Otrā iespēja privātmāju īpašniekiem zaļo tehnoloģiju ierīkošanai

Par pirmās kārtas rezultātiem

Konkursa pirmajā kārtā tika saņemti 1459 pretendentu iesniegumi.

"Pašlaik vēl norisinās līgumu slēgšana, tādēļ precīzu skaitu, cik projektu realizēsies, nevaru nosaukt. Iespējams, ka kāds pretendents līgumu tomēr nenoslēgs – tā mēdz notikt," saka Vides un reģionālās aizsardzības ministrijas (VARAM) Klimata politikas un tehnoloģiju departamenta Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) eksperte Veronika Gomančenko.

Pirmajā kārtā apgūtās naudas summas precīzi būs zināmas šā gada augusta beigās, kad būs beidzies līgumu slēgšanas posms. Vienam projektam iespējamā maksimālā atbalsta summa ir 7000 latu, un tie ir 50% no visiem attiecināmajiem projekta izdevumiem.

Summa, kāda būtu bijusi vajadzīga visiem iesniegtajiem 1459 pieteikumiem, veidoja gandrīz 5 miljonus latu. Visai šai programmai kopumā atvēlēti aptuveni 11,3 miljoni latu KPFI līdzekļu. Tātad vismaz 6 miljoni latu vēl apgūstami programmas otrajā kārtā.

Ja līgums vēl slēdzams, vai var sākt būvēt

Ja līgums ar Vides izglītības fondu (VIF) vēl nav noslēgts, vai pirmās kārtas pretendents jau var uzsākt iekārtu iegādi un uzstādīšanu?

"Jā, var," saka eksperte un tūlīt piekodina: "Bet attiecināmās izmaksas sāks skaitīt tikai no brīža, kad ir parakstīts līgums. Tātad visas izmaksas, kas ir bijušas pirms līguma parakstīšanas, ir jāfinansē pašam ēkas īpašniekam. Tādēļ vēlams būtu sagaidīt brīdi, kad līgums parakstīts, un tikai tad sākt darbus."

Kad sāksies otrais piegājiens

Ņemot vērā šā gada 19. jūlija Ministru kabineta (MK) sēdes pozitīvo lēmumu, noteikumi Nr. 570 "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 4. janvāra noteikumos Nr. 11 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā" nolikums"" stājās spēkā 27. jūlijā. Tomēr daži noteikumu punkti, kas saistīti galvenokārt ar vērtēšanas procesu, spēkā stāsies tikai 1. oktobrī. Kāpēc?

"Vienam projektam iespējamā maksimālā atbalsta summa ir 7000 latu."

"Brīdī, kad noteikumi Nr. 570 stājās spēkā, vēl nebija noslēgusies konkursa pirmās kārtas iesniegumu vērtēšana. Lai neizveidotos situācija, kad grozītais konkursa nolikums, tā vērtēšanas kritēriji pārklājas abām konkursa kārtām," skaidro V. Gomančenko. "Tieši tādēļ konkursa otro kārtu izsludināsim tikai pēc 1. oktobra, kad visi noteikumu Nr. 570 punkti būs stājušies spēkā."

Ir nolemts, ka konkurss tiks izsludināts laikā no 1. līdz 28. oktobrim. Pašlaik plānots, ka projektu iesniegšanas gala termiņš būs ap 20. decembri – īsi pirms Ziemassvētkiem. Projektu vērtēšana sāksies janvārī, tātad aprīlī un maijā jau būs noslēgti otrās kārtas pirmie līgumi, lēš VARAM darbinieki.

Semināri – īpaši pieprasīti

Tāpat kā pirmās kārtas konkursa izsludināšanas laikā arī šai kārtai būs semināri. Cilvēki uz semināriem nākuši ļoti, ļoti aktīvi, tādēļ VARAM rīkojusi vēl vairākus papildu seminārus. Interese – neizsakāmi liela, dažkārt zālē bijuši pat 300 klausītāju, meklētas un īrētas lielākas telpas.

"Šī bija pirmā iespēja privāto ēku īpašniekiem – fiziskām personām – saņemt finansiālu atbalstu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšanā savā mājā. Ēku īpašnieki 50% atbalstu (atmaksu) no attiecināmām izmaksām ir novērtējuši," secina eksperte.

Semināri sāksies pēc konkursa izsludināšanas – oktobra beigās. Informācija būs VARAM un VIF mājaslapā, kā arī to izplatīs plānošanas reģionu ES struktūrfondu informācijas centri. Tiks meklētas arī citas iespējas – informācija būs publicēta presē, citos informācijas līdzekļos.

Svarīgākie grozījumi otrās kārtas iesniedzējiem

Ļoti svarīgi ir tas, ka otrā kārta tiks izsludināta vēlāk – laikā no 1. līdz 28. oktobrim, nevis jūlijā, kā bija paredzēts iepriekšējos noteikumos.

Daudziem pirmās kārtas pretendentiem bija neskaidrības ar to, ka arī jaunbūvei ir jābūt ierakstītai zemesgrāmatā. "Konkursa iepriekšējā nolikumā tas netika tieši pateikts, tādēļ cilvēki zemesgrāmatas ierakstu par īpašumtiesībām uz zemi dažkārt uztvēra kā automātisku apliecinājumu arī īpašumtiesībām uz jaunbūvi," stāsta Veronika Gomančenko. "Cilvēki nenošķir divas dažādas īpašumtiesības: uz zemi un uz ēkām. Tādēļ nolikumā tagad ir nepārprotami ierakstīts, ka jaunbūvei arī jābūt ierakstītai zemesgrāmatā. Tieši tāpat kā zemesgrāmatā jābūt ierakstītām ekspluatācijā nodotām ēkām."

"Projektu konkursā piedalīties var fiziskās personas – dzīvojamās mājas īpašnieki un īpašnieku izveidotās biedrības."

"Tieši īpašumtiesību jautājuma neizpratne arī bija vislielākais klupšanas akmens pirmajā kārtā," piemetina VARAM Klimata politikas un tehnoloģiju departamenta direktors Valdis Bisters. "Šādi projekti diemžēl bija jānoraida. Un vēl jānoraida bija atsevišķi projekti neprecīza noformējuma dēļ. Tas bija nepatīkami, bet – noteikumi ir noteikumi un tie jāievēro visiem. Ja pirmajā kārtā noraidītie pretendenti sakārtos visu dokumentāciju atbilstoši nolikumam, tostarp arī jaunbūvi vai ekspluatācijā nodotu ēku ierakstīs zemesgrāmatā, viņi aicināti piedalīties projektu konkursa otrajā kārtā."

Daudzi pretendenti tomēr bija sapratuši īpašumtiesību nošķirtību zemei un ēkām, tādēļ VARAM darbinieki lēš, ka uz otro kārtu pieteiksies cilvēki, kas uz pirmo kārtu nepaspēja savas būves ierakstīt zemesgrāmatā. Tagad būves būs juridiski nostiprinātas un to īpašnieki varēs startēt konkursā.

Nākamais pretendentiem nozīmīgais grozījums ir tas, ka nedaudz pagarināts pirmās kārtas projektu īstenošanas laiks – līdz 2011. gada 1. novembrim, nevis tikai līdz jūlijam. Ja projekts nebūs pabeigts arī līdz 1. novembrim, tad pretendents varēs lūgt projekta realizācijas pagarinājumu vēl uz vienu mēnesi, līdz 1. decembrim.

"Gan zemei, gan ekspluatācijā pieņemtajām ēkām un arī jaunbūvēm jābūt ierakstītām zemesgrāmatā. "

"Pagarināts arī līgumu slēgšanas laiks no 20 uz 40 darba dienām, jo otrajai kārtai prognozējam lielāku pretendentu skaitu," saka eksperte.

Uzlaboti arī administratīvās vērtēšanas kritēriji. Vairāki kritēriji, saistīti galvenokārt ar projekta noformēšanu un ne pārāk nozīmīgām satura prasībām, pirmajā kārtā bija "noraidāmie". Šie kritēriji nu kļuvuši par "precizējamiem".

Un vēl – ieviesta sadaļa "Noslēguma jautājumi", kurā runāts par dažu noteikumu punktu spēkā stāšanos tikai ar 1. oktobri.

Kas var pieteikties konkursā

Projektu konkursā piedalīties var fiziskās personas – dzīvojamās mājas īpašnieki un arī daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku izveidotās biedrības, kas neveic saimniecisko darbību un uz pilnvarojuma pamata rīkojas vairāku dzīvokļu īpašnieku – fizisko personu – vārdā. Projekts nav domāts lieliem daudzdzīvokļu namiem, kuru dalību ierobežo iekārtas uzstādītā jauda.

Pieteikt konkursam var šādas dzīvojamās mājas:

• dārza mājas,
• individuālās dzīvojamās mājas vai vasarnīcas,
• dvīņu vai rindu mājas,
• atsevišķu divu dzīvokļu mājas,
• triju vai vairāku dzīvokļu mājas.