Sarunā tiesneses uzsver, ka brīvība ir pieredze, ko Latvijas tauta savā vēsturē ir izjutusi gan kā iespēju, gan kā zaudējumu. Tā nākusi caur neatkarības cīņām, deportāciju klusumu, Atmodas balsīm un drosmīgām izvēlēm, kļūstot par vērtību, kas izaugusi no cilvēku pārdzīvojumiem un ticības nepieciešamībai brīvību sargāt. Tāpat tiesneses norāda, ka katrai paaudzei ir vajadzīgs dialogs par atbildību pret sevi un savu valsti. Ja cilvēki jūtas brīvi un tiem ir vienlīdzīgas iespējas, rodas drošības sajūta un ticība savas valsts spēkam. Valsts stiprums ir atkarīgs no tā, ar kādu atbildības sajūtu ikviens darbojas savā ikdienā.
Sarunā tostarp izcelts, ka Satversmes tiesas spriedumi ir nozīmīgs impulss sabiedrībai. Vienmēr nepieciešams, lai pastāvētu vismaz viens konstitucionāls orgāns, kas vērtību un interešu sadursmēs nostātos par labu vērtībām un tās aizstāvētu.
Raidieraksta epizode publicēta par godu Latvijas neatkarības de facto atjaunošanai.
1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Ar konstitucionālo likumu pilnībā atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību (de facto). Likuma 1. pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922. gada 15. februāra Satversme.
