Eksperti novērtējuši, ka Latvijā kopumā nepieciešams siltināt 60-70% daudzdzīvokļu māju jeb aptuveni 25 000 ēku 38 miljonu kvadrātmetru platībā. Nepieciešamās investīcijas lēšamas ap 2,7 miljardiem latu.
Kādu ceļu izvēlēties, lai veicinātu dzīvojamo māju renovāciju un veidotu racionālus turpmākos finansēšanas modeļus, šobrīd tiek spriests Saeimas Valsts un pašvaldības komisijas Mājokļu jautājumu apakškomisijā.
Vadlīnijas izstrādās Eiropas Savienība
Aprīļa vidū Eiropas Komisija (EK) nosūtījusi Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu "Finansiāls atbalsts ēku energoefektivitātes uzlabošanai". Dokumentā uzsvērts, ka ēku energoefektivitāte ir svarīgs ES energoefektivitātes politikas jautājums, jo gandrīz 40% enerģijas galapatēriņa (un 36% siltumnīcefekta gāzu emisiju) rodas mājokļos, birojos, veikalos un citās ēkās. Turklāt šim sektoram piemīt otrais lielākais neizmantotais un izmaksu ziņā efektīvākais enerģijas ietaupīšanas potenciāls tūlīt aiz enerģētikas sektora.
Šim ziņojumam ir divi uzdevumi. Pirmkārt, saskaņā ar Ēku energoefektivitātes direktīvas pārstrādāto redakciju (2010/31/ES) EK ir pienākums iesniegt analīzi par ES finansējuma un citu publisku finanšu iestāžu fondu lietderību un ES un valstu finansējuma koordināciju.
Otrkārt, jaunā Energoefektivitātes direktīva (2012/27/ES) dalībvalstīm nosaka pienākumu līdz 2014.gada aprīlim izveidot ilgtermiņa stratēģiju, lai mobilizētu ieguldījumus ēku fonda renovācijā. Turklāt Komisijai jāpalīdz dalībvalstīm izveidot finansēšanas mehānismus, norādot, kā varētu uzlabot finansiālā atbalsta instrumentus ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.
Pašreizējie labas prakses piemēri liecina, ka ES fondi var stimulēt papildu ieguldījumus gan no valsts, gan no privātā sektora.
Lai gan pieredze ar ES finansiālo atbalstu bieži vien ir pozitīva, joprojām paveras plašas iespējas atbalsta izmantošanu pilnveidot un uzlabot tā lietderību. To apliecināja sabiedriskajā apspriešanā paustie viedokļi – ES līmenī pieejamie instrumenti tika vērtēti pārliecinoši pozitīvi, savukārt negatīvu vērtējumu saņēma sarežģītās un birokrātiskās pieteikuma procedūras. Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka problēma ir informācijas trūkums par finansējuma saņemšanas iespējām, jo sevišķi pašvaldību līmenī.
"Tik dāsns ES fondu līdzfinansējums nākamajā plānošanas periodā vairs nav gaidāms."
EK saņēmusi ieteikumus, piemēram, atļaut izmantot PVN un plašāku nodokļu iekasēšanas režīmu, lai atbalstītu energoefektivitātes pasākumus. Tāpat ES mērogā būtu lietderīgi ieviest vienotu sistēmu ēku energoefektivitātes aprēķināšanai un sertificēšanai.
Lai uzlabotu sistēmu, ziņojumā ieteikts palielināt kohēzijas fondu elastību (piemēram, kombinējot aizdevumus ar dotācijām), paredzēt lielākas iespējas nelielu projektu sasaistīšanai un vairāk informēt politikas veidotājus, īpaši pašvaldību līmenī, par to, kā labāk izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu.
Dokumentā arī uzsvērts, ka joprojām nav novērsti nozīmīgi šķēršļi, kas kavē papildu ieguldījumus ēku energoefektivitātē, tostarp visām iesaistītajām personām raksturīgais informācijas un zināšanu trūkums par energoefektivitātes finansējumu. Ēku renovāciju kavē arī augstas sākotnējās izmaksas, salīdzinoši ilgi atmaksāšanās periodi un kredītriski, kas saistīti ar ieguldījumiem energoefektivitātē, un galīgo labuma guvēju konkurējošās prioritātes.
Šā gada pirmajā pusē EK apņēmusies izstrādāt tehniskās vadlīnijas par inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanu Eiropas Savienībā.
Bankas identificē renovācijas projektu finansēšanas problēmas
Šobrīd nama dzīvokļu īpašniekiem, lai uzsāktu sava nama renovāciju, ir jāiegūst vairāk nekā puses mājokļu saimnieku atbalsts. Taču bankas kredītu izsniedz tikai tad, ja par šo lēmumu ir balsojuši ne mazāk par 70% dzīvokļu īpašnieku. Savukārt dažu namu īpašniekiem kredīts vispār tiek atteikts.
Tajā pašā laikā var saprast arī kreditorus jeb, precīzāk, komercbankas, kuras grib ne tikai aizdoto naudu atgūt, bet arī saņemt savu peļņas daļu – tātad darboties normālos biznesa apstākļos.
"Komercbankas šajā procesā saskata vairākus riskus," saka Latvijas Komercbanku asociācijas mājokļu renovācijas jautājumu eksperte Gunta Špengele. "Viens no būtiskākajiem faktoriem lēmumu pieņemšanā, vai banka finansēs to vai citu projektu, ir renovējamās mājas dzīvokļu īpašnieku maksātspēja. Tā tiek izvērtēta ne tikai tajā brīdī, kad tiek iesniegts pieteikums kredīta saņemšanai, bet gan ilgtermiņā. Parasti tie ir desmit piecpadsmit gadi: uz šādu termiņu bankas parasti izsniedz kredītus mājas siltināšanai.
Pirms kredīta izsniegšanas bankas pārbauda, kāds konkrētai mājai ir parādu līmenis komunālo pakalpojumu sniedzējiem un apsaimniekotājiem. Lai nodrošinātu atbildīgu projekta pārraudzīšanu, tām ir jāuzrauga ar parādiem saistītas problēmas visā kredītu atmaksāšanas termiņā. Tas nozīmē, ka apsaimniekotājiem bankām ir jāiesniedz regulāri pārskati."
Svarīgs faktors kredīta saņemšanai ir arī attiecīgās teritorijas ilgtspējas potenciāls. Šajā gadījumā tiek izvērtētas teritorijas attīstības iespējas tālākā nākotnē. Tieši šis bija viens no iemesliem, kāpēc pirms neilga laikā tika atteikti kredīti tā dēvētajām neperspektīvajām mājām, kaut arī par sava nama renovāciju iestājās lielākā daļa to iemītnieku.
Pirms pieņemt lēmumu par kredīta izsniegšanu, bankas analizē, kāds būs iedzīvotāju skaits attiecīgajā teritorijā nākamo desmit piecpadsmit gadu laikā; cik daudz iedzīvotāju emigrējuši; kāds ir bezdarba līmenis; vai nākotnē reģionā tiks radītas jaunas vietas.
"Tieši iedzīvotāju maksātspēja un teritorijas potenciāls ir viens no galvenajiem kritērijiem, kad bankas pieņem lēmumu izsniegt kredītu vai to atteikt," skaidro G.Špengele.
"Latvijā kopumā nepieciešams siltināt aptuveni 25 000 ēku 38 miljonu m2 platībā."
Tieši šo apsvērumu dēļ bankas māju renovācijas projektus galvenokārt ir finansējušas lielākajās Latvijas pilsētās – Valmierā, Cēsīs un citur.
Taču šie nebūt nav visi riska faktori. Kredīta devējiem svarīgs ir arī jautājums - kas īstenos ēkas renovācijas projektu? Bankai jābūt pārliecinātai, ka darbi tiks veikti kvalitatīvi un tādējādi tiks sasniegts plānotais rezultāts. Faktiski kredītiestādēm ir jāizvērtē energoaudita un būvnieka kvalitāte. Vērtē arī būvniecības tāmi, lai pārliecinātos, ka projektā uzrādītie izdevumi atbilst reālajai tirgus situācijai. Turklāt bankas uzrauga arī pašu būvniecības procesu.
"Bankām svarīgs faktors ir arī persona, kura, pārstāvot dzīvokļu īpašnieku intereses, pārvalda nama renovācijas projektu," uzsver G.Špengele. "Latvijā ir visai dažādi dzīvojamo māju apsaimniekošanas modeļi – biedrības, kooperatīvi, privātie un pašvaldību SIA. Turklāt katram no šiem modeļiem nepieciešams savs individuāls risinājums."
Eksperte uzskata: lai sekmīgi īstenotu renovācijas projektu, nozīmīga ir apsaimniekotāja finansiālā kapacitāte. Brīdī, kad dzīvokļu īpašnieki pieņēmuši lēmumu par sava nama siltināšanu, ļoti iespējams, ka viņiem patiešām nav parādu. Taču mainoties situācijai, piemēram, kāpjot cenai par siltumu, mājai var uzkrāties nesamaksāti rēķini. Tāpēc bankām ir jāizvērtē situācija ilgtermiņā un jābūt pārliecinātām, ka saistības tiks pildītas arī pēc gadiem pieciem desmit.
Viens no turpmākajiem risinājumiem - ESKO
G.Špengele uzskata, ka lietderīgi būtu ieviest privāto energoservisa kompāniju jeb ESKO, kā arī līdzīgu publiskās energoservisa kompānijas PEKO modeli. Tās uzņemtos visas saistības par renovēto ēku visā līguma termiņa garumā, kas parasti ilgst desmit piecpadsmit gadus.
"Patlaban Latvijā darbojas tikai divas ESKO kompānijas," stāsta G.Špengele. "Ir jāvienojas par kritērijiem, kādiem jāatbilst šīm kompānijām. Savukārt finanšu instrumenti jāvirza uz noteiktu rezultātu sasniegšanu. Tas nozīmē, ka subsīdijas, grantus vai citas dotācijas vajadzētu izmaksāt tikai tad, ja sasniegts paredzētais enerģijas ietaupījums."
Lai finansētu māju renovāciju, būtu jāveido Energoefektivitātes fonds, savukārt siltināšanas projektus vajadzētu koordinēt energoservisa kompānijām, iesaka Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis.
EM uzskata, ka šim fondam varētu paredzēt 50 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, kas, komercbankām sadarbojoties ar Eiropas attīstības bankām (ERAB, EIB, ZIB), realitātē nodrošinātu investīciju pieejamību līdz pat 250 miljoniem latu.
"Energoefektivitātes direktīva nosaka pienākumu līdz 2014.gada aprīlim izveidot ilgtermiņa stratēģiju ēku fonda renovācijai."
"Māju siltināšanu varētu veicināt sistēmas radīšana, lai saistībā ar šādiem projektiem dzīvojamās mājas īpašniekiem nebūtu pašiem jāveic visas darbības, bet to darītu viņu izvēlētā ESKO. Proti, mājas iedzīvotājiem būtu jāizvēlas viena kompānija, kas viņu vietā veiktu un koordinētu nepieciešamās darbības saistībā ar projektu - energoauditu, renovācijas projekta izstrādi, būvdarbu un finansējuma nodrošināšanu," uzsver V.Ķirsis.
"Mūsu uzdevums būtu radīt labvēlīgus apstākļus energoservisa kompānijām, kas varētu ar visiem šiem jautājumiem nodarboties profesionālā līmenī. Turklāt, izmantojot vienas pieturas aģentūras darbības principu, šie komersanti ar garantētu kvalitāti varētu sniegt pakalpojumus dzīvokļu īpašniekiem. Turklāt uzņemoties arī visus ar to saistītos riskus. Te gan jāpiebilst, ka tāda pieeja darbosies tikai ar nosacījumu, ka ESKO redzēs arī savu iespēju nopelnīt. Tāpēc svarīgi ir izveidot tādu modeli, kurā ieguvēji būs visas iesaistītās puses."
EM plāno, ka Energoefektivitātes fonds varētu sākt darboties jau no 2015.gada un tā līdzekļus varēs saņemt gan tie, kas siltināšanu veiks saviem spēkiem vai ar namu apsaimniekotāju palīdzību, gan arī tie, kas izmantos ESKO pakalpojumus.
"Mani gan baida tas, ka šādu labu ideju ir visai daudz, bet process kopumā virzās uz priekšu gausi," apakškomisijas sēdē uzsvēra deputāts Einars Cilinskis. "Lai šāda sistēma būtu efektīva, tai jābūt valstiski koordinētai, līdztekus finanšu jautājumiem nosakot arī citus mehānismus. Tāpat jābūt vienotai pārraudzībai par šāda veida modeli kopumā."
Pagaidām idejas gan vairāk atgādina lielas, miljoniem latu vērtas mozaīkas fragmentus, no kuriem daži ir spožāki, citi blāvāki, taču kopējais zīmējums pagaidām vēl nav ieguvis savas aprises. Nākamajās desmitgadēs ēku renovācija var kļūt par nozīmīgu valsts tautsaimniecības sektoru un tai ir vajadzīga sava rūpīgi izstrādāta programma.
