Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jaunās vai renovētās mājās siltuma patēriņa uzskaite ļauj ietaupīt patērēto enerģiju līdz pat 20 procentiem.
LV portāla infografika
Diemžēl šis sapnis nav īstenojams: lielākā daļa (86%) Latvijas dzīvojamā fonda ir uzbūvēta laikposmā līdz 1990.gadam, un šo māju tehniskās īpatnības nedod iespējas bez īpašas pārbūves siltumu dzīvojamās telpās individuāli regulēt citādi kā vien ar loga atvēršanu, bet par piegādāto siltumu maksā visi solidāri. Arī tajos 10% dzīvojamo māju, kas uzbūvētas no 2000.gada līdz 2011.gadam, sistēma daudzviet ir līdzīga.
Ar MK noteikumu grozījumiem pārņem ES direktīvas normas
Latvija savos tiesību aktos tikai daļēji ir pārņēmusi Eiropas Savienības Direktīvas 2012/27/ES (kuras galvenais uzdevums ir uzlabot ES energoapgādes drošību, pazeminot primārās enerģijas patēriņu un samazinot enerģijas importu) normas par siltumenerģijas un karstā ūdens uzskaiti. Piemēram, direktīvas 9.pants noteic, ka daudzdzīvokļu mājās un daudzfunkcionālās ēkās, kam siltumapgāde tiek nodrošināta no kopīga siltuma avota vai centralizētas siltumapgādes sistēmas, līdz 2016.gada 31.decembrim jāuzstāda uzskaites mēraparāti patērētās siltumenerģijas daudzuma, siltuma slodzes un siltumnesēja parametru kontrolei un uzskaitei. Ja uzskaites mēraparātu izmantošana nav tehniski iespējama vai rentabla, siltumenerģijas mērīšanai izmanto siltuma maksas sadalītājus siltuma atdeves reģistrācijai katrā radiatorā.
Tomēr jaunas vēsmas šajā laukā Latvijā ir manāmas. Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi", kas stājās spēkā 11.novembrī, atsaucoties uz minētās direktīvas normām, ietver prasību no 2017.gada dzīvokļos uzstādīt siltuma uzskaites mēraparātus vai siltuma maksas sadalītājus. Tiesa, šis jaunums neattiecas uz visām mājām, bet tikai uz jaunbūvēm, pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām, kuru celtniecības vai renovācijas darbi finansēti no Eiropas Savienības fondu, valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem, kurām būvatļauja izsniegta pēc 2016.gada 1.janvāra un kurām siltumapgādi nodrošina no kopīga siltuma avota vai centralizētās siltumapgādes sistēmas.
Siltuma skaitītāji ļauj ietaupīt
Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki savās kopsapulcēs cita starpā var lemt arī par siltumenerģijas uzskaites metodiku un maksas sadali starp dzīvokļiem.
Taču dzīvokļos, kuros siltumu pa caurulēm piegādā siltumapgādes uzņēmums, iespējas regulēt tā padevi jeb temperatūru telpās parasti ir visai ierobežotas. It sevišķi tas attiecināms uz padomju laikā būvētiem namiem, kur izmanto tā dēvēto viencauruļu siltuma apgādes sistēmu.
Efektīvākā telpu temperatūras kontrole neapšaubāmi būtu iespējama, ja katrā dzīvoklī uzstādītu siltuma patēriņa uzskaites mērītāju, skaitītāju, pēc kura tad galalietotājs arī varētu kontrolēt savas ikdienas komforta vajadzības.
"Šis jaunums neattiecas uz visām mājām, bet tikai uz jaunbūvēm, pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām."
Tādēļ jaunā tipa daudzdzīvokļu ēkās jau ievieš šādu uzskaites principu un uzstāda individuālos siltuma skaitītājus. Dzīvokļa iemītniekiem pašiem ir iespējams izvēlēties temperatūru, to pēc nepieciešamības regulējot katrā telpā. Taču šādās mājās parasti ir divcauruļu apkures sistēma, ko automatizē ar termostata ventiļiem, siltuma nesēja plūsmu regulējot attiecīgi pēc telpas temperatūras.
"Renovējot namus, apkures sistēmas modernizēšana tiek uzskatīta par pašsaprotamu ēkas atjaunošanas elementu. Līdz šim Liepājā ir renovētas 120 daudzdzīvokļu mājas," stāsta Liepājas pilsētas domes izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens. "No tām aptuveni 40 namos siltumapgādes sistēma ir pārveidota par daudz racionālāku jeb tā dēvēto horizontālo apkures sistēmu. Kopumā mūsu pilsētas renovētajos namos šīs sistēmas modernizācija ir ļāvusi ietaupīt apmēram divdesmit procentu siltuma."
Vairāki siltuma mēraparātu aprīkojuma līmeņi
Pazeminot temperatūru telpās kaut vai tikai par vienu grādu, gan siltuma patēriņš, gan līdz ar to arī rēķins par siltumu samazinās par pieciem procentiem. Taču šajā gadījumā ir nepieciešami MK noteikumos minētie siltuma uzskaites mēraparāti vai siltuma maksas sadalītāji.
Inženierzinātņu doktore Maija Rubīna saskata trīs galvenos daudzdzīvokļu māju aprīkošanas līmeņus ar mēraparatūru:
Lai katrā dzīvoklī vai telpu grupā uzskaitītu apkurei patērēto siltumenerģiju, par to sastādot atsevišķu rēķinu, grozījumi MK noteikumos paredz - jaunās, pārbūvētās un atjaunotās daudzdzīvokļu un nedzīvojamajās ēkās jāuzstāda siltuma uzskaites mēraparāti vai siltuma maksas sadalītāji. Par to iegādi, uzstādīšanu, nomaiņu, remontu un apkopi daudzdzīvokļu un nedzīvojamajās ēkās atbild ēkas īpašnieks.
Kā liecina līdzšinējā pieredze un aplēses, Latvijas apstākļos siltuma maksas sadalītājus ekonomiski pamatoti ir uzstādīt jaunās, pārbūvētās vai atjaunotās ēkās, kā rezultātā iespējams sasniegt līdz pat 20% enerģijas ietaupījuma.
AS "Rīgas siltums" 2014.gada pētījumā par siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanu ir secināts, ka bez iespējas regulēt siltuma patēriņu dzīvokļos ir grūti panākt siltumenerģijas ietaupījumu. Lai uzstādītu uzskaites mēraparātus, lielākajai daļai veco tipveida ēku ir jāveic sarežģīta un dārga sistēmas pārbūve, savukārt siltuma maksas sadalītāju uzstādīšana ir lietderīga, ja tiek paaugstināta ēkas siltumnoturība un tai seko sistēmas pielāgošana.
"Ierīču uzstādīšana neatjaunotās ēkās rada ievērojamas atšķirības dzīvokļu īpašnieku maksājumos."
Citu Latvijai līdzīga klimata Eiropas Savienības valstu pētījumi par uzskaites mēraparātu un siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanu neatjaunotās ēkās liecina, ka šie pasākumi nav rentabli un nesamazina galalietotāju siltumenerģijas patēriņu.
Tāpat jāņem vērā, ka šādu ierīču uzstādīšana neatjaunotās ēkās rada ievērojamas (līdz pat trīs reizēm) atšķirības dzīvokļu īpašnieku maksājumos atkarībā no tā, kur atrodas konkrētais dzīvokļa īpašums. Tādēļ MK noteikumu grozījumu izstrādātāji secinājuši - individuālās siltuma patēriņa uzskaites prasību kā obligātu nav pamatoti uzlikt visām daudzdzīvokļu un nedzīvojamajām ēkām.
Ņemot vērā MK noteikumus Nr.1014 "Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu", pilnvarotā persona, uzstādot uzskaites mēraparātus un siltuma maksas sadalītājus, radušos un plānotos izdevumus var iekļaut pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksā.
Paplašinās rēķinos iekļaujamo informāciju
Par siltuma avotu tiek uzskatīta tehnoloģiska iekārta, būvju un infrastruktūras kopums, kas paredzēts siltumenerģijas ražošanai, ja tas piegādā siltumenerģiju vienai vai vairākām ēkām.
Saskaņā ar normatīvo regulējumu siltumenerģijas lietotājs ir:
Savukārt galalietotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kam pieder dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai cita telpu grupa daudzdzīvokļu un nedzīvojamajā ēkā, kam savstarpēji jādala rēķins par patērēto siltumenerģiju.
Regulējums nosaka arī zināmas prasības par rēķinos iekļaujamo informāciju, ko energoapgādes komersants sagatavo un piestāda enerģijas lietotājam. Siltuma piegādātājs lietotājiem adresētos rēķinos iekļauj vai kopā ar tiem sniedz šādu informācijas minimumu:
