Vai personai ar procesuālo statusu “persona, kura saukta pie administratīvās atbildības” ir tiesības apzināti sniegt nepatiesus savus personas datus (vārds, uzvārds, mājas adrese) administratīvā protokola sastādīšanas laikā, atsaucoties uz to, ka tas nav paredzēts procesuālajos pienākumos un ka persona ar šādu procesuālo statusu neuzņemas atbildību par apzināti nepatiesi sniegtajiem paskaidrojumiem un datiem? Cik es saprotu, ja administratīvais process ir uzsākts, tad personas dati ir paskaidrojumu daļa.
Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 41. panta otrās daļas 2. punktam pie atbildības saucamajai personai ir pienākums nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma procesa norisi.
Personas nesadarbošanās ar administratīvā pārkāpuma procesu veicošo amatpersonu, sniedzot nepatiesus personas datus, faktiski kavē administratīvā pārkāpuma procesa norisi. Turklāt šāda rīcība ir arī administratīvi sodāma.
Proti, Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 6. panta pirmā daļa noteic, ka par personas identitātes slēpšanu, sniedzot iestādei nepatiesus personas datus, vai personas identitātes neatklāšanu piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (līdz 350 eiro). Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka par citas personas identitātes izmantošanu piemēro naudas sodu no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (no 280 līdz 700 eiro).
Papildus arī jāņem vērā, ka policijai ir dažādi procesuālie līdzekļi, lai patieso identitāti noskaidrotu. Līdz ar to aprakstā minētā rīcība ir nepieņemama un visbiežāk arī bezjēdzīga. Papildus arī norādāms, ka šādai rīcībai nav nekāda sakara ar personas paskaidrojumiem, jo tie ir sniedzami par lietas faktiskajiem apstākļiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
