Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Aleksandrs Sakovskis: „Augošie komunālo maksājumu parādi galu galā var izraisīt bīstamu ķēdes reakciju.”
FOTO: Saeima
Uzmanības centrā - parādi
Kāda šobrīd ir situācija ar iedzīvotāju parādiem par komunālajiem pakalpojumiem?
Latvijā parādu apjoms par siltumu jau ir sasniedzis ievērojamu summu – ap 40 miljoniem latu. Taču, ņemot vērā parādus par komunālajiem pakalpojumiem – ūdeni, gāzi, elektrību, apsaimniekošanu –, tas ir vēl lielāks – no 70 līdz 75 miljoniem latu. Vasaras laikā parāds gan parasti nedaudz samazinās. Bet salīdzinājumā ar aizvadīto gadu tas kopumā ievērojami nemainīsies.
Šogad situāciju sarežģīja vēl kāds maksājums - pēc zemes nomas maksas griestu atcelšanas ar Satversmes tiesas spriedumu zemes īpašnieki tagad ir ieguvuši tiesības pieprasīt lielāku zemes nomas maksu, un tas ir jauns slogs dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem. Esmu redzējis rēķinus, kuros par zemes nomu Rīgas centrā no dzīvokļa prasa 70 latu mēnesī. Protams, šis ir dārgs galvaspilsētas rajons, taču tajā mīt arī ļaudis ar ne visai augstiem ienākumiem. Tā kā šī summa tiek iekļauta kopējā rēķinā, mēs to izskatām vienotā parādu kontekstā. Tā ir vēl viena problēma, kuru nāksies risināt Mājokļu jautājumu apakškomisijai.
Es domāju, ka visus parādniekus varētu sadalīt divās pamatgrupās – godprātīgos un ļaunprātīgos. Mūsu galvenā problēma ir tikt galā ar pēdējiem.
Godprātīgie maksātāji lūdz palīdzību pašvaldībās, meklē dažādas iespējas nokārtot vai vismaz mazināt parādus. Savukārt ļaunprātīgie meklē visas iespējas, lai izvairītos no maksāšanas, un neko nedara situācijas labošanai. Tāpēc mūsu apakškomisijas sagatavotā likumu grozījumu pakete ir vērsta tieši pret šīs kategorijas dzīvokļu īpašniekiem.
Jāpiebilst, ka augošie komunālo maksājumu parādi galu galā var izraisīt bīstamu ķēdes reakciju, kas var beigties, piemēram, ar siltuma apgādes uzņēmumu bankrotu un gāzes piegāžu pārtraukšanu, jo gluži vienkārši nebūs naudas rēķinu apmaksai.
Kuros likumos ir paredzēts veikt grozījumus?
Jau 10.Saeimas laikā tika ierosināti Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā. Tiem vajadzēja noteikt, ka, pārdodot izsolē parādnieku dzīvokļus, 10 procenti no iegūtās summas tiktu novirzīti komunālo parādu segšanai. Šis priekšlikums netika pieņemts, jo tam pretojās Latvijas Komercbanku asociācija. Arī Tieslietu ministrijas un citas ekspertu grupas atzina, ka ķīlas institūts nav grozāms, jo tas var izraisīt sarežģītas sekas.
Tāpēc tika pieņemts lēmums iet citu ceļu – sagatavot priekšlikumus ne tikai Civilprocesa likuma, bet arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma un Dzīvokļu īpašuma likuma grozījumiem. Ļoti iespējams, ka pārmaiņas skars arī Civillikumu un Maksātnespējas likumu. Faktiski tas ir vesels likumu grozījumu kopums.
Šajā sakarā mūsu apakškomisijas deputāti līdztekus Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem grozījumiem ir sagatavojuši savus priekšlikumus.
Sarežģītais likumu pieņemšanas process
Lai sagatavotu šādus priekšlikumus, neapšaubāmi ir nepieciešamas specifiskas zināšanas un arī attiecīgās jomas pārzināšana. Vai apakškomisijas kompetence ir pietiekama?
Kad sāka veidot Mājokļu jautājumu apakškomisiju, tajā reģistrējās deputāti, kuriem jau bija priekšzināšanas par mājokļu un komunālās saimniecības darbības principiem. Mūsu apakškomisijas sekretārs ir Viktors Valainis, kam ir laba praktiska pieredze namu apsaimniekošanā. Arī Ivaram Zariņam, Klāvam Olšteinam un Eināram Cilinskim, tāpat kā citiem apakškomisijas locekļiem, šajā jomā ir uzkrātas pamatīgas priekšzināšanas, un tādējādi kopumā tika izveidota kompetenta deputātu komanda.
"Latvijā parādu apjoms par siltumu jau ir sasniedzis ievērojamu summu – ap 40 miljoniem latu."
Kas attiecas uz parādu problemātiku, šis jautājums ilgu laiku faktiski bija "iesaldēts". Arī priekšlikumu sagatavošana ministrijās prasa zināmu laiku. Tāpēc nolēmām, ka priekšlikumus sagatavosim paši. Par tiem atzinumu izteica gan Saeimas Juridiskais birojs, gan Tieslietu ministrija.
Jāteic, ka vairāk vai mazāk šobrīd esam vienojušies par grozījumiem Dzīvokļu īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Taču šobrīd diskusija pamatos norisinās par bāzes jautājumu jeb grozījumiem Civilprocesa likumā. Mēs esam sagatavojuši vairākus priekšlikumus (tie aplūkojami Saeimas mājaslapā), kas skar šādu regulējumu :
Kopumā likumu grozījumu sagatavošanas mašinērija ir sarežģīta. Šeit jāpiebilst, ka dažkārt ir vērā ņemama atšķirība starp priekšlikumiem, kurus sagatavo ministrijas, un mūsu apakškomisijas viedokli.
Šos grozījumus mēs gribam sagatavot iespējami ātrāk, labi apzinoties, ka tā ir aktualitāte, kurai nekavējoties jārod risinājumi. Ļoti smagi vedas likuma grozījumu priekšlikumu saskaņošana ar Tieslietu ministriju. Ar juristiem mūsu grozījumus ceram saskaņot tuvāko nedēļu laikā. Šobrīd galvenais ir vienoties par grozījumiem Civilprocesa likumā. Ja tie tiks panākti, pēc balsošanas mūsu apakškomisijā grozījumu projektu nodosim izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kura tos virzīs tālāk izskatīšanai Saeimas sēdē.
Ja neizdosies vienoties par grozījumiem Civilprocesa likumā, galveno uzmanību pievērsīsim Dzīvokļu īpašuma likumam un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam un veiksim grozījumus tajās daļās, kuras neskar Civilprocesa likumu.
Likumprojektu veidošanā – plaša sabiedrības līdzdalība
Cik daudz likumprojektu sagatavošanā iesaistās sociālie partneri, profesionālās asociācijas, nevalstiskās organizācijas?
Kad apakškomisijā tiek skatīti jaunu likumu projekti vai likumu grozījumu projekti, mēs uzaicinām ekspertus, kuri ir cieši saistīti ar attiecīgo problemātiku, kā arī pārstāvjus no jomām, kuras skars topošais likums.
Mūsu sēdēs piedalās gan Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un citu ministriju pārstāvji, gan eksperti no Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas, Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku asociācijas, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas, kā arī citu sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Šajās diskusijās mēs apkopojam dažādos uzskatus par to vai citu problēmu un cenšamies veidot saskaņotu viedokli.
Mūsu komisija saņem arī vēstules no dzīvokļu īpašnieku biedrībām. Piemēram, nupat tādu saņēmām no dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības "Lasis 1357" ar priekšlikumiem, kā mazināt komunālos parādus.
"Esmu redzējis rēķinus, kuros par zemes nomu Rīgas centrā no dzīvokļa prasa 70 latu mēnesī."
Pie manis vērsās arī kāda jaunuzcelta nama dzīvokļu īpašnieki no Imantas ar lūgumu rast risinājumu viņu problēmai. Lietas būtība ir tāda – šajā projektā ļaudis varēja iegādāties dzīvokli kā mājas domājamo daļu, jo, nododot māju ekspluatācijā, būvuzņēmums šo īpašumu nesadalīja atsevišķos dzīvokļos. Līdzīga sistēma pastāv, piemēram, Somijā.
Kā zināms, likums paredz, ka apsaimniekotāju var nomainīt ar balsu vairākumu. Savukārt, ja māja nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, bet domājamās daļās, Civillikums nosaka, ka visu veidu darījumi ar šādu īpašumu iespējami tikai gadījumos, ja tiem piekrīt pilnīgi visi mājas īpašnieki. Lai saglabātu savu biznesu, apsaimniekotājs šajā ēkā iegādājās divus dzīvokļus, tā nodrošinot sev turpmāku bezbēdīgu dzīvi. Neapšaubāmi, ka šāda situācija nav normāla. Tātad mūsu apakškomisijai nākotnē vajadzēs sagatavot attiecīgas izmaiņas Civillikumā.
Jāpiebilst, ka ar Mājokļu jautājumu apakškomisijas darba grafiku un izskatāmajiem jautājumiem var iepazīties Saeimas interneta vietnē.
Māju renovācijas process nedrīkst apstāties
ERAF līdzfinansējums ir iekustinājis māju renovācijas procesu. Taču šie līdzekļi, ļoti iespējams, jau šovasar beigsies. Kas, jūsuprāt, būtu darāms, lai šis spararats turpinātu griezties?
Gan valdības, gan deputātu, kuri saistīti ar mājokļu problemātiku, uzdevums ir nepieļaut, lai šis process apstātos. Domāju, ka jāstrādā ar Eiropas Savienību (ES), lai šim mērķim rastu līdzekļus arī nākamajā ES fondu līdzfinansējuma plānošanas periodā. Tas ir grūts uzdevums.
Ja nebūs šāda līdzfinansējuma, dzīvojamo māju renovācija var apstāties. Daži simti renovētu dzīvojamo māju, protams, vēl būtiski nemaina kopējo Latvijas dzīvojamā fonda tehnisko stāvokli. Bet te rodas cits jautājums – kā mēs kā Latvijas valsts spējam aizstāvēt savas intereses attiecīgās ES institūcijās un pierādīt, ka mums šāda finanšu palīdzība ir nepieciešama?
Taču vispirms ir jāsaprot, ka dzīvojamo māju renovācija ir valsts līmeņa problēma. Jo vairāk namu tiks renovēti, jo patērēsim mazāk enerģijas, kuras lielāko daļu Latvija šodien importē. Tātad šis process ir cieši saistīts ar valsts enerģētiskās neatkarības jautājumu, kas ir aktuāls arī citām ES dalībvalstīm.
Tiklīdz kā apakškomisijā būsim beiguši darbu pie likumu grozījumiem saistībā ar parādu piedziņu, pievērsīsimies dzīvojamo māju energoefektivitātes, tostarp ēku renovācijas problemātikai.
Kādu ERAF līdzfinansējumam redzat alternatīvu?
Dzīvojamo māju renovāciju var sekmēt privāti uzņēmumi, piemēram, energoservisa kompānijas. Arī pašvaldībām šajā jomā paveras plašs darba lauks.
Kā zināms, pašvaldībām ir liegts ieguldīt naudu privatizēto dzīvojamo māju renovācijā. Taču domāju, ka zināmu atbalstu varētu sniegt mājām, kuras apsaimnieko pašvaldību uzņēmumi jeb tā dēvētās namu pārvaldes. Šķiet, ka normatīvajos aktos būtu lietderīgi iestrādāt nostādnes, kas ļautu uzsākt nama renovāciju bez dzīvokļu īpašnieku piekrišanas. It īpaši tas būtu attiecināms uz sērijveida mājām, kuras būvētas padomju laikā un kuru tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs.
"Kopumā likumu grozījumu sagatavošanas mašinērija ir sarežģīta."
Diemžēl šā brīža tiesību aktu redakcija nosaka, ka bez dzīvokļu īpašnieku vairākuma lēmuma (50% + 1 balss) namam nekādus uzlabojumus nevar veikt, izņemot avārijas situācijas novēršanu.
Es pats dzīvoju daudzdzīvokļu namā Zolitūdē. Esmu piedalījies vairākās mūsu nama dzīvokļu īpašnieku sapulcēs, kur tika spriests par ēkas siltināšanu. Vairākas reizes ierosinājām uzsākt mājas renovāciju, izmantojot ERAF līdzfinansējumu. Diemžēl lielākās daļas iemītnieku reakcija bija noraidoša, jo cilvēki baidās no vārda "kredīts".
Bet Eiropā ir valstis, kur renovācija netiek saskaņota ar iedzīvotājiem; ja pašvaldības speciālisti atzinuši par nepieciešamu konkrētu māju renovēt, tas arī tiek darīts.
Jāuzsver, ka vērojama liela starpība, kā ēku renovācija norisinās Rīgā un citās Latvijas pilsētās, kuras šajā jomā ir ievērojami aktīvākas. Galvaspilsētā, kur pašvaldība apsaimnieko vairāk nekā četrus tūkstošus namu, renovētas ir tikai dažas ēkas. Diemžēl rīdzinieki ir visai kūtri. Savukārt novadu iedzīvotājiem piemīt saimnieka gars, un viņi daudz aktīvāk rūpējas ne tikai par savu dzīvokli, bet arī par visu māju kopumā.
Ļoti iespējams, ka būtu nepieciešama speciāla programma, kas par nama renovāciju ļautu norēķināties gluži tāpat, kā šobrīd maksājam par gāzi vai elektrību.
Taču viens ir pilnīgi skaidrs - māju energoefektivitātes paaugstināšana slēpj sevī milzīgu potenciālu.
