VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
20. februārī, 2013
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Energoresursi
6
6

Elektroenerģijas tirgus un mājsaimniecības. Kas gaidāms pēc septembra?

LV portālam: JURIS PŪCE, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs
Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Juris Pūce: “Enerģijas ražotājiem šobrīd piemaksā visas Eiropas Savienības valstis. Kā šī komponente tiek sadalīta starp patērētājiem, katrā valstī tiek risināts dažādi.”

FOTO: LETA

Veidojot nosacījumus efektīvam un integrētam Eiropas Savienības elektroenerģijas tirgum, pakāpeniski ir jāsamazina to lietotāju skaits, kas saņem elektroenerģiju par regulētām cenām. Šoruden elektroenerģijas tirgu plānots atvērt arī mājsaimniecībām, aptuveni 900 tūkst. lietotāju, kuru īpatsvars Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņā ir 25% jeb ceturtā daļa.
Ministru kabineta komitejas sēdē 18.februārī tika akceptēti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, atbalstot elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no šā gada 1.septembra.

Elektroenerģijas tirgus pilnīga atvēršana nozīmē, ka elektroenerģijas cena Latvijā vairs netiks regulēta un arī mājsaimniecībām būs jāizvēlas savs elektroenerģijas tirgotājs un jāvienojas par sev piemērotāko pakalpojumu un līdz ar to tā cenu.

Kā apgalvo Ekonomikas ministrija, tam jāveicina elektroenerģijas tirdzniecība par ekonomiski pamatotām, konkurētspējīgām cenām. Bet, kā zināms, katra jauna iniciatīva (turklāt tik jutīga kā šī, kas var aizskart ikvienas mājsaimniecības finanses) rada daudz un dažādu jautājumu. Tāpēc LV portāls uz interviju aicināja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru JURI PŪCI.

Sākot sarunu, varbūt lietderīgi ir atgādināt - kāds ir elektroenerģijas ceļš no ražotāja līdz mājsaimniecībai?

Elektroenerģijas ceļš līdz mājsaimniecībai ir visai garš. Tā sākuma punktā atrodas enerģijas ražotāji. Latvijā tās ir trīs lielās Daugavas kaskādes hidroelektrostacijas (HES), divas lielas termoelektrocentrāles pie Rīgas, kā arī prāvs skaits nelielu HES, vēja un biomasas koģenerācijas staciju. Taču tie nav vienīgie avoti. Latvijai ir savienojumi arī ar citu valstu enerģijas ražotājiem.

Saražotā enerģija pie patērētājiem nonāk pa pārvades un sadales tīklu sistēmu. Tomēr ir kāda nianse – ja enerģijas ražotāju var būt visai daudz (kas neapšaubāmi veicina konkurenci), tad tīklu sistēmā šāda sāncensība nepastāv, jo tā var būt tikai viena. Grūti būtu iedomāties, ja katrs enerģijas ražotājs veidotu savu pārvades sistēmu.

Pārvades jeb tā dēvētā augstsprieguma tīkla operators ir akciju sabiedrības "Latvenergo" meitassabiedrība "Latvijas elektriskie tīkli", kuras īpašumā atrodas pārvades tīkls jeb 330 kV un 110 kV elektrolīnijas un apakšstacijas, kā arī sadales punkti. Uzņēmums nodrošina elektroenerģijas pārvades drošumu, stabilitāti un kvalitāti atbilstoši pamatotām tehniski ekonomiskajām prasībām.

Arī sadales sistēma kādā konkrētā vietā var būt tikai viena. Latvijā lielākais sadales sistēmas operators ir akciju sabiedrība "Sadales tīkls", kas nodrošina elektroenerģijas piegādi vairāk nekā vienam miljonam elektroenerģijas lietotāju, ar saviem pakalpojumiem aptverot 99 procentus valsts teritorijas.

Kā mājsaimniecībām veidojas maksa par elektroenerģiju, un no kādām komponentēm tā sastāv?

Šobrīd mājsaimniecības par vienu kilovatstundu (kWh) enerģijas pēc pamattarifa maksā nedaudz vairāk par 10 santīmiem. No šīs summas elektroenerģijas kā preces cena ir aptuveni 3,5 santīmi par kWh jeb vairāk nekā 30 procenti no gala cenas. Šo cenu jau šobrīd nosaka tirgus konjunktūra, jo gan lielie, gan mazie elektroenerģijas ražotāji savu preci – elektroenerģiju - pārdod biržā.

Otra lielākā gala cenas komponente ir maksa par pārvades un sadales tīkla pakalpojumiem (aptuveni 37 procenti). Šeit svarīgi piebilst, ka valstīs, kur ir lielāks iedzīvotāju blīvums, tīklu pakalpojumi ir lētāki, jo gluži vienkārši nav nepieciešamas tik garas pārvades sistēmas, taču Latvijā, it sevišķi lauku apvidos, mājsaimniecības cita no citas atrodas visai tālu un ceļš ir garš. 

Šobrīd daudz pieminētā obligātā iepirkuma komponente (OIK) veido aptuveni 11 procentus no elektroenerģijas gala cenas. OIK ir atbalsts jeb piemaksa enerģijas ražotājiem, lai tie sasniegtu noteiktus valsts izvirzītus mērķus. Jāpiemin arī tirdzniecības pakalpojuma izmaksas, kas ir vien 0,17 santīmi par kilovatstundu jeb mazāk par diviem procentiem no tarifa.

Šo uzskaitījumu noslēdz pievienotās vērtības nodoklis – 21 procents no elektroenerģijas gala cenas.

Nupat izskanējusi ideja, ka obligātā iepirkuma komponentes slogu vajadzētu samazināt rūpniecības uzņēmumiem, bet palielināt mājsaimniecībām.

Enerģijas ražotājiem šobrīd piemaksā visas Eiropas Savienības valstis. Kā šī komponente tiek sadalīta starp patērētājiem, katrā valstī tiek risināts dažādi. Savulaik, pieņemot Elektroenerģijas tirgus likumu, Latvijā tika akceptēts vienkāršs modelis, kura pamatprincips ir "proporcionāli patērētajam" – ja patērē vairāk, arī jāmaksā vairāk.

Šis nav Eiropai tipisks modelis. Daudzās valstīs darbojas citāds princips – lielie patērētāji maksā mazāk nekā tie, kuri patērē elektroenerģiju mazos apmēros. Šajā gadījumā darbojas vairumtirdzniecības sistēma – pērc vairāk, maksā mazāk.

Dažādu sociālekonomisku iemeslu dēļ samazināt šo komponenti, piemēram, akciju sabiedrībai "Liepājas metalurgs", šobrīd nav iespējams. Taču Ekonomikas ministrijas plānotā OIK reforma paredz, ka kopējais šīs komponentes ietvaros izmaksājamais apjoms pakāpeniski saruks. Pirmie reformas sekas izjustu tieši lielie patērētāji, bet pēc zināma laika - arī mājsaimniecības. Līdz ar to mēs veidotu sistēmu, kāda pastāv citās ES valstīs.

Pagaidām procentuāli OIK Latvijā ir viena no augstākajām Eiropā, taču ne apjoma ziņā, jo pie mums elektroenerģija pagaidām ir samērā lēta.

Vēl neilgs laiks, un par elektroenerģijas tirgus dalībniecēm kļūs arī Latvijas mājsaimniecības. Protams, tas rada zināmu satraukumu, jo ļaudis, pirmkārt, ir neziņā ko izvēlēties un cik būs jāmaksā, vai enerģija nekļūs dārgāka.

Šobrīd elektroenerģiju tirgū iegādājas visas juridiskās personas, kas nozīmē - tās var izvēlēties jebkuru ražotāju, sev piemērotāko pakalpojumu un par to maksāt tirgus cenu. Savukārt mājsaimniecības pašlaik vēl ir maksā regulētu gala tarifu.

Plānots, ka no šā gada 1.septembra elektroenerģijas tirgus Latvijā būs pilnībā atvērts, tātad arī mājsaimniecības varēs izvēlēties jebkuru no Latvijā strādājošiem enerģijas tirgotājiem un sev piemērotāko pakalpojumu. Šobrīd mūsu valstī ir reģistrēti vairāk nekā trīsdesmit elektroenerģijas tirgotāji, ar kuriem var iepazīties akciju sabiedrības "Sadales tīkli" interneta mājaslapā. Taču no tiem aktīvi darbojas tikai septiņi tirgotāji, tai skaitā trīs lielie komersanti: AS "Latvenergo", Igaunijas enerģētikas kompānijas "Eesti Energia" meitasuzņēmums Latvijā "Enefit" un Krievijas uzņēmums SIA "Inter RAO Latvia". Kad tiks izveidots iecerētais elektroenerģijas starpsavienojums ar Zviedriju, Latvijas tirgū ienāks vēl viens ievērojams enerģijas komersants, kas vēl palielinās konkurenci.

Lai mājsaimniecībām atvērtu elektroenerģijas tirgu, vispirms ir jāpieņem grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kurus drīzumā izskatīs Ministru kabinets (MK) un tad Saeima. Tiks izstrādāti arī grozījumi MK 2011.gada 29.novembra noteikumos Nr.914 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi", cita starpā paredzot, ka līdz šā gada 15.augustam mājsaimniecībām būs jānoslēdz elektroenerģijas tirdzniecības līgums.

Līdz ar to visi patērētāji elektroenerģiju varēs iegādāties par tirgus cenu, kam tiks pieskaitīta maksa par tīkla pakalpojumiem, kā arī OIK.

Tas nozīmē, ka turpmāk savā starpā konkurēs tikai elektroenerģijas kā preces ražotāji. Savukārt samaksu par pārvades un sadales sistēmas pakalpojumiem noteiks regulators.

Kā liecina Igaunijas pieredze, kur elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tika atvērts jau šā gada 1.janvārī, tās parasti izvēlas fiksētu cenu par kWh vai izlīdzinātu jeb fiksētu mēneša maksājumu.

Neapšaubāmi, ka konkurences apstākļos elektroenerģijas ražotāji, līdzīgi kā tas notiek mobilo sakaru biznesā, patērētājam piedāvās tirgum atbilstošu pakalpojumu un cenu. Taču aptuveni pusi no gala maksas veidos regulētā komponente, kas nebūs pakļauta tirgus izmaiņām.

Lai aizsargātu mājsaimniecības lietotājus, kas kļūs par tirgus dalībniekiem, MK noteikumos Nr.914 būs iestrādāti būtiskie nosacījumi un informācija, kas tirgotājam būs jāiekļauj elektroenerģijas tirdzniecības līgumā.

Kā par jauno kārtību paredzēts informēt iedzīvotājus?

Informatīvu kampaņu rīkos gan Ekonomikas ministrija, gan sadales tīklu operators "Sadales tīkls". Paredzēts, ka katra mājsaimniecība saņems vēstules ar informāciju, kas ir enerģijas tirgus, kā izvēlēties komersantu, kādi turpmāk būs iepirkuma nosacījumi. Domājams, ka šāda vēstule pie patērētājiem varētu nonākt vasarā. Tiks radīta arī īpaša interneta vietne, kurā publicēsim visu svarīgāko informāciju gan par elektroenerģijas tirgus atvēršanu, gan nepieciešamo rīcību.

Jau šobrīd Ekonomikas ministrija ir izveidojusi infografiku par elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā, kurā atspoguļoti tirgus atvēršanas posmi un dalībnieki, sniegti padomi, kā izvēlēties savu tirgotāju, kā arī norādīts, kas vēl darāms līdz pilnīgai tirgus atvēršanai.

Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumu likumprojektā ir iekļauta norma, kas nodrošinās elektroenerģijas piegādi pēc 2013.gada 1.septembra arī tiem lietotājiem, kas nebūs noslēguši elektroenerģijas piegādes līgumu ne ar vienu elektroenerģijas tirgotāju. Likumprojektā ir ietverts arī pēdējās garantētās piegādes precizējums. Tātad, ja mājsaimniecība dažādu apstākļu dēļ nevarēs izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, tā elektrību turpinās saņemt no tā dēvētā pēdējā garantētā piegādātāja.

Igaunijas pieredze liecina, ka pārejas periodā ļoti aktīvi ir paši elektroenerģijas tirgotāji, kas izsūta informāciju potenciālajiem klientiem.

Pašlaik Ekonomikas ministrijas paspārnē darbojas arī pastāvīga konsultatīvā padome, kuras uzmanības centrā atrodas šī tirgus pilnveidošanas jautājumi.

Īsumā sakot, iedzīvotāji varēs izvēlēties sev piemērotāko enerģijas ražotāju un pakalpojumu, noslēdzot ar pakalpojuma sniedzēju līgumu, kuru varēs mainīt kaut ik mēnesi. Līgumus varēs slēgt arī uz ilgāku termiņu, piemēram, pieciem gadiem.

Daudzus elektroenerģijas patērētājus interesēs, vai viņi varēs būt droši, ka enerģiju saņems no pašu izvēlētā komersanta, nevis no tā konkurenta?

Elektrība ir neredzama, un to nav iespējams, piemēram, iekrāsot. To identificē uzskaites vienība, kas nodota pārvades tīklā. Enerģijas tirgotājam vajadzēs nodrošināt šo vienību piegādi tīklam, kuru kontrolēs pārvades sistēmas operators, kas uzskaitīs, piemēram, "Latvenergo" piegādātās enerģijas apjomu. Ja piegādātājs šo enerģiju neievadīs tīklā, pret viņu tiks vērstas sankcijas.

Turklāt šim komersantam nav pat obligāti pašam jāģenerē enerģija. To viņš var nopirkt no cita ražotāja. Piemēram, lampa, kura deg jūsu istabā, ļoti iespējams, patērē nevis "Latvenergo" saražoto strāvu, bet enerģiju, kuras izcelsme, teiksim, ir Igaunijā vai citur.

Komerciāli šis jautājums tiks risināts starp ražotāju un pārvades sistēmas operatoru.

Vai, atverot enerģijas tirgu, mājsaimniecībām palielināsies tarifu piedāvājums?

Jau tagad ir iespējams izvēlēties, piemēram, tā dēvēto "dienas-nakts" tarifu. Taču šobrīd to izmanto tikai aptuveni 0,2 procenti mājsaimniecību, jo šajā gadījumā ir jāuzstāda īpaša enerģijas gala uzskaites sistēma.

Taču tuvākā nākotnē šis tarifa veids neapšaubāmi kļūs populārāks: izmantojot "dienas-nakts" tarifu, zināma daļa patēriņa tiek pārbīdīta uz nakts stundām, kad enerģija ir lētāka. Jau šobrīd, piemēram, daudzām rūpnīcām ir izdevīgi organizēt darbu nakts maiņās.

Jāpiebilst, ka šāda tarifa ieviešanā būtu ieinteresēti visi trīs lielie Latvijas komersanti, jo viņi ir arī enerģijas ražotāji.

Šobrīd mājsaimniecības arvien biežāk sāk izmantot saules paneļus, citviet dūc vēja ģeneratori. Vai nepatērēto enerģiju, kā tas ir citās valstīs, varēs pārdot komersantam?

Šis jautājums skar tā dēvēto enerģijas neto uzskaiti. Šajā saistībā esam sagatavojuši grozījumus jau minētajā Elektroenerģijas tirgus likumā, kas patlaban tiek apspriesti Saeimā.

Plānots noteikt: ja mājsaimniecībā ir uzstādīts neliels vēja ģenerators, tad nepatērēto enerģiju, it īpaši nakts stundās, tā varēs nodot tīklā. Savukārt ikmēneša rēķinā no kopējās maksas par patērēto elektroenerģiju tiks atskaitīta zināma naudas summa, kas līdzvērtīga šai nodotajai enerģijai. Tātad tiks aprēķināts saldo.

Kopumā es gribētu iedrošināt un aicināt mājsaimniecības aktīvi un rūpīgi izvērtēt enerģijas ražotāju piedāvājumus. Jau minēju par Igaunijas pieredzi - tur tirgotāji ir aktīvi un piedāvā ļoti dažādus risinājumus. Elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām pavērs plašākas izvēles iespējas.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
6
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU