Klimata pārmaiņas liek domāt par jaunām tehnoloģijām

Energoapgādes drošība, alternatīvu energoresursu izmantošana ir visas pasaules, it īpaši Latvijas, problēma. Daba mums ir sarūpējusi divus pamatresursus – upes un mežu –, taču fosilo kurināmo nākas iegādāties no kaimiņiem, atklādams diskusiju, uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Atslēgas vārdi: ražošana, pārdošana un – labvēlīga vide

Šobrīd sabiedriskajā telpā aktīvi tiek spriests par energoresursu izmantošanas iespējām. Diemžēl debašu noskaņa visai bieži ir negatīva, it īpaši, ja sarunas sākas par enerģijas iepirkuma tarifiem, mazajām hidroelektrostacijām, kuras nereti nav draudzīgas Latvijas dabai. Taču vienlaikus tomēr ir jāmeklē risinājumi, kas būtu pieņemami plašai sabiedrībai.

"Mūsu diskusijas nosaukumā es redzu arī divus atslēgas vārdus – "ražošana" un "pārdošana"," teica Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Juris Ekmanis. "Šīs divas daļas nav iedomājamas bez vēl viena jēdziena – "labvēlīga vide". Diemžēl jāatzīst: tehnoloģijas, kas parādās vietējā tirgū, visai bieži nav piemērotas Latvijas apstākļiem. Tieši tāpēc ir nepieciešama Latvijas zinātnieku līdzdarbība, lai palielinātu to efektivitāti. Svarīgi ir arī pašiem izstrādāt tehnoloģijas, kuras pārdotu ārvalstīs."

Enerģētikas tirgū ir izveidojusies jauna situācija, uzsvēra J. Ekmanis. Tajā darbojas biržas cenas. Tas nozīmē, ka vairs nav atkarības no kaimiņa Austrumos vai Rietumos. Par šo cenu tiek pārdota arī Daugavas HES kaskādes saražotā enerģija.

"Energoapgādes drošība, alternatīvu energoresursu izmantošana ir visas pasaules, it īpaši Latvijas, problēma."

Tas nozīmē, ka ražotājs ienākumus var gūt no diviem avotiem – pārdodot savu preci brīvajā tirgū, kuru regulē birža, vai saņemot mākslīgu, no augšas noteiktu iepirkuma cenu jeb dotāciju.

Pirmajā gadījumā situāciju grūti prognozēt, otrajā spēles noteikumi ir paredzami. Ar to izskaidrojami enerģijas ražotāju centieni iekļūt obligātā iepirkuma zonā, jo tas nozarē (un biznesā) rada zināmu stabilitāti. Kā to var īstenot valsts un politiķi, kā šādu situāciju uztvers pircējs – tas šobrīd ir atklāts jautājums. Par to liecina arī ieilgusī diskusija ap jauno Atjaunojamās enerģētikas likumu.

Otra enerģētikas sadaļa ir siltums. Tas ir viens no nozīmīgākajiem tehnoloģiskajiem virzieniem, kurā var strādāt un strādāt. Progress siltuma ražošanā ievērojami var pazemināt tarifus. Ja pareizi šīs tehnoloģijas izmanto, tad siltuma izmaksas iespējams samazināt bez īpašām dotācijām. Taču pagaidām nav radīta universāla metodika, kas jebkurā rekonstruētā katlumājā ievērojami samazinātu siltuma izmaksas.

Informācija par jaunajām tehnoloģijām visai bieži nav pilnīga, atzina J. Ekmanis, kā piemēru minot jau popularitāti ieguvušos siltumsūkņus. "Pašvaldības, izmantojot šīs tehnoloģijas un aprēķinot iegūto efektu, parasti ņem vērā tikai no pašu budžeta nepieciešamo finansējumu. Bet tā parasti ir puse vai pat mazāka summa no kopīgajiem izdevumiem, jo lielāko daļu izdevumu šādos projektos parasti sedz, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu. Un šāds mīts ceļo pa Latviju: "Es uzstādīju jaunu tehnoloģiju, un tā dod fantastiskus rezultātus!" Šādas iespējas, protams, ir jāizmanto, bet aplami ir apgalvot, ka šādas tehnoloģijas ir lētas un ātri atmaksājas," aizrādīja J. Ekmanis.

Vairāk enerģijas iepirkts no mazajām HES

Latvijā atjaunojamās enerģijas politiku pašlaik nosaka virkne tiesisko regulējumu, tai skaitā Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.–2016. gadam, arī Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes un citi ES un nacionālie tiesību akti un dokumenti, informēja Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta Enerģijas resursu un degvielas nodaļas vadītājas vietniece Baiba Neimane. Enerģētikas likumā jaunākie grozījumi stājās spēkā 18. martā un Elektroenerģijas tirgus likumā - 11. augustā. Šo normatīvo aktu uzdevums ir arī veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Obligātā iepirkuma ietvaros šogad salīdzinājumā ar 2008. gadu vairāk enerģijas iepirkts no mazajām HES ar jaudu līdz 5 MW, biogāzes un biomasas ražotnēm, savukārt vēja staciju pienesums ir nedaudz samazinājies. Pirms trim gadiem Latvijā darbojās 14 vēja stacijas, bet tagad to skaits pieaudzis līdz trīsdesmit.

Saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK I pielikuma A daļu Latvijai (saskaņā ar pašas priekšlikumiem) izvirzīts mērķis: no atjaunojamiem energoresursiem (AER) saražotās enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā 2020. gadā jāsasniedz 40%, bet transportā – 10% robežu.

Sasniedzot šos mērķus, pēc deviņiem gadiem Latvija būtu otrā valsts Eiropas Savienībā aiz Zviedrijas, kura enerģijas ražošanai visvairāk izmantotu atjaunojamos resursus.

Viena no mūsu valsts (arī Eiropas Savienības) prioritātēm ir Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāns (BEMIP), īpaši infrastruktūras jomā. Tas paredz tiesības pārdot enerģiju visiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, nezaudējot saņemto valsts atbalstu. Lai arī darbs pie BEMIP īstenošanas risinās sekmīgi, tomēr darāmā vēl ir daudz, secināja B. Neimane.

Viņa uzsvēra, ka pašlaik viens no galvenajiem uzdevumiem enerģētikas jomā ir tiesiskās bāzes sakārtošana, tostarp normatīvā regulējuma izstrāde, kas pilnībā nodrošinātu AER attīstību atbilstoši ES prasībām, kā arī ilgtspējīga atbalsta mehānisma izstrāde enerģijas ražošanai no šiem resursiem, ņemot vērā Latvijā pieejamo AER potenciālu. Protams, ir jārisina arī jautājumi par finanšu pieejamību tehnoloģijām, kurās enerģijas ražošanai izmanto AER.

Būs jauni konkursi

Zinātnieki ir pierādījuši, ka šobrīd dzīvojam starp diviem ledus laikmetiem, mainās arī Saules aktivitāte, diskusijas laikā uzsvēra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata politikas un tehnoloģiju departamenta direktors Valdis Bisters. Pētot Grenlandes ledājus, ir gūti pierādījumi, ka uz Zemes nekad īsā laika sprīdī nav bijis vērojams tāds CO₂ pieaugums kā tagad. Uz šīm nepatīkamajām klimata pārmaiņām aktīvi reaģē pasaules, tostarp Eiropas politiķi. Eiropas Savienība ambiciozus mērķus ir ietvērusi Klimata un enerģijas paketē, radīti arī jauni šo plānu īstenošanas instrumenti.

Taču tajā pašā laikā nav īstas skaidrības, kas notiks pēc 2012. gada, uzsvēra V. Bisters. "Pat ja Eiropu izņemtu no globālās kartes, neviens to nepamanītu, jo kopumā gadā saražojam tikai 12 līdz 15 procentu no visām CO₂ emisijām pasaulē. Lai arī mūsu pienesums ir neliels, tas nenozīmē, ka drīkstam dusēt uz lauriem. Ir nepieciešamas tehnoloģijas, kas ļautu risināt šo globālo problēmu ilgtermiņā. To pieprasa arī sabiedrība (patērētāji, pašvaldības, uzņēmēji), kas galu galā nosaka, kādu enerģiju tā grib lietot. Turklāt tiks samazināti riski, jo neviens nezina, cik daudz maksās dabasgāze 2015. gadā."

"Uz Zemes nekad īsā laika sprīdī nav bijis vērojams tāds CO₂ pieaugums kā tagad."

Savu ieguldījumu šajā procesā dod arī VARAM. Īpaši jāuzsver Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) nozīme. Tam resursi iegūti, pārdodot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas kvotas. VARAM šobrīd ir sākusi darbu pie trīs jaunu konkursu īstenošanas.

Šogad augusta sākumā Ministru kabinets (MK) akceptēja VARAM sagatavoto MK noteikumu projektu "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana un pilotprojektu īstenošana" nolikums", kas nosaka šā konkursa vērtēšanas kritērijus, projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību.

Pasākuma mērķis ir veicināt SEG emisiju samazinošu produktu un tehnoloģiju attīstību, kā arī zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, atbalstot izmēģinājumprojektu īstenošanu Latvijā. Piemēram, Dānijas eksportā šādu tehnoloģiju īpatsvars ir 15 procenti.

Konkursa ietvaros tiks atbalstīta jaunu un inovatīvu produktu vai tehnoloģiju, arī esošo tehnoloģiju, ja tām ir SEG samazinājuma potenciāls un praktiska pielietojuma iespējas, izveide, testēšana un demonstrēšana. Šajā konkursā pieejamais finansējums ir 2,8 milj. latu.

Tāpat VARAM aicina pašvaldības un komersantus piedalīties KPFI konkursā

"Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā". Konkursa uzdevums ir pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā ieviest tehnoloģijas, kas taupītu elektroenerģiju. Galvenā uzmanība tiks pievērsta moderniem gaismas ķermeņiem – augstspiediena nātrija un LED lampām. Valsts atbalsta programmas ietvaros pieejamais KPFI finansējums ir 2,8 milj. latu. Turklāt vienam projektam pieejamais finansējums var svārstīties robežās no 10 tūkst. līdz 350 tūkst. latu.

Savukārt trešais konkurss, kura kopējais finansējums ir 3,5 milj. latu, veicinās AER izmantošanu transporta sektorā, un tā mērķis ir sekmēt elektrotransporta un akumulatoru ātrās uzlādēšanas ietaišu attīstību.

Sabiedrības zināšanu līmenis - zems

Diskusijas dalībnieki secināja, ka sabiedrības zināšanu līmenis par aktuāliem enerģētikas jautājumiem šobrīd ir visai zems. Tieši šai problēmai ir pievērsusies Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija (LASA), kuras galvenais uzdevums ir sekmēt sadzīves, tostarp sadzīves bīstamo atkritumu, samazināšanu, otrreizēju izmantošanu, jaunu pārstrādes un noglabāšanas tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu praksē.

Asociācijas valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere uzskata, ka šobrīd atkritumi diemžēl netiek uzskatīti par atjaunojamiem energoresursiem (AER), kaut mēs paši tos ražojam arvien lielākos daudzumos. Sabiedrība nesaskata ieguvumus no šo AER izmantošanas. Tāpēc LASA uzsākusi KPFI līdzfinansētu projektu "Atjaunojamie energoresursi un to izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā".

Pagaidām atkritumus enerģijas ražošanā mūsu valstī izmanto maz. Dažviet atkritumu saimniecībās tiek iegūta biogāze, kuru izmanto, piemēram, siltumnīcu apkurei. Taču ES direktīvas prasa bioloģisko atkritumu samazināšanu, un tādēļ to nevar uzskatīt par perspektīvu enerģijas ieguves veidu, norādīja R. Bindere.

"Neviens nezina, cik daudz maksās dabasgāze 2015. gadā."

Kopumā projekta mērķis ir sniegt nepieciešamās zināšanas un veidot izpratni par atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu un bioloģiski sadalošos atkritumu apsaimniekošanu, kā arī iepazīstināt mērķauditoriju ar energoapgādes plānu izstrādes metodoloģiju un iespējām izmantot vietējos atjaunojamos enerģijas avotus un tehnoloģijas, tajā skaitā biomasas termisko un bioloģisko apstrādi.

LASA iecerējusi sagatavot rokasgrāmatu, kas dotu aptverošu ieskatu bioloģiski sadalāmo atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijās, kuras veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Tiks veidota arī videofilma, jo šādi materiāli ir interesantāki un vieglāk uztverami.