Atbilstoši Darba likuma 140. panta pirmajai daļai summētā darba laika organizāciju nosaka, ja darba rakstura dēļ ir nepieciešams pārsniegt darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, vienlaikus darba devējam ievērojot, ka darbiniekam kopējais darba laiks pārskata periodā nedrīkst pārsniegt attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku. Tādējādi, ja nepieciešams pārsniegt normālo dienas darba laiku (astoņas stundas), nosakāma summētā darba laika organizācija. 

Summētais darba laiks pēc būtības nozīmē, ka darba devējs var darbinieku nodarbināt dažādās dienās ar atšķirīgu dienas vai nedēļas darba laika ilgumu. Tomēr ievērojams, ka saskaņā ar Darba likuma 140. panta ceturto daļu summētajā darba laikā jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā. Atpūtas laiku darbiniekam piešķir nekavējoties pēc darba veikšanas. 

Summētā darba laika organizācijas gadījumā svarīgi elementi ir pārskata periods un darba grafiks. Līdz ar to summētajam darba laikam jānosaka pārskata periods.  

Ja jums ir noteikts normālais darba laiks ar summētā darba laika uzskaiti un pārskata periodu viens mēnesis, tad darba devējam attiecīgajā mēnesī jānodrošina darbs atbilstoši šī mēneša normāla darba laika darba stundām. Jānorāda, ka darba stundu skaits normālajā darba laikā dažādos mēnešos ir atšķirīgs.  

Proti, janvārī atbilstoši nolīgtajam normālajam darba laikam jums bija jānostrādā 176 darba stundas, februārī – 168 stundas, martā – 159 stundas, aprīlī un maijā – 167 stundas, jūnijā – 152 stundas, jūlijā – 184 stundas, savukārt augustā būs jānostrādā 176 stundas, septembrī – 168 stundas, oktobrī – 184 stundas, novembrī – 160 stundas un decembrī – 142 stundas. 

Ja darba devējs nenodrošina ar darbu atbilstoši nolīgtajam darba laikam, jums var ieteikt vērsties Valsts darba inspekcijā (VDI), sākotnēji situāciju pārrunājot ar darba devēju un noskaidrojot iemeslus, kādēļ darba devējs jūs nenodarbina atbilstoši nolīgtā darba līguma noteikumiem.