Satversmes tiesa 2025. gada jūnijā pieņēma spriedumus trīs lietās:
Ar 2025. gada 12. jūnija spriedumu lietā Nr. 2024-17-03 normas, kas regulēja ūdens patēriņa starpības sadales kārtību, atzītas par neatbilstošām Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Lieta ierosināta pēc Vidzemes apgabaltiesas un Senāta pieteikumiem. Pieteikumu iesniedzēji uzskatīja, ka nav pamatoti uzlikt pienākumu segt visu dzīvojamās mājas ūdens patēriņa starpību tikai tam dzīvokļa īpašniekam, kurš nav uzstādījis ūdens patēriņa skaitītāju, neņemot vērā šīs starpības cēloņus. Satversmes tiesa, ņemot vērā 2024. gada 12. decembra spriedumā lietā Nr. 2023-46-03 secināto, atzina, ka ar apstrīdētajām normām ir pieļauta atkāpe no civiltiesību principiem, kas nosaka kopīpašnieku savstarpējās attiecības. Nav pieļaujams, ka persona, neuzstādot skaitītāju, varētu izvairīties no samaksas par patērēto ūdeni. Tomēr apstrīdētajās normās noteiktā ūdens patēriņa starpības sadales kārtība nav samērīga, jo nav ņemti vērā papildu apstākļi, kas var šo starpību izraisīt, kā arī nav noteiktas maksimālās ūdens patēriņa normas. Ja ūdens patēriņa starpības cēlonis ir, piemēram, sliktais ūdensapgādes sistēmas tehniskais stāvoklis, avārija vai remontdarbi, tad par to ir atbildīgi visi dzīvokļu īpašnieki.
Ar 2025. gada 27. jūnija spriedumu lietā Nr. 2024-07-01 regulējums par valsts kompensācijas apmēru vairākiem cietušajiem personas nāves gadījumā atzīts par neatbilstošu Satversmes 92. panta trešajam teikumam. Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka personas nāves gadījumā katram cietušajam izmaksājamā valsts kompensācija ir acīmredzami nepietiekama, ja tās maksimālais apmērs tiek sadalīts proporcionāli starp vairākiem cietušajiem. Satversmes tiesa uzsvēra, ka primāri pienākums izmaksāt atbilstīgu atlīdzinājumu ir tieši noziedzīga nodarījuma izdarītājam un valstij nav jāuzņemas pilnīgas atlīdzināšanas pienākums viņa vietā. Apstrīdētās normas ir daļa no kopējās sistēmas, kas izveidota, lai nodrošinātu cietušajam atlīdzinājumu par kaitējumu, kas viņam nodarīts ar noziedzīgu nodarījumu. Pastāv tiesiskais regulējums, kas cietušajam ļauj atlīdzinājumu no noziedzīgā nodarījuma izdarītāja prasīt kriminālprocesā un civilprocesā, savukārt valsts kompensācija vienkāršotā procesā nodrošina cietušajam savlaicīgu atbalstu. Tomēr var būt gadījumi, kad cietušais atbilstīgu atlīdzinājumu no noziedzīga nodarījuma izdarītāja nevar saņemt un valsts kompensācija ir vienīgais atlīdzinājums par nodarīto kaitējumu. Šāda kompensācija nedrīkst būt simboliska vai acīmredzami nepietiekama, tās apmēram jāatbilst arī valsts sociālekonomiskajai situācijai. Konkrētajā gadījumā katram cietušajam piešķirto kompensāciju – 620 euro – nevar uzskatīt par taisnīgu un samērīgu. Šāda kompensācija nesasniedz tās mērķi un ir pretēja cilvēka cieņai.
Ar 2025. gada 30. jūnija spriedumu lietā Nr. 2024-23-01 smēķēšanas aizliegums azartspēļu organizēšanas vietās atzīts par atbilstošu Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Lieta ierosināta pēc azartspēļu organizētājas konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzēja savās azartspēļu organizēšanas vietās bija izveidojusi atsevišķas smēķēšanai paredzētas telpas. Taču ar apstrīdēto normu tajās aizliegta, radot pieteikuma iesniedzējai zaudējumus saistībā ar smēķēšanai paredzēto telpu izveidi, kā arī ierobežojot tās tiesības netraucēti turpināt iesākto komercdarbību. Satversmes tiesa atzina, ka smēķēšanas aizliegums azartspēļu organizēšanas vietās ne tikai pasargā no smēķēšanas kaitīgās ietekmes, bet arī funkcionē kā azartspēļu atkarības profilakses mehānisms. Savukārt izolēta smēķētāju telpa azartspēļu organizēšanas vietas iekšpusē nav uzskatāma par alternatīvu, jo tā nepilda spēlēšanas pārtraukuma funkciju. Īpašuma tiesību ierobežojumu atsver labums, ko no šā ierobežojuma gūst visa sabiedrība. Apstrīdētā norma tiecas pasargāt visas personas, kas uzturas azartspēļu organizēšanas vietās, – aktīvos smēķētājus, smēķēšanai pakļautās personas, kā arī darbiniekus – no saslimšanas riskiem, kā arī mazināt azartspēļu atkarības risku daļai spēlētāju. Lai gan pieteikuma iesniedzējai varēja rasties aizsargājama tiesiskā paļāvība uz to, ka ierīkotās smēķēšanas telpas varēs tikt izmantotas ilgtermiņā, tai tomēr nevarēja veidoties šāda paļāvība uz to, ka tiesiskais regulējums nekad netiks mainīts.
Satversmes tiesa 2025. gada 16. jūnijā nolēma atsākt lietas Nr. 2024-21-01 par zemes likumiskās lietošanas maksu izskatīšanu tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos 2025. gada 30. septembrī plkst. 10.00.
Jūnijā Satversmes tiesā sagatavošanā bija 10 lietas un tika pabeigta piecu lietu sagatavošana izskatīšanai. Papildus vienai lietai, kuras izskatīšanas procesa veids un datums bija noteikts jau iepriekš, Satversmes tiesa to noteica vēl divām lietām.
Satversmes tiesas kolēģijām izskatīšanai nodoti 32 pieteikumi. 30 pieteikumus iesniegušas privātpersonas, vienu pieteikumu – tiesa, izskatot civillietu, bet vienu – Senāts, izskatot administratīvo lietu.
Ierosinātas sešas lietas:
- lieta Nr. 2025-16-01, Nr. 2025-17-01, Nr. 2025-20-01 un Nr. 2025-21-01 par likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību, bet lieta Nr. 2025-19-01 par zemes likumiskās lietošanas maksu un šādas zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām;
- lieta Nr. 2025-18-03 par trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu pēc tiesībsarga pieteikuma.
Pieņemti arī 12 lēmumi par atteikšanos ierosināt lietu pēc šādiem pieteikumiem:
- Pieteikums Nr. 83/2025 par Kriminālprocesa likuma normu, kas gadījumā, ja piespriesta brīvības atņemšana, liedz atlikt sprieduma izpildi par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu notiesātām personām. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 84/2025 par Administratīvās atbildības likuma normu, kas regulēja sprieduma paziņošanas kārtību procesa dalībniekam. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 85/2025 par Administratīvās atbildības likuma normu, kas regulē procesuālā piespiedu līdzekļa – personai piešķirto tiesību izmantošanas apturēšanu – piemērošanu. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 86/2025 par Kriminālprocesa likuma normu, kas neparedz prokurora nolēmuma, ar kuru noraidīta vai apmierināta sūdzība par lēmumu atteikties uzsākt kriminālprocesu, pārsūdzību. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 88/2025 par Civilprocesa likuma normām, kas noteic valsts nodevas apmēru, kā arī tiesas izdevumu atlīdzināšanu. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 90/2025 par Administratīvā procesa likuma normām par valsts nodevas apmēru un personas atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 93/2025 par Valsts aizsardzības dienesta likuma normām, ciktāl tās neparedz tādu alternatīvo dienestu, kas nav pakļauts militārpersonu kontrolei un sodošs. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 94/2025 par Krimināllikuma normu, kas paredz kriminālatbildību par preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošanu pāri Latvijas Republikas robežai. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 96/2025 par Administratīvās atbildības likuma normu, kas apgabaltiesas tiesnešiem piešķir tiesības pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību rezolūcijas veidā. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 98/2025 par Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 423 “Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” normu, kas notiesātajiem uzliek pienākumu pie apģērba piestiprināt vizītkarti. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 102/2025 par Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” normu, kas noteic zemes īpašnieka tiesības bez pašvaldības atļaujas ārpus meža cirst tādus kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 104/2025 par Operatīvās darbības likuma normu, kas regulē kārtību, kādā personai paziņo par operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības pārbaudi. Lēmums par pieteikumu.
Informācija sagatavota ar mērķi veicināt izpratni par Satversmes tiesas darbu. Tā nav uzskatāma par nolēmuma daļu un nav saistoša Satversmes tiesai.
