NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
05. martā, 2014
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Būvniecība
1
4
1
4

290 miljonu eiro ēku energoefektivitātes paaugstināšanai

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Šajā plānošanas periodā paredzēts aizdevums 100 % apmērā no būvniecības un uzraudzības izmaksām ar mazām procentu likmēm, piemēram, uz 15 līdz 20 gadiem, kā arī pamatsummas dzēšana līdz 35 procentiem, ja ir sasniegts noteikts energoefektivitātes līmenis.

LV portāla infografika

Ministru kabinets 11.februārī apstiprināja 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmu ,,Izaugsme un nodarbinātība”, kas nosaka Eiropas Savienības fondu investīciju principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas nākamajiem septiņiem gadiem.

Šajā septiņu gadu laikposmā Latvijai būs pieejami 4,4 miljardi eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda līdzekļu.

Viens no prioritārajiem virzieniem – efektīva energoresursu  izmantošana

Jau kopš 2004.gada ES fondu līdzfinansētie projekti ir snieguši būtisku ieguldījumu valsts attīstībā, un arī 2014.-2020.gada periodā fondu investīcijas būs nozīmīgs instruments izaugsmes, nodarbinātības un konkurētspējas veicināšanā," uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.

Vairāk nekā 490 miljonu eiro visās nozarēs novirzīti vienai no astoņām prioritātēm - pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni.

Prioritārā virziena "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" mērķis ir primārās enerģijas patēriņa samazināšana un efektīvas un ilgtspējīgas energoresursu izmantošanas veicināšana dažādās nozarēs. Iecerētas investīcijas gan enerģijas patēriņa samazināšanai rūpniecībā, gan energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai publiskajās un dzīvojamās ēkās, plānots uzlabot siltumavotu efektivitāti. Paredzētas arī investīcijas videi draudzīga transporta attīstībā. Šajā virzienā no ERAF paredzēti 297,506 miljoni eiro, bet no Kohēzijas fonda - 194,266 miljoni eiro.

Būs nauda ēku renovācijai

No šī "pīrāga" ēku energoefektivitātes paaugstināšanai tiks apmēram 280 milj. eiro – 150 milj. eiro daudzdzīvokļu dzīvojamo namu, 100 milj. - valsts un 30 milj. - rūpniecības ēku renovācijai.

Jau 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā ar ERAF līdzfinansējumu 50% apmērā tika īstenotas vairākas atbalsta programmas, lai uzlabotu daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti. Šo namu renovācijas aktivitāti Ekonomikas ministrija uzsāka 2009.gada 14.aprīlī, sākotnēji šai programmai paredzot vairāk nekā 14 milj. latu līdzfinansējumu. Četru gadu laikā, ņemot vērā dzīvokļu īpašnieku ieinteresētību renovēt savus namus, tas tika palielināts līdz 62,7 milj. latu. Par šiem līdzekļiem kopumā atjaunos ap 900 dzīvojamo māju, kas veido aptuveni 2,5% no visa dzīvojamā fonda.

Taču kopumā šo projektu vairāk var uzskatīt par plaša mēroga izmēģinājuma projektu, kas dzīvokļu īpašniekiem praksē parādīja dzīvojamo māju siltināšanas pasākumu ieguvumus.

"Jaunajā ES plānošanas periodā vairs nav paredzēts tik dāsns līdzfinansējums ēku siltināšanai."

Programmā ,,Izaugsme un nodarbinātība" uzsvērts, ka joprojām izmaksu efektīvā veidā var renovēt 60-70% no Latvijas ēku sektora – dzīvojamo ēku sektorā tie ir ap 25 tūkst. daudzdzīvokļu māju ar 38 milj.m2 kopplatību. Lielākā daļa mājokļu ir uzbūvēti, pirms tika paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām, un tām ir zems energoefektivitātes līmenis.

Arī publisko ēku un citu nedzīvojamo ēku sektorā ir vērā ņemams potenciāls enerģijas ietaupījumam. Pēc piederības statusa valsts kadastra IS reģistrētas 4967 pašvaldībām piederošas ēkas, tai skaitā izglītības un veselības aprūpes iestāžu ēkas.

Jaunajā ES plānošanas periodā, atbilstoši Direktīvā 2012/27/ES noteiktajam, jau sākot ar šo gadu, lai nodrošinātu centrālās valdības īpašumā un izmantošanā esošo ēku atbilstību minimālām energoefektivitātes prasībām, ik gadu jāsiltina 3% jeb 280 tūkst.m2 no to kopplatības.

Diskusija par līdzfinansējumu veidiem ēku renovācijai

Uzreiz jāuzsver – jaunajā ES plānošanas periodā vairs nav paredzēts tik dāsns līdzfinansējums ēku siltināšanai, kā līdz šim. Tas nozīmē, ka tie dzīvokļu īpašnieki, kuri paspējuši renovēt savu dzīvojamo māju, tagad ir ieguvēji.

Taču, kā atzīst Ekonomikas ministrija (EM), aizvadītajā posmā ir izgaismotas vairākas problēmas. Vispirms smagnējs birokrātiskais slogs – neefektīva iepirkuma procedūra, neprognozējama ekonomiskā atdeve un līdz ar to neskaidrs investīciju atmaksāšanās termiņš. Iepriekšējā sistēma nav ļāvusi saņemt līdzfinansējumu reāli pamatotiem projektiem, it īpaši reģionos. Arī projektu vadība nav bijusi pietiekami augstā kvalitātē. Līdz šim galvenā uzmanība bija vērsta uz procesa kontroli, īpašu uzmanību nepievēršot rezultātam.   

"Mēs esam izvērtējuši vairākus finansēšanas modeļus, raugoties no dzīvokļu īpašnieku viedokļa, jo tieši viņi pieņem lēmumu par sava nama renovāciju," informē EM ES fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis. "Šajā plānošanas periodā paredzēts aizdevums simts procentu apmērā no būvniecības un uzraudzības izmaksām ar mazām procentu likmēm, piemēram, uz 15 līdz 20 gadiem, kā arī pamatsummas dzēšana līdz 35 procentiem, ja ir sasniegts noteikts energoefektivitātes līmenis. Līdz ar to, izmantojot publiskos līdzekļus, varēs renovēt lielāku skaitu dzīvojamo māju.

Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem, kuri nolēmuši siltināt savu namu, būs pieejams ilgtermiņa aizdevums, kas segs būvniecības un uzraudzības izmaksas. Turklāt par zemām procentu likmēm. Sasniedzot noteiktu energoefektivitātes līmeni, tiks dzēsti 35 procenti no aizdevuma pamatsummas."

"Tie dzīvokļu īpašnieki, kuri paspējuši renovēt savu dzīvojamo māju, tagad ir ieguvēji."

Lai veicinātu renovācijas projektu plašāku izstrādi, turpmāk svarīga loma būs atvēlēta konsultatīvajam atbalstam, kura izveidošanai tiks piešķirts arī attiecīgs finansējums.

Ēku siltināšanas procesu veidos vairāki posmi. Vispirms pilnvarotā persona sagatavos tehnisko dokumentāciju (energoaudits, tehniskais projekts, vienkāršotās renovācijas dokumentācija) un akceptēs attiecīgajās institūcijās. Tam seko būvnieku atlase un aizdevuma pieteikuma sagatavošana. Ja nauda saņemta, var uzsākt projekta īstenošanu. Ja vienas apkures sezonas laikā sasniegti projektā paredzētie ietaupījumi, projekta īstenotājs saņem 35% atmaksu no aizdevuma pamatsummas.

Turpmāk mājokļu īpašniekiem neapšaubāmi nāksies uzņemties lielākas finansiālas saistības nekā patlaban. Līdz šā gada vasarai EM ir paredzējusi sagatavot pavadošo Ministru kabineta noteikumu projektu un rudenī varētu sākt iesniegumu pieņemšanu.

"Tādējādi Eiropas Savienības līdzekļu apguvē neveidosies pārtraukums un jaunā ES fondu plānošanas perioda līdzekļu apguve pārklāsies ar iepriekšējā perioda projektu īstenošanu," uzsver finanšu ministrs A.Vilks.

Iespējami arī citi risinājumi

Lai izvērstu dzīvojamo ēku renovāciju plašākā mērogā, iespējama arī energoservisa kompāniju (ESKO) pakalpojumu izmantošana. Savu ieguldījumu šajā procesā var dot rotācijas fondi, nodokļu atvieglojumi, papildu privātu finanšu līdzekļu piesaiste un citi risinājumi.

Šādus piedāvājumus ir izstrādājusi Rīgas enerģētikas aģentūra (REA). Tās sagatavotais projekts "Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns viedai pilsētai 2014.-2020.gadam" paredz, piemēram, administratora institūcijas izveidošanu profesionālai renovācijas procesa organizēšanai un vadīšanai privatizētās daudzdzīvokļu mājās.

Administratoru, slēdzot energoefektivitātes paaugstināšanas līgumu (EPC – Energy Performance Contracting), pieaicina daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki, kas izlēmuši renovēt savu māju. Līdz ar to dzīvokļu īpašnieku vietā viņš uzņemas visas ar siltināšanu saistītās rūpes, tostarp nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu, saskaņojumus, līdzekļu piesaisti, tai skaitā uz sava vārda noformē nepieciešamo kredītu, veic būvfirmu pakalpojumu iepirkumu renovācijas veikšanai, seko būvdarbu procesam un kvalitātei, kā arī uzrauga kredīta atmaksu no energoresursu ietaupījuma pēc mājas renovācijas.  

"Dzīvokļu īpašniekiem, kuri nolēmuši siltināt savu namu, būs pieejams ilgtermiņa aizdevums."

Administratora objektīvu profesionālo darbību renovācijas jomā nodrošina viņa darbības apmaksa, kuru viņš saņem no valsts. Tādējādi renovācijas procesa laikā neveidojas personiskā ieinteresētība finansiālos darījumos. Administratora institūcijas izveidošana Latvijā un Rīgā varētu būt jauns stimuls renovācijas paātrināšanai, kas mazinātu šobrīd esošos šķēršļus, jo vairumā gadījumu grūti atrast cilvēku, kas spētu profesionāli sagatavot un vadīt daudzdzīvokļu māju renovāciju.

Neapšaubāms dzinējspēks māju siltināšanai būs arī labvēlīga nodokļu politika. Piemēram, Rīgas dome pieņēmusi lēmumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaižu saņēmēju loka paplašināšanu - renovētām ēkām pienākas samazināta nodokļa likme. Daudzdzīvokļu mājām, kurām siltināta fasāde, paredzēts piešķirt NĪN atvieglojumus 90% apmērā. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likumu ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir desmit gadi, minētos atvieglojumus plānots piemērot uz šo termiņu.

Patlaban iespējamo risinājumu apspriešana turpinās un ļoti iespējams, ka tiks atrasti vēl citi, jauni ceļi māju siltināšanai.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU