienu kvadrātmetru. "

NAP rīcības virziena "Energoefektivitāte un enerģijas ražošana" noteikto mērķu sasniegšanai daudzdzīvokļu, publisko un ražošanas ēku energoefektivitātes paaugstināšanai plānošanas periodā iezīmēts ES fondu finansējums 190,2 milj. latu un nacionālais līdzfinansējums 30,6 milj. latu. Līdz ar to investīcijām ēku sektora energoefektivitātes uzlabošanai kopā ar privāto finansējumu vajadzētu pārsniegt 300 milj. latu.

Līdz šā gada beigām īstenojamās aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ES fondu līdzfinansējuma atbalsts svārstās 50-60% robežās no kopējām renovācijas izmaksām. Līdzšinējā pieredze ir pierādījusi, ka, neskatoties uz sākotnēji gauso līdzdalību, iedzīvotājiem ir liela interese par līdzfinansējuma saņemšanu, un 2007.-2013.gadu plānošanas posmā paredzētie līdzekļi tiks apgūti. Paredzams, ka kopumā, izmantojot šo līdzfinansējumu, nosiltinās vairāk nekā tūkstoti dzīvojamo māju.

Jaunumi finansējuma nosacījumos

Lai vienkāršotu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu daudzdzīvokļu māju renovācijai, valdība apstiprinājusi grozījumus līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumos (28.maijā MK pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 5.aprīļa noteikumos Nr.272 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" projektu iesniegumu atlases devīto un turpmākajām kārtām"). no šā gada 10.jūnija, kad sākas aktivitātes "Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" projektu iesniegumu atlases 11.kārta.

Grozījumi, piemēram, paredz: ja komercbanka konstatē, ka dzīvojamās mājas atrašanās vietas vai iedzīvotāju struktūras dēļ nav gatava izsniegt kredītu ēkas renovācijai, tad tā nosūtīs informāciju Latvijas Garantiju aģentūrai, kas izvērtēs iespēju piešķirt garantiju konkrētā projekta īstenošanai.

Tāpat turpmāk projektētāja profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ar apdrošinājuma summu, kas nav zemāka par 100 000 latu gadā, būs nepieciešama tikai projektu iesniegumiem, kuriem pievienots būvprojekts tehniskā projekta stadijā.

Aktivitātes ietvaros kopējais pieejamais ERAF finansējums ar virssaistību finansējumu veido 77,7 milj. latu. Šīs aktivitātes laikā ir noslēgts 761 līgums, 48 projektu iesniegumi ir izvērtēti un apstiprināti, 62 projektu iesniegumi šobrīd ir vērtēšanas procesā. Lai arī interese par namu renovāciju palielinās, 11.atlases kārtā vēl ir pieejami astoņi milj. latu.

"Ēku sektorā patērētā enerģija veido aptuveni 40% no visas Latvijas energobilances. "

"Ņemot vērā, ka pēc šiem grozījumiem atbalsta pieejamība kļūs vēl lielāka, varam prognozēt, ka jau tuvākajos mēnešos tiks iesniegti projekti par visu programmas finansējumu. Cilvēki ir apzinājušies, ka energoefektivitāte nav abstrakts jēdziens, bet efektīvas zāles pret arvien pieaugošajiem izdevumiem par apkuri. Jau šobrīd esam sākuši darbu un diskusijas ar dažādiem sadarbības partneriem - valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nozares nevalstiskajām organizācijām, lai rastu risinājumu, kā arī turpmāk nodrošināt atbalsta sniegšanu daudzdzīvokļu māju renovācijai," uzsver EM parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis.

Atbalsta sistēma mainīsies

Līdz šim dzīvojamo namu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai plaši tika pielietots ERAF līdzfinansējuma modelis ar atbalstu līdz 60% no kopējām projekta izmaksām.

"Pagaidām šis ir vienīgais ēku energoefektivitātes paaugstināšanas modelis," secina Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna. "Ekonomikas ministrijas iecere ir dzīvokļu īpašniekiem radīt daudzveidīgas izvēles iespējas, kā renovēt savu dzīvojamo māju."

Iezīmējot nākamo 2014.-2020.gada plānošanas periodu, EM uzskata, ka būtu jāizvērtē līdzfinansējuma daļas apjoms, jo kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ēku renovāciju īsteno ar mazāku atbalsta intensitāti. Turklāt mazāks līdzfinansējuma apjoms ļautu renovēt lielāku ēku skaitu.

Šobrīd viena no spilgtākajām energoefektivitātes finansēšanas modeļa tendencēm ES ir rotācijas fondu veidošana, īpaši dalībvalstīs, kuras ES iestājās pēc 2004.gada.

Rotācijas fonds ir ilgtermiņa finanšu instruments rentablu finanšu investīciju projektu īstenošanai, nodrošinot to finansēšanu ar zemiem procentiem.

"Pirmie šādu fondu ieviesa igauņi, bet pēc tam šādu finansēšanas modeli sāka izmantot lietuvieši," informē M.Rubīna.

"Energoefektivitātes paaugstināšanai vajadzīgas investīcijas 2,7 mljrd. latu apmērā. "

Igaunijā un Lietuvā šie fondi bez valsts budžeta līdzekļiem piesaista arī struktūrfondu līdzfinansējumu un starptautisko banku ilgtermiņa kredītus ar zemām procentu likmēm. Lietuvā kredītus izsniedz uz termiņu līdz 20 gadiem ar fiksētu procentu likmi 3% apmērā.

Savukārt SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" valdes loceklis Juris Vidžis uzskata, ka šādam fondam ir jādarbojas bez aizdevuma procentiem. "Rotācijas fondam ir jāpiesaista ES fondu nauda. Šos resursus varētu izmantot, piemēram, gan dzīvokļu īpašnieku apvienības, gan energopakalpojumu uzņēmumi (ESKO), gan cita veida struktūras, kas nodarbojas ar ēku energoefektivitātes paaugstināšanu.

Namos, kur mitinās ļaudis ar mazāku rocību, lietderīgi izmantot ESKO principu. Savukārt mājās, kuru dzīvokļu īpašnieki būtu gatavi sava nama renovācijā ieguldīt lielākas summas un ātrāk sajust mājas renovācijas rezultātā gūtos labumus, varētu piesaistīt rotācijas fonda finansējumu."

Ekonomikas ministrija pašlaik strādā, lai izveidotu nosacījumus alternatīvu energoefektivitātes pasākumu ieviešanas modeļus, piemēram, piesaistot energopakalpojumu uzņēmumus – ESKO un PESKO.

M.Rubīna stāsta, ka uzsāktas sarunas, lai uz Latviju atvestu vairākus šādus uzņēmumus no Lielbritānijas.

Ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai Ekonomikas ministrija iesaka veidot arī ilgtspējīgu finansēšanas modeli, tostarp radot nosacījumus, kas mazinātu banku kredītu riskus, piemēram, sniedzot papildu garantijas jeb tā dēvētās portfeļgarantijas.

No šā gada ir spēkā grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas nosaka nekustamā īpašuma nodokļa likmju un nodokļa atvieglojumu noteikšanas principus pašvaldību saistošajos noteikumos.

Lai sekmētu ēku renovāciju, Ekonomikas ministrija aicina pašvaldības izmantot tām dotās tiesības savos saistošajos noteikumos noteikt tādus nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus vai piemērojamo likmi, kas palielinātu ēku īpašnieku interesi veikt ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.

(Piemēram, "Saskaņas centrs"/"Gods kalpot Rīgai!" priekšvēlēšanu programmā Rīgas pašvaldības vēlēšanām solīts, ka nosiltināto māju iedzīvotājiem tiks piedāvātas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides līdz 90% procentiem uz termiņu līdz 10 gadiem.)

Kopumā Ekonomikas ministrija uzskata, ka iedzīvotāju ierobežoto finansiālo iespēju dēļ, kā arī lai veicinātu sabiedrības motivāciju renovēt mājokļus, nepieciešami papildu stimuli pazeminātu aizdevuma procentu likmju un/vai līdzfinansējuma veidā. Turpmāk veidojot atbalsta mehānismu, jāņem vērā, ka atbalstam jānodrošina komplekss pasākumu kopums, diferencējot atbalsta veidus un intensitāti. Tāpat atbalstam jānodrošina pasākumu īstenošana ne tikai ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet arī no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas lietošanas sekmēšanai gan dzīvojamās mājās, gan publiskās, komerciālās, ražošanas un citās ēkās.

Lai mobilizētu ieguldījumus gan valsts, gan privāto dzīvojamo ēku un komercplatību fonda renovācijā, jaunā Energoefektivitātes direktīva 2012/27/ES noteic, ka ES dalībvalstīm ir pienākums līdz 2014.gada 30.aprīlim izstrādāt ilgtermiņa stratēģijas pirmo versiju..

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU