E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 33443
Lasīšanai: 6 minūtes

Darba līguma noteikumu grozījumus var ierosināt gan darba devējs, gan darbinieks

J
jautā:
01. augustā, 2024
Toms

Labdien! Vēlējos noskaidrot, vai darba devējs nav pārkāpis Darba likumu un/vai Ministru kabineta noteikumus, ja darba līgumā noteikts pilns darba laiks, bet atsevišķās (vairākās) vienošanās pie konkrētā līguma tiek noteiktas atšķirīgas likmes, turklāt nav norādīta slodzes daļa vai stundu skaits, ko mēnesī paredzēts nostrādāt par konkrēto likmi. Piemēram, vienošanās Nr. 1 pie darba līguma nosaka: “Darbinieks saņem darba samaksu 10 eiro/stundā (desmit eiro 00 centi/stundā), kas tiek aprēķināta atbilstoši nostrādātajam darba laikam pēc darba laika uzskaites tabeles.” Vienošanās Nr. 2 paredz: “Darbinieks saņem darba samaksu 18 eiro/stundā (astoņpadsmit eiro 00 centi/stundā), kas tiek aprēķināta atbilstoši nostrādātajam darba laikam pēc darba laika uzskaites tabeles.” Minētajās vienošanās nav punkta par stundu skaitu mēnesī vai slodzi. 
Ja pieņem, ka mēnesī ir 160 stundas, darba devējs algu var aprēķināt dažādi pat ar starpību 1280 eiro. Tabeles darbinieks nepilda, neredz, kā arī neparaksta. Darbinieks nezina, kādu algu mēneša beigās saņems. Jautājot par to darba devējam, viņš aizbildinās ar nenoteiktību un argumentu, ka to nevarot zināt dažādu apstākļu dēļ. Vai tas ir atbilstoši Darba likumam? Paldies!

A
atbild:
23. augustā, 2024
Valsts darba inspekcija
Laura Akmentiņa, Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte

Sākotnēji jāvērš uzmanība, ka ikvienās darba tiesiskajās attiecībās darba līgumā jāietver Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteiktā informācija, t. sk. nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks. Darba līgumā ir norādāms konkrēts darba laika apmērs. Turklāt a gadījumā, ja darbinieks un darba devējs darba līgumā vienojas par nepilnu darba laiku, norādāms konkrēts nepilnā darba laika apmērs dienā vai nedēļā. Situācijā, kad nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darba līgumā ietver informāciju par nolīgto darba laiku (garantēto apmaksāto darba laiku) mēnesī.  

Tādējādi nolīgtais darba laiks ir viens no būtiskākajiem darba tiesisko attiecību noteikumiem, par ko puses rakstveidā vienojas darba līgumā. Papildus norādāms, ka nolīgtā darba laika apmērs ir svarīgs arī tādā aspektā, ka gadījumā, ja darbiniekam noteikts nepilns darba laiks, viņa nodarbināšana virs šā darba laika ir pieļaujama tikai, pamatojoties uz darba devēja un darbinieka rakstveida vienošanos. 

Darba tiesisko attiecību dibināšanas procesā puses (darbinieks un darba devējs) ir tās, kas vienojas par konkrētiem darba tiesisko attiecību noteikumiem jeb saistībām, ko abas puses uzņemas pildīt un nodrošināt. Tādēļ situācijā, ja rakstveida darba līgumā nav norādīts nolīgtā darba laika apmērs, ir būtiski, par kādiem darba tiesisko attiecību noteikumiem puses darba tiesisko attiecību dibināšanas procesā ir mutiski vienojušās. 

Jums kā līdzējam var ieteikt vērsties pie darba devēja ar pieprasījumu veikt darba līguma noteikumu grozījumus Darba likuma 97. panta kārtībā atbilstoši mutiskās vienošanās saturam, vienlaikus novēršot darba līguma neatbilstību Darba likuma 40. panta otrajā daļā izvirzītajām prasībām tā saturam.  

Arī darba samaksas apmērs ir viens no svarīgākajiem darba tiesisko attiecību noteikumiem, par ko pusēm saskaņā ar Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteikto rakstveidā jāvienojas darba līgumā. Ja rodas nepieciešamība mainīt darba līguma noteikumus, piemēram, grozīt nolīgto darba samaksas apmēru, veicami darba līguma grozījumi, abām pusēm atbilstoši Darba likuma 97. pantam parakstot rakstveida vienošanos par grozījumiem darba līgumā. Praksē grozījumus veic, ar vienošanos izsakot nepieciešamos darba līguma punktus jaunā redakcijā un/vai papildinot darba līgumu ar jauniem punktiem.  

Vienošanās par grozījumiem darba līgumā ir sākotnējā darba līguma neatņemama sastāvdaļa, un grozītie noteikumi pusēm ir saistoši un darba tiesiskajām attiecībām tiek piemēroti no vienošanās spēkā stāšanās brīža. Līdz ar to saistībā ar nolīgto darba samaksas apmēru ieteicams rūpīgi pārlasīt noslēgtās vienošanās kopsakarā vienu ar otru. No vienošanās satura, iespējams, nepārprotami izriet, ka darba līguma punkts, kurā noteikts darba samaksas apmērs, ar jaunāko vienošanos tiek izteikts jaunā redakcijā (iepriekšējās vienošanās konkrētais punkts zaudē spēku līdz ar jaunās vienošanās spēkā stāšanās brīdi) un no jaunākās vienošanās spēkā stāšanās brīža darba samaksas apmērs tiek grozīts no 10 eiro/stundā uz 18 eiro/stundā.   

Saskaņā ar Darba likuma 137. pantu darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku. Tāpat atbilstoši minētajā pantā noteiktajam darbiniekam ir tiesības personiski vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību pārbaudīt darba devēja veikto darba laika uzskaiti. 

Laika algu aprēķina atbilstoši nostrādātajam laikam, neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Saskaņā ar Darba likuma 71. pantu, izmaksājot darba samaksu, darba devējam jāizsniedz darba samaksas aprēķins, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tai skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Ja veiktais darba samaksas aprēķins darbiniekam nav saprotams, pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums aprēķinu izskaidrot. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 152 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas