Labdien! Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktā ir noteikts darba devēja pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Man darba līgumā ir noteikta darba alga 815 eiro mēnesī, nolīgts normālais darba laiks ar summētā darba laika uzskaiti un pārskata periodu 3 mēneši. Darba līgumā ir norādīts šādi: “Darba devējs maksā Darbiniekam par kvalitatīvi, precīzi un savlaicīgi padarītu darbu darba samaksu proporcionāli nostrādātajam darba laikam no mēnešalgas 815.00 EUR (Astoņi simti piecpadsmit euro un 00 centi), pēc kuras tiek noteikta stundas mēnešalgas likme, kuru aprēķina, dalot mēnešalgu ar attiecīgā kalendārā gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Konkrētā kalendārā gada stundas mēnešalgas likmi Darba devējs nosaka ar rīkojumu. Darba devējs maksā Darbiniekam samaksu, kuru aprēķina, noteikto stundas mēnešalgas likmi reizinot ar mēnesī faktiski nostrādāto stundu skaitu un piemēro normatīvajos aktos noteiktās piemaksas.”
2025. gadā stundas likme ir aprēķināta šādi: 815 x 12 = 9780; 9780 : 1987 = 4,92 EUR (reizinot stundas likmi 4,92 * 1987 = 9776,04, gadā gandrīz 4 eiro mazāk). Ja stundas likme tiek rēķināta šādi, tad sanāk, ka atlīdzību par svētku dienām, kas iekrīt darba dienā, darba devējs nemaksā. Vai tomēr darba devējam ir par to jāizmaksā atlīdzība? Vai alga tiek rēķināta tāpat kā normālā laika darbiniekiem, kas nestrādā summēto darba laiku un saņem vienādu algu visu gadu? Vai atlīdzību par svētku dienām, kas iekrīt darba dienā, rēķina tikai pilna laika darbiniekiem un uz nepilnu darba laiku tas neattiecas? Labklājības ministrijas mājaslapā ievietotā tabula attiecas uz minimālo algu par minimālo stundas tarifa likmi. Lūdzu jūsu skaidrojumu.
Atbilstoši Darba likumā noteiktajam mēnešalga ir viens no laika algas veidiem. Mēnešalgas atšķirība ir tajā, ka tā nemainās atkarībā no darba dienu skaita pārskata mēnesī, proti, ja darbinieks, kuram nolīgta mēnešalga, ir nostrādājis visu pārskata mēneša darba laiku (atbilstoši nolīgtajam), tad viņam ir izmaksājama nolīgtā mēnešalga. Tāpat situācijā, ja mēnešalga nolīgta darbiniekam ar summēto darba laiku, nolīgtā mēnešalga izmaksājama, ja darbinieks nostrādājis visu kalendāra mēneša ietvaros nolīgto darba laiku.
Ja darbinieks, kam nolīgta mēnešalga, kāda iemesla dēļ (darbnespēja, atvaļinājums, cita attaisnota prombūtne) nav veicis darba pienākumus, tad mēnešalga izmaksājama proporcionāli faktiski nostrādātajam darba laikam. Šādā gadījumā izmaksājamās darba algas daļu atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam ir iespējams aprēķināt, piemērojot Darba likuma 75.3 pantā noteikto stundas algas likmes aprēķināšanas kārtību (iegūto stundas algas likmi reizinot ar faktiski nostrādāto stundu skaitu).
Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, tad mēnešalgai atbilstošo stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī (Darba likuma 75.3 panta otrais teikums). Tādējādi darbiniekiem ar summētā darba laika uzskaiti, turklāt neatkarīgi no nolīgtā pārskata perioda (piemēram, mēnesis vai trīs mēneši), stundas algas likme tiek aprēķināta, par pamatu izmantojot kalendāra gadu, t. i., vispirms ir jāsaskaita attiecīgā kalendāra gada 12 mēnešu darba stundu kopsumma un tad tā jāizdala ar 12. Tādējādi tiek iegūts vidējais darba stundu skaits mēnesī. Pēc tam darbinieka mēnešalga ir jāizdala ar šo vidējo darba stundu skaitu mēnesī.
Paskaidrojams, ka Darba likuma 75.3 pantā noteiktais darba stundu skaits attiecīgajā kalendāra mēnesī ietver konkrētā mēneša darba stundu normu, kā arī svētku dienu stundas, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, kā arī pirmssvētku darba dienu stundas, par kurām saīsināts darba dienas ilgums saskaņā ar Darba likuma 135. pantu. Proti, tā kā mēnešalgā ir iekļauta samaksa par visām nolīgtajām (dienas vai nedēļas) stundām, tajā skaitā ir iekļauta atlīdzība par svētku dienu stundu skaitu, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, un pirms svētku darba dienu stundām, par kurām saīsināts darba dienas ilgums, arī šis stundu skaits, kad svētku dienu ietekmē nav veicams darbs attaisnojošu iemeslu dēļ, ir ņemams vērā, atbilstoši Darba likuma 75.3 pantā noteiktajai kārtībai no nolīgtās mēnešalgas aprēķinot stundas algas likmi.
Par t. s. svētku dienu kompensēšanu vēršama uzmanību uz to, ka Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktā noteikts darba devēja pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojoša iemesla dēļ, gadījumā, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā. Šīs normas mērķis ir nodrošināt, lai tajos gadījumos, kad strādājamo darba dienu skaits samazinās valstī noteikto svētku dienu dēļ, darbiniekam netiktu samazināta darba samaksa. Proti, darbiniekam tiek izmaksāta atlīdzība par tām potenciālajām darba dienām, kuras ir iekritušas svētku dienā un kurās darbiniekam nav bijusi iespēja veikt darbu, bet viņš to būtu veicis, ja nebūtu noteikta svētku diena. Piemērojot Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktu un šā panta trešo daļu, secināms, ka svētku diena, kurā darbinieks neveic darbu, ir uzskatāma par apmaksājamu dienu, ja tā vispārējā gadījumā būtu darbinieka darba diena. Mērķis ir kompensēt darbiniekam nenopelnīto darba samaksu, jo darba laiks samazināts no darbinieka neatkarīgu iemeslu dēļ. Turklāt no šīm normām izrietošais princips ir attiecināms uz ikvienu darbinieku neatkarīgi no nolīgtā darba laika (normālais darba laiks, nepilnais darba laiks), darba laika organizācijas veida (maiņu darbs, summētais darba laiks, nakts darbs) un darba samaksas veida.
Vērtējot jūsu jautājumā aprakstīto stundas algas likmes aprēķināšanas kārtību, secināms, ka mēnešalga tiek dalīta ar kalendāra gada vidējo normālā darba laika stundu skaitu mēnesī (proti, normālā darba laika stundu skaitam nav pieskaitīts tas stundu skaits, par kurām izmaksājama atlīdzība saskaņā ar Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktu un trešo daļu). Faktiski šādā veidā aprēķinātajā stundas algas likmē jau ir iekļauta Darba likuma 74. panta trešajā daļā noteiktā atlīdzība, līdz ar to Valsts darba inspekcijas ieskatā tā nav aprēķināma un izmaksājama atsevišķi.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
