Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vidējā enerģijas iepirkuma cena (2011.g.) biogāzes elektrostacijās ir 128,70 Ls/MWh, līdz ar to izvirzoties pirmajā vietā citu AER enerģijas ražotāju vidū.
FOTO: A.F.I.
Pašlaik līdzās saules enerģijai, zemes siltumam un citiem AER savu vietu ieņēmusi arī biogāze, kas pēc sastāva ir līdzīga dabasgāzei. Taču to iegūst nevis no zemes dzīlēm, bet gan īpašās ietaisēs – bioreaktoros. Biogāzes ievērojama priekšrocība, salīdzinot ar tās pazemes "māsu", ir nelielie CO2 izmeši atmosfērā, kas nodrošina noslēgtu oglekļa aprites ciklu.
Pēdējos gados arī Latvijā biogāzes sektors ir piedzīvojis visai strauju izaugsmi. Par šā brīža situāciju un perspektīvām tika spriests Biogāzes forumā, kuru Eiropas Komisijas līdzfinansētā projekta "BiogasIN" ietvaros rīkoja SIA "Ekodoma".
Mērķis – paaugstināt biogāzes kvalitāti
"Pašlaik biogāzes ražotājiem ir īsts "klondaikas" laiks, kad šī gāze tiek saražota un pēc tam visai bieži nelietderīgi izmantota," saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore Dagnija Blumberga. "Tāpēc joprojām aktuāls ir jautājums, kur saražoto biogāzi likt. Taču pamazām šie jautājumi tiek sakārtoti.
Ražotāji nereti uzskata, ka galvenais ir augstie šā produkta iepirkuma tarifi, kas ļauj komersantiem izdzīvot. Ekonomikas ministrija gan raida signālus, ka kaut kas šajā jomā īsti nav kārtībā. Tāpat tiek spriests, ko darīt ar biogāzi, kuru ražo patlaban un ražos nākotnē.
Šai problēmai ir daudz risinājumu, un viens no vispieņemamākajiem ir saistīts ar biogāzes kvalitātes uzlabošanu. Ir zināmi vismaz pieci šādi paņēmieni."
Lai biogāzi izmantotu ne tikai elektrības ražošanai, bet arī kā transportlīdzekļu degvielu vai ievadītu dabasgāzes tīklā, tā ir jāattīra no sārņiem, oglekļa dioksīda, citām blakus vielām, kā arī jāpaaugstina metāna saturs. Šo procesu sauc par biogāzes uzlabošanu līdz biometāna kvalitātei.
"Pašlaik līdzās saules enerģijai, zemes siltumam un citiem AER savu vietu ieņēmusi arī biogāze."
Biogāzes kvalitātes parametrus nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.772 "Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību". Tāpat kopš 2005.gada 25.oktobra ir spēkā standarts LVS EN ISO 15403:2005 "Dabasgāze. Kvalitātes raksturošana dabasgāzei, kuru lieto kā saspiestu degvielu transportlīdzekļos", kas ir identisks Eiropas standartam EN ISO 15403:2005 "Natural gas – Designation of the quality of natural gas for use a compressed fuel for vehicles (ISO 15403:2000)".
"Protams, biogāzes ražotājiem ir jāsagaida laiks, kad pārmaiņas skars arī gāzesvadu tīklu," turpina D.Blumberga. "Tas ir viens no reāliem risinājumiem, lai biogāzes projektus padarītu ekonomiski izdevīgus. Savukārt cits veids ir tās izmantošana transportā. Šobrīd šādi biogāzes kvalitātes paaugstināšanas pētījumi rit Tehniskajā universitātē.
Jādomā, kā šo tirgu padarīt interesantu arī pašvaldībām. Piemēram, Zviedrijā pilsētas satiksmes autobusus jau labu laiku darbina ar biogāzi."
Taču tās nav vienīgās jomas, kur var rast biogāzes pielietojumu. Tā var kļūt arī par enerģijas avotu, it īpaši centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Šeit jāpiebilst, ka jaunā ES Energoefektivitātes direktīva nosaka, ka esošajām un jaunajām elektrostacijām un rūpnieciskajām ražotnēm obligāta prasība ražošanas procesā ir iegūto siltumu novirzīt tuvākajās siltumapgādes (centrālapkures) sistēmās.
Ieturēs pauzi
Pērnā gada 17.maijā MK, izdarot grozījumus 2010.gada 16.marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību", pieņēma lēmumu uz laiku - no 2011.gada 26.maija līdz 2013.gada 1.janvārim – pārtraukt piešķirt tiesības pārdot elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem obligātā iepirkuma ietvaros, kas ļaus samazināt "zaļās" enerģijas ražošanas turpmāko ietekmi uz elektrības gala tarifu.
Tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrija (EM) šajā laika sprīdī nerīkos konkursus par tiesību iegūšanu pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un līdz ar to ražotājs nevarēs kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātajā iepirkumā un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu.
"Ražotāji nereti uzskata, ka galvenais ir augstie šā produkta iepirkuma tarifi, kas ļauj komersantiem izdzīvot."
Tajā pašā laikā šis lēmums neietekmē tos komersantus, kas obligātā iepirkuma tiesības ieguvuši jau iepriekš.
EM uzskata, ka šāds lēmums ir bijis savlaicīgs, jo laikā no 2007. līdz 2012.gadam obligātā iepirkuma komponente ir izmaksājusi vairāk nekā 86 milj. latu, kas iekasēti no galapatērētāja, un šīs izmaksas pieaug līdz ar katru ieviestu projektu. Ja tiktu īstenotas visas jaudas, par kurām iepriekš izsniegti lēmumi, obligātās komponentes izmaksas, kā liecina EM prognozes, var ievērojami pieaugt.
Pašreizējie atbalsta instrumenti novecojuši un neefektīvi
Pērnā gada beigās Latvijā biogāzes elektrostacijās kopējā uzstādītā jauda nedaudz pārsniegusi 29 MW, un kopumā par obligātā iepirkumā iepirkto elektroenerģiju šis atzars no 2007. līdz 2012.gadam saņēmis 25,56 milj. latu. Vidējā iepirkuma cena (2011.g.) biogāzes elektrostacijās ir bijusi 128,70 Ls/MWh, līdz ar to izvirzoties pirmajā vietā citu AER enerģijas ražotāju vidū.
"Diemžēl līdzšinējie atbalsta instrumenti vairs nav uzskatāmi par ilgtspējīgiem un efektīviem, jo ir izsniegts pārmērīgs obligātā iepirkuma atļauju apjoms. Tas rada riskus visai valsts enerģētikas sistēmai kopumā," uzsver EM padomniece Ilona Platonova.
Šobrīd Latvijā, pēc EM ziņām, darbojas 27 biogāzes ražotnes un to skaits šā gada beigās pieaugs. Taču izsniegto lēmumu skaits pārsniedz simtu.
Latvijas Biogāzes asociācijas (LBA) priekšsēdētājs Andis Kārkliņš domā, ka daudzas no iegūtajām atļaujām, ļoti iespējams, ir sarūpētas tālākai pārdošanai. Taču tajā pašā laikā valdības lēmums var kavēt tiešām reālu projektu ieviešanu.
Ministrija nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem. Tai skaitā ierobežot līdzšinējā koģenerācijas elektrostaciju atbalsta termiņu. Arī jau esošajiem atbalsta saņēmējiem, koģenerācijas elektrostacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus megavatus, ierobežojumu paredzēts noteikt uz 10 gadiem, un koģenerācijas elektrostacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda pārsniedz četrus megavatus, - uz 15 gadiem. Vienlaikus paredzot, ka līdz 2016.gada 1.janvārim ražotājs nevar kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Tiks izstrādāti arī priekšlikumi tehnoloģiski neitrālam atbalstam, kas veicinātu modernāko tehnoloģiju un efektīvu resursu izmantošanu. Paredzēta arī virkne citu priekšlikumu.
"Jaunā ES Energoefektivitātes direktīva nosaka obligātu prasību ražošanas procesā iegūto siltumu novirzīt tuvākajās siltumapgādes (centrālapkures) sistēmās."
"Pieņemtais valdības lēmums ir liels solis uz priekšu, lai valsts atbalstu AER un koģenerācijai padarītu efektīvu, caurspīdīgu un ilgtspējīgu," uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. "Nav šaubu, ka Latvijai ir jāatbalsta un jāveicina "zaļās" elektroenerģijas ražošana, bet tas nevar notikt atrauti no citu nozaru vajadzībām un iespējām attīstīties. Jāveido sistēma, kas palīdz mums sasniegt mērķus "zaļās" enerģijas ražošanā un patēriņā, bet vienlaikus neapdraud ekonomikas konkurētspēju un attīstību."
EM ir arī izveidojusi jaunās atbalsta sistēmas principus (enerģijas apjoma elastība, saprātīgas izmaksas, reakcija uz tirgus signāliem un tehnoloģiskā neitralitāte).
Lai veicinātu informācijas atklātību un pieejamību par AER projektu attīstību Latvijā, ministrija savā interneta vietnē publicējusi informāciju par visiem lēmumiem, ar kuriem komersantiem piešķirtas tiesības pārdot elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
Ko liksim bioreaktoros?
Biedrības "Zemnieku saeima" vadība ir paudusi bažas par straujo biogāzes staciju skaita pieaugumu Latvijā, kā dēļ zemniekiem samazinās pārtikas audzēšanai un ražošanai pieejamās platības, kā arī strauji paaugstinās zemes nomas maksa. Patlaban vidēji 70% lauksaimnieku nomā papildu zemes platības, bet biogāzes staciju projektu īstenotāju piedāvātās summas pārsniedz reālo tirgus cenu. Līdz ar to zemnieks zaudē iespēju audzēt pārtikas izejvielas, piemēram, graudus, raksta portāls "Nozare.lv".
Tāpēc "Zemnieku saeima" uzskata, ka biogāzes rūpnīcām ir jānosaka stingrāka kontrole, tostarp attiecībā uz izejvielu ilgtspējas kritēriju ievērošanu.
Tikšanās laikā ar zemniekiem D.Pavļuts lauksaimniekus informēja, ka EM sadarbībā ar Zemkopības ministriju jau ir aktualizējusi šos jautājumus un sākusi stingrāku kontroles prasību izstrādi biogāzes stacijām, lai tās ražošanas procesā vairāk izmantotu lauksaimniecības atlikumus, nekonkurējot ar pārtikas ražošanu.
Arī "BiogasIN" projekta ietvaros sagatavotajās biogāzes politikas vadlīnijās, kuras tika apspriestas Biogāzes foruma laikā, secināts, ka šobrīd biogāzes nozare konkurē ar lauksaimniecisko ražošanu attiecībā uz zemes izmantošanu. Taču valstij nav skaidras stratēģijas, vai tiek atbalstīta enerģijas ražošana vai prioritāte būtu dodama lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Tāpat nav noteikti prioritārie substrāti biogāzes ražošanai, netiek veicināta atkritumu un atlikumu produktu izmantošana, kā arī bioloģiski noārdāmie sadzīves atkritumi.
Vadlīnijas šajā saistībā piedāvā izveidot substrātu sarakstu, nosakot, ka primāri jāizmanto atkritumu produkti un ražošanas blakusprodukti. Tāpat jāveicina sadzīves atkritumu šķirošana un to organiskās frakcijas izmantošana.
Pagaidām gan jomā, kas skar biogāzes ražošanu, ir vairāk neatrisinātu problēmu nekā biogāzes nozares šā brīža pienesums. Taču neapšaubāms ir arī fakts, ka tas ir perspektīvs AER enerģijas ražošanas virziens, par kuru liecina ārvalstīs uzkrātā pieredze.
