Šādu darbību būvniecības jomas normatīvajos aktos sauc par “lietošanas veida maiņu”. Arī šobrīd, lai uzskatītu, ka persona ir tiesīga dzīvot kādā ēkā vai telpu grupā (telpu grupa – konstruktīvi norobežots un no vienas vai vairākām telpām sastāvošs telpu kopums, kuram ir viena vai vairākas izejas uz koplietošanas telpu vai āru un kuram būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirta viena noteikta funkcija (lietošanas veids)), šai ēkai vai telpu grupai ir jābūt noteiktam atbilstošam lietošanas veidam - dzīvojamā ēka.

Lietošanas veidi ir noteikti Būvju klasifikācijā (MK 22.12.2009. noteikumi Nr. 1620). Atbilstoši Būvju klasifikācijai visas ēkas tiek iedalītas dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās. Kā jau nosaukums “dzīvojamā ēka” norāda, tad tā ir paredzēta dzīvošanai, savukārt “nedzīvojamās ēkas” tiek iedalītas sīkāk – viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas, biroju ēkas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas u.c.

Tātad gadījumos, kad persona vēlas dzīvojamo ēku lietot kā nedzīvojamo ēku, tai ir jāierosina ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņa  un, ja nepieciešams, jāveic attiecīgi būvdarbi  atbilstoši būvniecības regulējumam, kas noteikts Ēku būvnoteikumos (MK 02.09.2014. noteikumi Nr. 529).

Atkarībā no tā, kāds ir plānots jaunais ēkas lietošanas veids, ir iespējami šādi būvniecības procesi:

1) lietošanas veida maiņa bez pārbūves. Šis būvniecības process ir piemērojams gadījumos, kad esošā ēkas funkcija ir līdzīga plānotajai, piemēram, biroja ierīkošana dzīvojamā mājā. Personai ir pienākums iesniegt būvvaldē paskaidrojuma rakstu (skat. Ēku būvnoteikumi 34. punkts, 3. pielikums), kurā būvspeciālists (projektētājs) ir apliecinājis, ka papildu būvdarbi nav jāveic;

2) lietošanas veida maiņa ar nelielām pārbūvēm. Šo procesu piemēro, ja ir jāveic nelielas pārbūves, kas neskar nesošās konstrukcijas, piemēram, paredz jaunas vai nojauc jau esošas starpsienas.  Personai ir pienākums būvvaldē iesniegt apliecinājuma karti (skat. Ēku būvnoteikumi 35. punkts, 5. pielikums), kurā būvspeciālists (projektētājs) ir izstrādājis grafisko dokumentu, kurā parādītas ēkas vai tās daļas plānā veicamās izmaiņas un/vai plānotie ēkas vai telpu grupas lietošanas veidi;

3) saņemot būvatļauju un izstrādājot būvprojektu. Ja ēkas plānotais lietošanas veids paredz, ka jāizbūvē, piemēram, papildu ieeja, ventilācija, jo to nosaka normatīvie akti, tad ir jāievēro vispārīgais būvniecības process, tas ir ar būvprojektu un būvatļauju (skat. Ēku būvnoteikumi, 4. pielikums).  

Pirmajā un otrajā gadījumā pēc būvniecības procesa pabeigšanas ir jāvēršas Valsts zemes dienestā, kurš, pamatojoties uz būvniecības dokumentāciju, veiks izmaiņas ēkas datos Nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēmā.