Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Tie nosaka sankciju režīma ietvaru un paredz kritērijus, uz kā pamata būs iespējams noteikt nacionālās sankcijas konkrētām fiziskajām un juridiskajām personām. Piemēram, tādām, kuras ir atbildīgas, atbalsta vai īsteno darbības vai politiku, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte, neatkarība, stabilitāte vai drošība Ukrainā, kuras veic darījumus ar separātistu grupām Ukrainā vai ir ietekmīgi uzņēmēji Krievijā un darbojas ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijai.
Ministru kabinetam, balstoties uz valsts drošības institūciju apkopotu un izvērtētu informāciju, būs tiesības pieņemt rīkojumu par nacionālo sankciju noteikšanu, paredzot finanšu un ieceļošanas ierobežojumus konkrētām personām.
Kopš 2022. gada 24. februārī Krievijas Federācija uzsāka plaša mēroga militāro agresiju pret Ukrainu, ES ir noteikusi visaptverošas sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku. Līdz šim ES ir pieņēmusi 18 sankciju pakotnes, kas ietver pasākumus, lai vājinātu Krievijas Federācijas ekonomikas bāzi, liedzot tai piekļuvi kritiski svarīgām tehnoloģijām un tirgiem, un būtiski ierobežotu tās spēju uzturēt militāro agresiju pret Ukrainu. ES sankcijas kopumā ir noteiktas pret vairāk nekā 2500 subjektiem, kas ir iesaistīti vai atbildīgi par darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.
Turpinoties Krievijas Federācijas agresijai pret Ukrainu, ir nepieciešams veicināt Latvijas sankciju politikas efektivitāti un paredzēt iespēju noteikt nacionālās sankcijas pret subjektiem, kas tieši vai netieši ir iesaistīti vai ir bijuši iesaistīti Krievijas Federācijas militāras agresijas pret Ukrainu atbalstīšanā un rada vai var radīt kaitējumu Latvijas nacionālajai drošībai.
