NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
23. augustā, 2011
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Energoresursi
2
2

Latvijā ienāk zema enerģijas patēriņa ēkas

Zema enerģijas patēriņa ēkās dzīvot ir gan silti, gan vienlaikus – ekonomiski.

FOTO: www.sxc.hu

Ar līgumu svinīgu parakstīšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) 16. augustā noslēdzies Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansējuma konkurss "Zema enerģijas patēriņa ēkas", kurā varēja piedalīties komersanti, pašvaldības un fiziskas personas. Šajā konkursā kopumā tika apstiprināts 31 projekts par kopējo pieejamo KPFI finansējuma summu 7 261 722 lati. Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, veicot zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā arī esošo ēku rekonstrukciju vai vienkāršoto renovāciju.

Konkursam kopumā tika iesniegti 82 projektu iesniegumi, un pieprasītais finanšu instrumenta finansējums sasniedza 17 milj. latu. Apstiprināts tika 31 projekts, administratīvās neatbilstības dēļ noraidīti 12, bet 39 - finansējuma trūkuma dēļ. 

Liela interese un mērķi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis saistībā ar līgumu parakstīšanu pauda gandarījumu par iespēju atbalstīt tik plašu pretendentu loku, tādējādi veicinot ilgtspējīgu saimniekošanu visos līmeņos valstī - no pašvaldībām līdz uzņēmējiem un privātpersonām.

"Šis ir vēl viens solis, ko speram, lai patērētu mazāk enerģijas, dzīvotu videi draudzīgāk un samazinātu Latvijas energoatkarību no citu valstu resursiem," norādīja ministrs. "Izsludinot šo konkursu, nedomājām, ka sagaidīsim tik lielu potenciālo ieviesēju atsaucību. Zema enerģijas patēriņa ēkas mūsu valstij ir jaunums. Turklāt iesniegtie projekti neaptver tikai kādu noteiktu ēku veidu, bet gan plašu spektru – sākot no vienģimenes dzīvojamiem namiem līdz valstij un pašvaldībām piederošām lielām būvēm.

Īpaši gribu atzīmēt, ka šā finansējuma ietvaros sniedzam atbalstu arī uzņēmējiem ražošanas būvju modernizācijai, lai ēkas pārveidotu par zema enerģijas patēriņa ražotnēm. Tas komersantiem dos iespēju kļūt modernākiem, efektīvākiem un, galvenais, videi draudzīgākiem."

Arī VARAM valsts sekretāra vietniece, Investīciju departamenta direktore Vija Gēme uzsvēra, ka zema enerģijas patēriņa ēkas ir pirmais šāda veida projekts mūsu valstī. "Tas būs nozīmīgs eksperiments, jo klimata politika šobrīd neapstājas pie spēkā esošiem būvnormatīviem. Šajā gadījumā mēs speram soli uz priekšu. Uzstādījums - siltumenerģijas patēriņš apkurei 35 kWh/m2 gadā - ir zināmā mērā unikāls. Vēl pirms gadiem piecpadsmit runājām par 200, tad par 150 kWh/m2. Tas būs liels izaicinājums gan projektētājiem, gan būvniekiem," vērtēja VARAM valsts sekretāra vietniece.

Kritērijus nosaka Ministru kabineta noteikumi

Galvenais faktors, kas apvieno visas energoefektīvās būvniecības ēkas, ir energoresursu patēriņa līmenis - šajā pozīcijā tiek summēts ēkas siltuma un elektroenerģijas patēriņš uz vienu platības kvadrātmetru gadā.

Šādas mājas varētu definēt arī kā ēku celtniecības vai rekonstrukcijas, arī renovācijas konceptu, kas apvieno zemu enerģijas patēriņu ar augstu komforta līmeni. To projektēšana un celtniecība tiek veikta atbilstoši daudz augstākiem būvniecības standartiem.

Ne tikai Eiropā, bet arī ASV un Kanādā par zema enerģijas patēriņa ēku uzskata jebkuru - sabiedrisko, komerciālo vai individuālo namu, kura enerģijas patēriņš svārstās ap 30 kWh/m² gadā. Diemžēl Eiropā šādus rezultātus var sasniegt vienīgi centrālajos un dienvidu reģionos. Skandināvijas un Eiropas ziemeļaustrumos, arī Baltijas valstīs, par šāda tipa namu būtu jāuzskata ēka, kas patērē 30-35 kWh/m² gadā. Taču šie rādītāji, ņemot vērā temperatūras svārstības vasarā un ziemā, ir visai grūti sasniedzami.

Minētajā konkursā iesniegto projektu finansējuma apmērus, sasniedzamos rādītājus, īstenošanas nosacījumus un citus vērtēšanas kritērijus nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1185 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa "Zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums". Konkursa galvenais uzdevums ir sekmēt oglekļa dioksīda emisijas samazināšanu, veicinot zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā arī esošo ēku rekonstrukciju vai vienkāršoto renovāciju.

Saskaņā ar šiem noteikumiem ēkām, uz kurām attiecas projekta aktivitātes, siltumenerģijas patēriņš apkurei nedrīkst pārsniegt 35 kWh/m2 gadā. Savukārt ēkas rekonstrukcijas projekta kopējais oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs, kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu, komersantu un fizisko personu iesniegtajos projektos nedrīkst būt mazāks par 0,35 kg CO2/Ls gadā, bet tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāžu un pašvaldību iesniegtajos projektos nav mazāks par 0,25 kg CO2/Ls gadā.

Konkursa ietvaros vienam projektam maksimāli pieļaujamais finanšu instrumenta līdzfinansējums nedrīkstēja pārsniegt 750 tūkst. latu. Turklāt visdāsnāko līdzfinansējumu – 80 procentus - varēja saņemt pārvaldes iestādes un pašvaldības, savukārt sīkajiem (mikro) un mazajiem komersantiem, kā arī fiziskajām personām atbalsta intensitāte bija 65%, bet vidējiem komersantiem - 55 procenti.

Būvēs un rekonstruēs birojus, skolas, muzejus

No 31 apstiprinātā projekta 16 ir jaunbūvju projekti un 15 namu rekonstrukciju projekti, kopumā 12 ēku klasēs.

"Esam izstrādājuši mūsu novada attīstības programmu līdz 2020. gadam, kā arī aktualizējuši visus jau tagad veicamos darbus," teica Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs. "Domāju, ka pašvaldībām ir jāizmanto ikviena šāda veida iespēja, it īpaši, ja valsts atbalsta intensitāte ir ļoti augsta. Ņemot vērā programmas prioritātes, konkursam iesniedzām Tiskādu vidusskolas, kurā šobrīd mācās ap 120 bērnu, rekonstrukcijas projektu. Skola ir būvēta vēl padomju laikā un neatbilst nekādiem enerģijas patēriņa standartiem. Izmantojot šo KPFI līdzfinansējumu - nedaudz vairāk nekā 500 tūkstošus latu –, siltināsim ēku, kā arī veiksim citus darbus."

Lielāko līdzfinansējumu - 750 tūkst. latu – ražošanas ēkas rekonstrukcijai atbilstoši zema enerģijas patēriņa prasībām ir ieguvusi SIA "Kubi". Par aptuveni tikpat lielu summu savu biroja ēku rekonstruēs arī a/s "Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīca". Savukārt Jelgavas pašvaldība līdzfinansējumu (474 tūkst. latu) ieguldīs Valgundes sporta halles jaunbūvē, bet Garkalnes novada dome par apmēram tikpat lielu summu rekonstruēs Garkalnes vidusskolu, izmantojot videi draudzīgas tehnoloģijas un būvmateriālus.

"Zema enerģijas patēriņa ēkās dzīvot ir gan silti, gan vienlaikus – ekonomiski."

"Ar KPFI līdzfinansējumu esam iecerējuši rekonstruēt biroja ēku Rīgā, Daugavgrīvas ielā 83, kura patērēja pārāk lielu enerģijas daudzumu," stāsta SIA "Magnat Project Management" pārstāvis Edvīns Kozlovskis. "Tā ir trīsstāvu ēka, kuras fasādi siltināsim ar 25 centimetru biezu akmens vates kārtu."

KPFI līdzfinansējums tiks arī Okupācijas muzeja rekonstrukcijai un muzeja būvniecībai Ogrē.

Līdzfinansējums arī privātpersonām

Īpaši jāuzsver, ka šis ir viens no pirmajiem VARAM konkursiem, kurā varēja piedalīties arī fiziskas personas. Viena no septiņām, kas saņems KPFI līdzfinansējumu, ir siguldiete Santa Brauere. Valsts atbalsta līdzekļus viņa iecerējusi ieguldīt zema enerģijas patēriņa ģimenes mājas būvniecībā.

"Par šo konkursu es uzzināju nejauši," LV portālam stāstīja S. Brauere. "Sākumā bija citas idejas, taču, apsverot visus "par" un "pret", nolēmām startēt šajā sacensībā. Projektu rakstīju pati, bez jebkādiem palīgiem. Esam iecerējuši uzbūvēt 250 kvadrātmetru lielu ģimenes māju, kas atbilstu zema enerģijas patēriņa principiem. Kopējās projekta izmaksas nedaudz pārsniegs 160 tūkstošus latu, no kuriem KPFI līdzfinansējums būs aptuveni 32 tūkstoši latu."

Šobrīd Latvijā tradicionāli būvētās privātmājas gadā vidēji patērē 100-150 kWh/m² siltumenerģijas gadā – tāds ir vidējais rādītājs. Savukārt šāda ģimenes māja, kas būvēta pēc zema enerģijas patēriņa ēkas kritērijiem, tas nepārsniedz 40 kWh/m² vai ir pat zemāks.

VARAM izsludinātajā konkursā, kā jau minēts, šis slieksnis ir 35 kWh/m2 gadā. Pārrēķinot naudas izteiksmē, Latvijā privātmājām (ap 150m2) siltumenerģija gadā atkarībā no apkures veida vidēji izmaksā no 1000 līdz 1500 latu. Īstenojot šādu projektu, ģimene katru gadu varētu ietaupīt aptuveni divas trešdaļas līdzekļu, kuri līdz šim tika iztērēti apkurei.

"Lai sasniegtu paredzētos rādītājus, mājas sienu siltināšanai izmantosim materiālu, kura ražošanā ir izmantots grafīts, kas ievērojami paaugstina materiāla siltumizolējošās īpašības. Ražošanas procesa laikā grafīts vienmērīgi pārklāj granulas virsmu un daudz spēcīgāk atstaro siltumu, nekā tradicionālās putupolistirola plāksnes," teic S. Brauere. Viņa skaidro, ka arī gaisa difūzija izvēlētajā materiālā ir salīdzināma ar priedes koksnes īpašībām, turklāt tas nesatur fenolu un degšanas laikā neizdala toksiskās gāzes un tam piemīt arī daudz labākas skaņu izolējošas īpašības.

Bet apkures sistēmai tiks izmantots siltumsūknis, kā arī uzstādīta rekuperācijas sistēma.

Šeit jāpiebilst, ka rekuperācijas sistēmas ļauj telpas vienlaikus gan vēdināt, gan taupīt siltumu. To darbības pamatprincips ir ieplūstošā gaisa sasildīšana ar "netīro", bet jau sasildīto gaisu. Iespējama pat 85% siltuma atdošana ieplūstošajam gaisam, un tas nozīmē, ka papildus jāsilda tikai 15% apmainītā gaisa. Lai arī rekuperācijas iekārtas nav lētas, tās parasti atmaksājas trijos četros gados.

 S. Brauere savu projektu ir iecerējusi realizēt līdz nākamā gada rudenim.

Šis patlaban nav vienīgais VARAM organizētais konkurss, kurā var piedalīties fiziskas personas. Jau vairāk nekā 1000 iesniegumu saņēmis projektu konkurss "Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecības sektorā" ar kopējo pieejamo KPFI finansējumu vairāk nekā 11 milj. latu. 

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU