Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe akcentēja:
“Baltijas valstu notāru sadarbība ir īpaša ar to, ka tā nav tikai profesionāla pieredzes apmaiņa – tā ir arī draudzība un uzticēšanās. Ik reizi, tiekoties šādā formātā, mēs ne tikai pārrunājam aktuālos jautājumus, bet arī stiprinām Baltijas notariātu kopīgo balsi, lai pārstāvētu mūsu intereses plašākā Eiropas notariātu kontekstā. Mums jāapzinās, ka katrs notārs ir vienlaikus arī Eiropas notārs, jo mēs ikdienu saskaramies ar pārrobežu jautājumiem un ārvalstu klientiem.”
Eiropas līmenī šobrīd notiek apjomīgs salīdzinošo tiesību pētījums “Juwilli II” – Tiesiskums bez tiesvedības”, kurā piedalās arī Baltijas notariāti. Projekta mērķis ir veikt padziļinātu izpēti un sniegt argumentos balstītas rekomendācijas ES notariātiem, kā paplašināt notāru kompetenci bezstrīdus lietās - mantojuma, ģimenes un komerctiesību jomā, tādējādi atslogojot tiesu darbu un padarot ērtāk pieejamu pakalpojumu iedzīvotājiem.
Puses bija vienisprātis, ka tieši Baltijas valstīm aktīvāk jādalās savā pieredzē, jo daudzas būtiskas reformas šajā kontekstā jau ir veiktas. Piemēram, Latvijā tiesu darbs ir būtiski atslogots pēc mantojuma lietu, bezstrīdus laulības šķiršanu lietu nodošanas notariāta pārziņā un bezstrīdus notariālā izpildu akta ieviešanas pie līgumiem, kuri taisīti notariālā akta formā. Tāpat Latvijā notāru pārziņā nodotas arī fizisko personu atbrīvošanas no parādsaistībām līdz 5000 eiro.
Igaunijas Notāru palātas priekšsēdētāja Merle Sāre-Johansone (Merle Saar-Johanson) dalījās pieredzē arī par notariālo takšu pieauguma reformas gaitu Igaunijā un ieguldīto darbu arhīvu digitalizācijā. Viņa arī uzsvēra:
“Vienmēr ir patiess prieks reizi gadā tikties ar mūsu Baltijas kolēģiem – šīs tikšanās ir patiesi vērtīgas atklātām diskusijām un pieredzes apmaiņai. Šī gada programma bija īpaši iedvesmojoša. Eiropas Savienības Tiesas tiesneses Inetas Ziemeles uzstāšanās mums atgādināja par notāra nozīmīgo lomu Eiropas tiesiskajā kārtībā. Mums bija arī interesanti uzzināt, kā Latvijā notāriem uzticēti jauni pienākumi, piemēram, fizisko personu parādu dzēšanas procesos. Tas apliecina, ka Latvijā notārs tiek atzīts par uzticamu partneri un publiskās varas pārstāvi.”
Savukārt Lietuvas kolēģi prezentēja jaunākās izmaiņas Lietuvas normatīvajos aktos un izcēla jaunākās likumdošanas iniciatīvas, kā arī uzsvēra pieaugošo attālināti sastādīto notariālo aktu skaitu un eNotaras sistēmas attīstības norises. Lietuvas Notāru palātas priekšsēdētājs Marius Stračkaitis (Marius Stračkaitis), kopsavelkot tikšanās nozīmīgumu, akcentēja:
“Šādas tikšanās stiprina Baltijas valstu notariātu sadarbību un ļauj mums kopīgi meklēt labākos risinājumus profesionālās darbības attīstībai. Nākamgad visi kolēģi tiks sirsnīgi gaidīti Lietuvā, kur šī nozīmīgā tradīcija turpināsies ar Baltijas notāru apaļā galda sanāksmes 30. gadadienu.”
Par Baltijas notāru padomju ikgadējo kopsēdi:
Baltijas notāru padomju ikgadējā tikšanās ir nozīmīga tradīcija, kas vieno Latvijas, Lietuvas un Igaunijas notārus, lai izvērtētu paveikto un pārrunātu nacionālā, Eiropas un starptautiskā līmeņa aktualitātes. Pērn tikšanās notika Igaunijā, nākamajā gadā tā norisināsies Lietuvā.
Baltijas notāru sadarbība turpinās arī ikdienā – apmainoties ar informāciju, daloties pieredzē un risinot problēmsituācijas, kā arī saskaņojot kopīgas nostājas Eiropas Savienības notariātu padomes (CNUE) un Starptautiskās latīņu notariātu savienības (UINL) ietvaros. Tas apliecina Baltijas notariātu ciešo sadarbību un kopīgo mērķi – stiprināt uzticamus, modernus, eiropeiskus un sabiedrībai pieejamus notariātus.
