Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Gandrīz visos Latvijas daudzdzīvokļu namos aktuāls ir jautājums – kā starp dzīvokļiem godīgi sadalīt maksu par patērēto siltumu.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Maksa par siltumu nerenovētās mājās parasti tiek aprēķināta pēc visai vienkārša paņēmiena – mājā patērēto siltuma daudzumu izdala ar dzīvokļu platību. Šādi rodas tā dēvētā maksa par vienu kvadrātmetru.
Taču, lai arī par apkuri maksājam līdzīgi, ja dzīvoklis atrodas, piemēram, pirmajā stāvā vai ēkas ziemeļu pusē, tas būs vēsāks, nekā miteklis šā nama trešajā stāvā un vēl dienvidu pusē. Tātad gandrīz visos Latvijas daudzdzīvokļu namos aktuāls ir jautājums – kā starp dzīvokļiem godīgi sadalīt maksu par patērēto siltumu.
Bez apkures sistēmas modernizācijas neiztikt
Tieši par šiem jautājumiem tika spriests Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) Energoefektivitātes informācijas centra (EEIC) rīkotajā diskusijā "Ēku apkures sistēmu renovācijas tehniskie risinājumi", kurā piedalījās apkures speciālisti un namu apsaimniekotāji. Galvenā uzmanība šajā tikšanās reizē tika pievērsta nesiltinātiem namiem, kuri veido Latvijas dzīvojamā fonda pamatu.
Šis dzīvojamais fonds pamatā ir aprīkots ar viencauruļu apkures sistēmu. Tajā karstais ūdens no siltuma mezgla paceļas līdz augšējam stāvam un tad caur dzīvokļu radiatoriem plūst lejup, kur pirms došanās augšup tas tiek uzsildīts. Lai visos mājokļos nodrošinātu apmēram vienādu temperatūru, augšējos stāvos tika iebūvēti mazāka izmēra radiatori nekā apakšējos. Vecajos laikos, kad enerģija vēl bija pietiekami lēta, istabas temperatūras regulēšanai parasti izmantoja pavisam vienkāršu paņēmienu – atverot, pieverot vai pavisam aizverot logu.
Mūsdienās viss ir mainījies: siltums kļūst arvien dārgāks, dzīvoklī regulēt temperatūru, pieverot vai atverot logu, nepārprotami ir naudas šķērdēšana. Tad vēl patvaļīgā apkures sistēmas modernizācija, pēc paša dzīvokļa īpašnieka iniciatīvas uzstādot jaunus un glītākus radiatorus, kuri galu galā dzīvojamā mājā visā pilnībā izjauc jau tā trauslo siltuma padeves līdzsvaru.
"Mājā patērēto siltuma daudzumu izdala ar dzīvokļu platību. Šādi rodas tā dēvētā maksa par vienu kvadrātmetru."
Šeit jāatgādina, ka atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam sildķermeņi dzīvokļos ir mājas kopīpašuma daļa. Līdz ar to, atsevišķā mājoklī individuāli nomainot radiatorus, dzīvokļa īpašnieks labprātīgi investē mājas kopīpašumā un pēc radiatoru uzstādīšanas vairs nav to īpašnieks, jo šie sildķermeņi kļūst par visas mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašumu.
Visu šo "uzlabojumu" rezultāti parasti ir līdzīgi: zemāko stāvu iedzīvotāju sūdzības par aukstiem dzīvokļiem, apkures rēķinu vicināšana pie apsaimniekotāja deguna un lāsti siltuma piegādātāju virzienā.
Taču, lai labotu situāciju, ir jāsāk ar sevi vai, precīzāk, jāgādā par nama apkures sistēmas modernizēšanu, kas nereti nav pārlieku dārga.
EEIC vadītājs Juris Golunovs uzskata, ka namos ar viencauruļu apkures sistēmu sildķermeņiem jāuzstāda nevis noslēgvārsti, bet gan termostatiskie vārsti, kuri katrā dzīvokļa telpā uzturēs noteiktu vēlamo temperatūru, līdz ar to, protams, ļaujot samazināt enerģijas patēriņu. Salīdzinot ar rokas vārstu, šādi vārsti var ietaupīt līdz pat 20% siltuma. Kā arī pie katra radiatora jāizveido apvadcaurule. Kad, telpā paaugstinoties temperatūrai, termovārsts aizveras, karstais ūdens sāk plūst pa apvadcauruli, nevis caur radiatoru.
Jāpiebilst, ka reizē ar termovārstu un apvadcaurulēm apkures sistēmai ir jāuzstāda stāvvadu atgaitas temperatūras kontroles ietaises, elektroniskā vadība, cita aparatūra. Aprēķini liecina – visu šo iekārtu uzstādīšana prasa mazākas investīcijas nekā viencauruļu apkures sistēmas pārveidošana par daudz racionālāko divcauruļu sistēmu.
Izveidojot šādu sistēmu, iespējams samazināt izdevumus par apkuri, taču pagaidām atkal tikai uz vienu kvadrātmetru.
Šeit, protams, rodas jautājums – kāpēc man jāmaksā par kaimiņu, kas savā dzīvoklī mēdz uzturēties peldbiksēs laikā, kad man patīk vēsums. Tātad maksa par siltumu jāsadala atbilstoši patērētajam. Šo sadales darbu veic siltuma maksas sadalītājs jeb alokators (no angļu vārda "allocate" - sadalīt).
Maksājam par patērēto
Siltuma maksas sadalītāji jeb alokatori ļauj dzīvoklim izvēlēties racionālu siltuma pakāpi un norēķināties par reāli patērēto siltuma daudzumu. Šeit gan jāņem vērā apstāklis – lai šī sistēma darbotos, tā jāierīko visā mājā, aptverot visus dzīvokļus. Taču, ja kāds nepiekrīt sistēmas uzstādīšanai, attiecīgo dzīvokli ir iespējams izslēgt no kopējās sistēmas, kas, protams, nav labākais risinājums.
Sistēmas pamatelements - alokators – ir neliela ar elektronisku ietaisi apgādāta kastīte, kuras ekrānā redzami cipari, kas atspoguļo siltuma patēriņu laika vienībā. Šos sadalītājus noteiktā vietā uzstāda uz katra no mājokļa radiatoriem (jebkura veida), kas aprīkoti ar ventiļiem, jo tikai ar to palīdzību iespējams mainīt istabas temperatūras režīmu un līdz ar to arī maksu par patērēto siltumu. Ikmēneša rēķina izdrukā tiek atspoguļots katras telpas siltuma patēriņš. Šīs ietaises ir izmantojamas ne tikai jaunbūvējamās mājās, bet arī senāk celtos sēriju namos, kas aprīkoti ar vienas vai divcauruļu centrālās apkures sistēmu.
Alokatora kalpošanas ilgums ir desmit gadu, un to cena svārstās ap 20 latiem.
"Mūsu pilsētā Vācijas un Latvijas vides aizsardzības pilotprojekta ietvaros 600 dzīvokļu tika aprīkoti ar siltuma maksas sadalītājiem," pastāstīja SIA "Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde" (JNĪP) IT un analīzes nodaļas vadītājs Alvis Stražinskis. JNĪP ir izstrādājusi patērētā siltuma aprēķina metodiku, ņemot vērā pagaidām vienīgo uz šo ietaisi attiecināmo tiesisko dokumentu - standartu LVS EN 834:2011 "Siltumenerģijas patēriņa noteicēji dzīvokļa apsildes radiatoriem".
"Dzīvoklī regulēt temperatūru, pieverot vai atverot logu, nepārprotami ir naudas šķērdēšana."
"Taču uzreiz jāatzīmē, ka alokatori ir paredzēti aptuvenam siltuma patēriņa sadalījumam starp vairākiem patērētājiem ēkā un nav kalibrējami (verificējami) kā siltuma skaitītāji," brīdināja A.Stražinskis.
Jelgavā izstrādātā metodika ļauj noteikt arī viena kvadrātmetra apkures izmaksas bez uzskaites dzīvokļos, tāpat ir izstrādāti atlaižu koeficienti izmaksu kompensēšanai objektīvi lielāku siltuma zudumu gadījumā. Divās apkures sezonās, kopš uzstādīti siltuma maksas sadalītāji, siltuma patēriņš apkurei nesiltinātajās, bet šādi aprīkotajās ēkās ir bijis aptuveni par 18% mazāks nekā citās dzīvojamās ēkās.
"Taču jāņem vērā kāda īpatnība. Dzīvokļu īpašniekiem sīki ir jāizstāsta, kā taupīt siltumu, regulējot uz radiatoriem uzstādītos vārstus," uzskata Ropažu novada pašvaldības uzņēmuma SIA "Vilkme" (apsaimnieko dzīvojamās mājas Zaķumuižā) valdes loceklis Valdis Šīrants.
"Pirmos mēnešus pēc alokatoru uzstādīšanas daudzdzīvokļu namā daži dzīvokļu īpašnieki maksāja mazāk, savukārt citiem nācās šķirties no visai lielas summas, jo vārsti bija pilnībā atvērti. Kad iedzīvotāji saprata, kā regulēt siltumu savā dzīvoklī, maksa par apkuri šajā namā samazinājās."
Vēl viens šīs sistēmas pluss – alokatoru nolasīšanas iekārtu uzstādīšana dzīvojamā mājā paver ceļu arī uz automātisku patērētā aukstā un karstā ūdens skaitītāju un citu mērījumu attālinātu nolasīšanu.
Apkures katls dzīvoklī
Rēzeknes pilsētas domes deputāts Aleksandrs Marčenko diskusijas dalībniekiem demonstrēja dzīvokļa individuālo automātisko siltuma mezglu (ISM), kas nodrošina apkuri un karstā ūdens sagatavošanu. Pagājušajā vasarā Rēzeknē ar šādām ietaisēm jau aprīkotas divas dzīvojamās mājas.
Siltummezgli ir ievietoti kāpņu telpās izkaltos starpsienu padziļinājumos. Pilnīgi izslēgta ir arī iespēja karsto ūdeni lietot, nemaksājot par to it kā ūdens uzskaites ierīču nepilnību dēļ, jo katram dzīvoklim ir savs siltuma skaitītājs un savs karstā ūdens sagatavošanas siltummainis.
"Alokatora kalpošanas ilgums ir desmit gadu, un to cena svārstās ap 20 latiem."
Šai sistēmai ir vairākas priekšrocības:
Taču, kā jebkurai ietaisei, arī šai sistēmai ir savi trūkumi:
Kopumā šāds individuālais siltuma mezgls ļauj namam ietaupīt apmēram 30% siltuma enerģijas, informē A.Marčenko. Diemžēl ISM cena ir augsta – sākot no 400 latiem.
Taču, ja izmaksas arī pēc apkures sistēmas modernizācijas dzīvokļu īpašniekiem šķiet pārāk augstas, lietderīgi būtu apsvērt logu nomaiņu (ne tikai savā dzīvoklī, bet arī kāpņu telpā), citus siltumu taupošus pasākumus un galu galā - visa nama renovāciju. Tā gluži nemanot, domājot tikai par savu mitekli, sākam rūpēties arī par visu savu namu kopumā.
Priekšā vasara un līdz ar to arī iespēja teorētiski un praktiski apdomāt, kā samazināt siltuma izmaksas nākamajā apkures sezonā.
