Pazemes autostāvvietas apmaksa. 146 dzīvokļi (59 bez autostāvvietas, 87 ar autostāvvietu (-ām)). 136 pazemes autostāvvietas ar ierakstiem zemesgrāmatā. Īpašums ir viena kopība. Mūsu dzīvoklī ir apsardze, kas uzrauga māju un pazemes autostāvvietu. Izmaksas tiek dalītas tikai uz dzīvokļu skaitu. 1/146 ~ 45eiro/mēnesī. Pašreizējā kārtība daudzus īpašniekus, kam nav pazemes autostāvvietas, neapmierina. Pirms gada bija balsojums par apsardzi, un biedrības valde lēma piešķirt pazemes autostāvvietu īpašniekiem divas balsis. 174 balsis īpašniekiem ar autostāvvietu (-ām). 59 balsis bez autostāvvietas. Kad tiek pieminēts izmaksu godīgs sadalījums pēc dzīvokļu un autostāvvietu domājamajām daļām (1/282), apsaimniekotājs min, ka apsardze ir līdzvērtīga gan īpašniekiem ar, gan bez autostāvvietas. Tomēr viņu lēmums liecina par pretējo. Kā panākt, lai būtu godīgs izmaksu sadalījums starp īpašniekiem ar vai bez autostāvvietas, ja 60% īpašnieku ir ieinteresēti pašreizējā kārtībā?
Dzīvokļa īpašuma likuma 15. pants nosaka, kas ir dzīvokļu īpašnieku kopība un kādas ir tās kompetences, proti, dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, un dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.
Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta 1. daļa noteic, ka atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
Ja tiek secināts, ka visas autostāvvietas ir viens atsevišķs īpašums, kas pieder vairākiem īpašniekiem domājamās daļās, tad no tā attiecīgi izriet iepriekš minētā likuma 17. pants par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas nosacījumiem, kas nosaka: ja dzīvokļa īpašums pieder diviem vai vairākiem kopīpašniekiem, tie pilnvaro vienu personu pārstāvēt (ar rakstveida pilnvarojumu) visus dzīvokļa īpašniekus un balsojot tai ir viena balss. (Tātad pazemes autostāvvietas kopīpašniekiem balsojumā jābūt vienai balsij, nevis divām, kā bija minēts jautājumā.)
No situācijas apraksta saprotams, ka jautājuma izlemšana sākotnēji (ar divām balsīm) nav bijusi taisnīga, kas nozīmē – nepieciešams jauns balsojums.
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības nosaka Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 6. pants. Tas paredz, ka citas pārvaldīšanas darbības ir darbības, kas saistītas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai un maksātspējai.
Tāpat jāmin, ka uz kopīpašumā esošo daļu attiecināms arī Civillikums (1067.–1072. p.), kas savukārt noteic, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.
Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pants noteic, ka tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
