NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
19. septembrī, 2010
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Lauku attīstība
6
6

Gūt peļņu, saimniekojot dabai un cilvēkam draudzīgi

Videi draudzīga, īpaši bioloģiskā lauksaimniecība nozīmē bioloģisko un ekoloģisko ciklu vadības sistēmu, kurā notiekošie procesi ir savstarpēji cieši saistīti.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Mūsdienu cilvēka ikdiena diemžēl ir piesārņota visādām sintētiskām vielām. Ir visai problemātiski un ļoti laikietilpīgi atrast pilnībā dabīgu produkciju. Laikā, kad veikala plaukti ir pārbagāti ar e-vielām un stabilizatoriem, palielinās to cilvēku skaits, kuri mēģina izvēlēties „zaļu” dzīvesveidu. Turklāt - inteliģentai sabiedrībai nav vienaldzīga apkārtējā vide un līdzcilvēku ietekme uz to.

Viens no veidiem, kā dzīvot saskaņā ar dabu, ir pievēršanās bioloģiskajai lauksaimniecībai. Videi draudzīga, īpaši bioloģiskā lauksaimniecība nozīmē ne vien sintētisku lauksaimniecības ķimikāliju ierobežojumu saimniekošanā, bet arī bioloģisko un ekoloģisko ciklu vadības sistēmu, kurā notiekošie augu un dzīvnieku procesi ir savstarpēji cieši saistīti. Tā ir sistēma, kura mijiedarbojoties samazina augu un dzīvnieku veselības problēmas. Bioloģiskā lauksaimniecība garantē augstas kvalitātes produkcijas ražošanu, samazinot gan kaitīgo ietekmi uz vidi, gan uzlabojot dzīvnieku labturību.

Demonstrējumu saimniecību tīkla projekts

Projekts „Demo Farm” jeb “Videi draudzīgas lauksaimniecības demonstrējumu saimniecību tīkla izveide Latvijā un Igaunijā” norisinās no 2009. gada oktobra un ilgs līdz 2011. gada septembrim. Tā izpildītāji ir Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un Igaunijas Dabas fondu. Projektā piedalās 20 saimniecības (no katras valsts 10), kuru pārstāvji dosies pieredzes apmaiņas braucienos pie pārējiem projektā iesaistītajiem, lai uzzinātu par tendencēm videi draudzīgā saimniekošanā citviet. Tā ir iespēja ieraudzīt citās saimniecībās notiekošo, kā arī pievērst vērību tam, kā plānoti darbi un kā iegūstams vēlamais rezultāts. Projekta gaitā norisināsies diskusijas pašiem demonstrējumu saimniecību saimniekiem, kā arī ar projekta ekspertiem no LLKC un Latvijas un Igaunijas Dabas fonda. Diskusiju temati: dabas aizsardzība, bioloģiskā lauksaimniecība, augļkopība, augkopība. Un, protams, arī ekonomika, jo saimniecībām nepieciešams ne vien saudzēt dabu un ievērot bioloģiskās lauksaimniecības pamatprincipus, bet arī gūt peļņu.

Projekta mērķis ir iegūt kopainu par Igaunijas un Latvijas videi un dabai draudzīgu saimniekošanu laukos. Projekta ietvaros pieredzes apmaiņa iecerēta plašā mērogā, ko nodrošinās demonstrāciju tīkla izveide Latvijā un Igaunijā. Nākotnes plānos ietilpst demonstrējuma tīkla iekļaušana tūrisma piedāvājumā.

"Projekts “Videi draudzīgas lauksaimniecības demonstrējumu saimniecību tīkla izveide Latvijā un Igaunijā” norisinās no 2009. gada oktobra līdz 2011. gada septembrim."

Projekta kopējais budžets ir EUR 888 554, no summas 85% veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums no programmas „Eiropas teritoriālās sadarbības 2007-2013. Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbībai”. Projekta partneriem no Latvijas pieejams arī 5% Latvijas Republikas finansējums, ko administrē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Pārējie 10% ir projekta partneru (Latvijā - Latvijas Dabas fonda un LLKC) ieguldījums.

Latvijā projekts norisinās Kurzemē, Vidzemē, Rīgā un Pierīgā, Igaunijā – Veru, Valgas, Pelvas, Tartu, Jegevas, Viljandi, Pērnavas, Lēnemā, Sāremā un Hījumā apgabalā.

Projekta ieviešanai izvēlētās saimniecības

LLKC Ekonomikas nodaļas vecākā eksperte Elīna Ozola teic, ka izsludinātajā projektā sākotnēji vēlējušās piedalīties 62 pašmāju saimniecības - tik daudz aizpildītu anketu saņemts no Latvijas saimniekiem. Projektam izraudzītie eksperti no anketām atlasījuši 20 atbilstošākās saimniecības, kuras apsekotas, lai redzētu, vai saimniekošana tajās norisinās patiešām videi draudzīgi un tiek ievēroti principi, kas to nodrošina. Izvērtēts šo saimniecību darbs, un rezultātā par visiem izvirzītajiem kritērijiem atbilstošākajām atzītas 10 saimniecības. Tās ir:

  •  IK Egita Sudakova no Talsiem. Saimniecībā „Kurzemnieki” nodarbojas ar augļkopību - audzē ābolus, jāņogas, zemenes, avenes;
  • ZS “Jaun-Ieviņas” no Raunas novada. Saimniecībā nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, audzē mājputnus, kartupeļus, miežus, griķus, vasaras kviešus, cūku pupas, kā arī cidonijas. Saimniecībā ražo arī kokogles. Vēl nodarbojas ar biškopību un lauku tūrismu;
  • ZS “Lejas Kleperi” no Smiltenes novada. Saimniecībā nodarbojas ar mežizstrādi un mājlopu audzēšanu (tur 50 aitas un vienu slaucamu govi), aramzemē stāda kartupeļus un sēj miežus. Ir augļu dārzs;
  •  SIA “Lejasķerzēni” no Naukšēnu novada. Šajā saimniecībā praktizē bioloģisko lauksaimniecību gan graudkopībā, gan kokapstrādē, ražojot paletes, dēļus, šķeldu, zāģu skaidas. Novārtā nav pamesta arī augļkopība, saimniecībā atjaunota savulaik ļoti populārā Latvijas ābolu šķirne „Paradīzes āboli”;
  • ZS “Lielkrūzes” no Jaunpiebalgas novada. Saimniecībā nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, akvakultūru un aitkopību;
  •  ZS “Mauriņi” no Alūksnes novada. Saimniecībā audzē dažādus mājlopus - aitas, gaļas liellopus, ‘Konik’ šķirnes zirgus un citus mājlopus, no aitu vilnas gatavo segas, spilvenus un adījumus. Saimniecība ražo arī garšaugu maisījumus, gatavo zāļu tējas; ir iespējams nobaudīt lauku pirts burvību, kā arī veikt citas organisma attīrīšanas procedūras;
  • ZS “Silkalni” no Valmieras novada. Saimniecībā audzē ārstniecības augus un tējas augus: dižzirdzeni, piparmētru, melisu, kliņģerīti, kaķumētru, raudeni, mētras, zilgalvi, baldriānu, kumelīti, salviju, ārstniecības ancīti. Augus paši vāc, kaltē un pārstrādā;
  • ZS “Valti” no Skrundas novada. Saimniecība praktizējusies gaļas liellopu audzēšanā, audzē arī graudaugus un kartupeļus. Dīķos audzē zivis: karpas, līņus un orfas;
  • ZS “Vekši” no Valkas novada. Saimniecībā audzē gaļas liellopus. Tūristi var iepazīties ar aizsargājamajam ainavu apvidum „Ziemeļgauja” tik raksturīgajām palieņu un parkveida pļavām, Gauju un tās vecupēm;
  • PS “Vīksnas” no Alojas novada. Tā ir neliela bioloģiskā saimniecība, kas nodarbojas ar aitkopību un lauku tūrismu; darina filca cepures, lakatus, auskarus, bumbas, rotaļlietas u.c. izstrādājumus.

    "Nākotnes plānos ietilpst demonstrējuma tīkla iekļaušana tūrisma piedāvājumā."

Katra izvēlētā saimniecība ir īpaša un atšķirīga no citām, bet kopīgais tām visām - dabas un vides saudzēšana. Esot saimniecībā, redzams, ka visi notiekošie procesi ir īpaši un neatkārtojami, uzsver eksperti.

Vērtējot saimniecību darbību, vērā ņemta ne vien videi draudzīgā saimniekošana, bet arī attieksme, saimnieku vēlme mācīties un dalīties savās zināšanās un pieredzē. Tūrisma attīstīšanā neiztikt arī bez pozitīvas un draudzīgas attieksmes, kas ļoti nozīmīga savstarpējā saskarsmē un laba priekšstata veidošanā.

Kas notiks turpmāk

Plānots, ka katru saimniecību apmeklēs eksperti, lai kopīgi izstrādātu detalizētu saimniekošanas plānu. Plānā būs iekļauti ieteikumi, kā veiksmīgāk nodrošināt ilgtspējīgu saimniekošanu, nenodarot kaitējumu dabai un vienlaikus saimniekojot ekonomiski izdevīgi. Ekspertu sagatavotajā detalizētajā darbības plānā būs arī norādīts saimniecības vides un dabas vērtību apraksts, lauksaimnieciskās ražošanas un ekonomikas analīze.

Plānots arī organizēt divu nedēļu garus apmācību kursus saimniecību pārstāvjiem, lai varētu apgūt savas saimniecības prezentēšanas prasmi un nākotnē spētu darboties arī kā gidi. Latviešu saimniecību pārstāvjiem paredzēts nedaudz iemācīt igauņu valodu, bet igauņu saimniekiem - latviešu valodu, lai tad, kad tiks organizēta abu valstu pārstāvju tikšanās, būtu vieglāk savstarpēji sazināties. Iecerēts nākamā gada vasarā izveidot un jūnijā laist klajā bukletus un citus uzskates materiālus par demonstrējumu tīkla saimniecībām, lai ar saimniekošanas ikdienu varētu iepazīstināt plašāku auditoriju.

Izvēlētās bioloģiskās saimniecības ir paraugs un ideju krātuve cilvēkiem, kuriem arī radusies interese par šāda veida saimniekošanu. „Demo Farm” saimniecību apmeklējums būs lielisks stimuls uzsākt līdzīgu darbību, jo nereti cilvēkiem ir nepieciešams apzināties, ka viņi ar savu ideju nav vieni. Daba Latvijā ir piemērota bioloģiskajai lauksaimniecībai, atliek vien iemantot zināšanas par to, kā īstenot savas ieceres.

Ķiršu stādījumu apņemtie „Kurzemnieki”

Pirmās demonstrējumu tīkla saimniecības - IK Egita Sudakova - apmeklējums norisinājās septembra sākumā, un tajā piedalījās gan eksperti, gan pārējo deviņu saimniecību pārstāvji. Egitas un Sanda Sudakovu saimniecība “Kurzemnieki” atrodas Talsu novadā, Lībagu pagastā, Natura 2000 teritorijā, dabas parkā “Talsu pauguraine”. Uzņēmīgie saimnieki apstrādā 24 ha zemes. Dabas eksperts Viesturs Lārmanis atzīst, ka šī saimniecība ir īpaša ar to, ka tās apkārtnē ir plaši ķiršu stādījumi.

Dabas eksperte Ieva Rove secina, ka īpašums ir ļoti kompakts un vienlaikus daudzveidīgs, ko nosaka reljefs. Bioloģiskā vide - augstvērtīga un dažāda. Saimniecībā galvenokārt nodarbojas ar augļkopību, audzē ābolus, jāņogas, zemenes. Lai izdotos nodrošināt ābolu ražu bez agroķīmijas, saimniecībā izmanto integrētās audzēšanas sistēmu. Tas nodrošina minimālu atļauto augu aizsardzības līdzekļu lietojumu, rezultātā labvēlīgi ietekmējot gan vidi, gan cilvēku. Saimniecībā ražotā produkcija nopērkama Talsu tirgū.

"Zviedrijā ar bioloģisko saimniekošanu nodarbojas pārsvarā bagāti cilvēki, kas var atļauties investēt, skaidri apzinoties, ka peļņas patiesībā nebūs."

Saimniecības apmeklējuma laikā savu vērtējumu izteica eksperti. Vadošais pētnieks Dr.agr. Edgars Rubauskis atzīst, ka, nodarbojoties ar bioloģisko ražošanu, ir iespējams arī nopelnīt. Bet, lai tas izdotos, ir nepieciešami lieli ieguldījumi. Bioloģiskie preparāti, ko izmanto augļkopībā, ir videi daudz draudzīgāki, jo saules un temperatūras ietekmē daudzkārt ātrāk noārdās. Lai stādījumus pasargātu, šie preparāti jālieto biežāk. Piemēram, Zviedrijā ar bioloģisko saimniekošanu nodarbojas pārsvarā bagāti cilvēki, kas var atļauties investēt, skaidri apzinoties, ka peļņas patiesībā nebūs.

Jauns bizness - vīngliemežu audzēšana

“Kurzemnieku” saimnieki nesen pievērsušies arī vīngliemežu audzēšanai. Tas esot eksperimentāls projekts, par kura rezultātiem pagaidām skaidra nākotnes redzējuma neesot. Vīngliemežiem līdz realizēšanas stadijas sasniegšanai jāaug un jāattīstās trīs sezonas. Pašlaik to mājvieta ir liela izmēra taisnstūra lecektis, kurā no dēļiem salikts kas līdzīgs maziem jumtiņiem. Gliemeži uzturas gan lecektī augošajā zālē, gan kāpelē pa dēļu sastatnēm. Lai arī gliemeži ir visai lēni, dažkārt tie mēģina pārrāpties nožogojuma malai. Lai būtu iespējams ierobežot viņu pārgājienus, saimnieki plāno gliemežu mājvietu aprīkot ar elektrisko ganu, kas tiem nenodarītu nekādu ļaunumu, bet liktu ievērot teritorijas robežas. Gliemežus baro arī ar vārītiem kartupeļiem. Pašlaik saimniecībā mitinās 100 kg vīngliemežu, kas neesot nemaz tik maz, bet tikai laiks rādīs, kā attīstīsies uzsāktais eksperiments.

Iespēja mācīties un darboties

Vaicāta par to, kāpēc piedalījusies demonstrējumu saimniecību tīkla projektā, ZS „Silkalni” saimniece, kura nodarbojas ar ārstniecības augu audzēšanu, teic, ka viņu ir visvairāk ieinteresējusi iespēja iemācīties ko jaunu. Viņa atzīst, ka iesaistīšanās projektā ir arī lieliska iespēja piesaistīt līdzīgi domājošus cilvēkus. Saimniece, kura anketu aizsūtījusi beidzamajā pieteikšanās dienā, sākotnēji bijusi ļoti pārsteigta par to, ka izraudzīta no tik daudziem pretendentiem. Iemesls varētu būt bijis ne vien tas, ka saimnieko dabai un videi draudzīgi, bet arī fakts, ka „Silkalnos” māca un skaidro ārstniecisko augu nozīmi un vērtību.

ZS „Vīksnas” saimniece nelielā piemājas bioloģiskajā saimniecībā, kas pastāv tikai divus gadus, nodarbojas ar aitkopību un lauku tūrismu. Saimniece atzīst, ka ir liels prieks piedalīties projektā, kas uzskatāms par lielisku reklāmu nelielajai saimniecībai, jo ir cerības, ka sekmēsies tūristu piesaiste, kas ienesīs arī kādu peļņu. Pagaidām bioloģiskā saimniekošana ir sava veida vaļasprieks, peļņas gūšanai paralēli tiek veikti arī citi darbi.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU