Diskusijā par reģiona drošības un noturības veicināšanu dalībnieki uzsvēra nepieciešamību stiprināt transatlantiskās attiecības, tostarp ASV klātbūtni Eiropā, kā arī ASV atbalstu Ukrainai. Amatpersonas pārrunāja turpmākos pasākumus Krievijas iegrožošanai, arī par nākamo sankciju kārtu.
Sanāksmes dalībnieki apsprieda gan trīs Baltijas valstu sadarbību, gan arvien ciešāko Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību NB8 formātā un pārrunāja potenciālās iniciatīvas sadarbības stiprināšanai. 2026. gadā Igaunija būs koordinējošā valsts NB8 formātā, kā arī prezidējošā valsts Baltijas Ministru padomē un Baltijas Asamblejā.
Eksperti apmainījās viedokļiem arī par aktuālajiem Eiropas Savienības darba kārtības jautājumiem, tostarp par interesēm, plānojot nākamo ES daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam.
Kontekstā ar Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē notika diskusija par Baltijas valstu perspektīvām un interesēm ANO un Latvijas prioritātēm ANO Drošības padomē 2026.–2027. gadā. Igaunijas kolēģi dalījās ar pieredzi ANO Drošības padomē 2020.–2021. gadā.
Abu valstu delegācijas apmeklēja arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolu, kur iepazinās ar skolas darbu un tikās ar instruktoriem un kadetiem.
FOTO: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.
Ārlietu ministriju koordinācija notiek neilgi pēc Igaunijas organizētās Latvijas un Igaunijas valdību kopīgās sēdes, kas norisinājās š. g. 27. augustā Tartu. Tajā abu valstu valdības vienojās par Latvijas un Igaunijas turpmākās sadarbības mērķiem reģiona drošības, savienojamības, ekonomikas, digitālās attīstības un prasmju stiprināšanas jomās.
